mākslīgais intelekts

Digitāli rīki ideju ģenerēšanai

jekaterina — Tue, 27 Jun 2023 10:08:23 +0000

Digitāli rīki ideju ģenerēšanai

Desmitiem tūkstošu biznesu cilvēces vēsturē sākušies no idejas. Prātā negaidīti iešāvusies interesanta doma. Ikdienišķa problēma, kuras risinājumu meklējumi noved pie inovācijas. Apzināta un pragmatiska prātošana par to, kas cilvēkiem varētu būt nepieciešams. Stāstu ir ārkārtīgi daudz, un daļa no tiem izrādījušies veiksmīgi. Tie pārauguši lielākos vai mazākos biznesos, un joprojām turpina attīstīties. Un tiem nemitīgi nepieciešamas jaunas idejas, lai gūtu priekšrocības konkurences cīņā.

Pat ja uzņēmēji labi apzinās ideju ģenerēšanas nepieciešamību, realitātē ar to ne visiem sokas. Ne jau tādēļ, ka pēkšņi radošuma dzirksts būtu apdzisusi. Vienkārši ideju ģenerēšana ir process, kam nepieciešami zināmi apstākļi. Vienam patiešām domas šķiļas nemitīgi un atliek vien tās pierakstīt, citam vajag pasēdēt klusumā un atslēgties no ikdienas skrējiena, un vēl kādam ļoti palīdz intensīva «prāta vētra» jeb aktīva domu apmaiņa.

Mūsdienās ikvienā procesā kaut kādā mērā spēj piepalīdzēt dažādi digitālie rīki. Un arī šis nav izņēmums. Gadu gaitā radītas visvisādas programmas radošuma veicināšanai, domu strukturēšanai un ideju apmaiņai. Kamēr dažas ir pavisam muļķīgas un bērnišķīgas, citas izrādās tīri noderīgas arī uzņēmējdarbībā.

Uzzīmē domu karti!

Pēdējām pilnīgi noteikti var pieskaitīt programmas, kas palīdz strukturēt «prāta vētrās» izskanējušās idejas. Viens no iecīnītākajiem rīkiem ir Coggle, kas būtībā ir digitāla tāfele diagrammu zīmēšanai brīvā formā. Uzrakstām problēmu un sākam pievienot apspriedē izskanējušos risinājumus un nepieciešamās darbības, lai līdz tiem nonāktu. Savienojot darbības veikšanas kārtībā un sastrukturizējot domas, nereti izdodas ieraudzīt risinājumus pavisam citā gaismā un pēkšņi tie vairs nešķiet nesasniedzami. Vismaz top skaidrs ejamais ceļš līdz mērķim. Coggle vienkāršākā versija pieejama par velti, taču ir arī iespējām bagātāka maksas versija. Līdzīgas «prāta kartes» piedāvā Mind Meister, LucidChart un daudzas citas.

Ideju ģenerēšana var notikt arī tad, ja darbinieki reti satiekas birojā vai izkliedēti pa plašu filiāļu tīklu. Cita digitālā tāfele Miro sniedz iespēju katram strādājošajam pievienot savas idejas un ierosinājumus, kā uzlabot kompānijas darbu. Arī te var zīmēt problēmu risinājuma diagrammas un papildināt kolēģu iesākto. Turklāt mākoņrisinājumam var piekļūt no jebkuras ierīces, arī viedtālruņa. Tas nozīmē, ka spīdošo ideju var «uzlipināt» uz tāfeles tieši tad, kad tā iešāvusies prātā. Kaut vai pludmalē vai pļaujot mauriņu.

Līdzīga funkcionalitāte piemīt platformai Stormboard, kuras autori īpaši izceļ tās «papildināto inteliģenci». Ar to domāta spēja pievienot idejām dažāda veida kontekstu – sākot no teksta un beidzot ar audiovizuālajiem materiāliem.

Idejās dalās arī MI

Interesants kolēģu sadarbošanos veicinošs rīks ir Qmarkets. Tajā darbinieki var iesniegt idejas, kopīgi tās izdiskutēt, izvērtēt, nobalsot par labākajām un arī organizēt to īstenošanu, deleģējot uzdevumus un sekojot līdzi to izpildei.

Aizvien biežāk ideju ģenerēšanā tiek iesaistīts mākslīgais intelekts (MI). Tas beidzot kļuvis viegli pieejams faktiski katram interesentam un labprāt dos savu artavu diskusijā, ja vien liksiet to darīt. Labākais, ka ar mašīnu var runāt gluži kā ar cilvēku – uzdot papildu jautājumus, lūgt precizēt domu, izklāstīt to detalizētāk un attīstīt tālāk. Mākslīgā intelekta risinājumu piedāvājums strauji aug. Var pamēģināt labi zināmo ChatGPT, kas gan prasa izveidot personīgu kontu un apstiprinājumam uzrādīt arī savu telefona numuru. Mazākai birokrātijai var izmantot Bing tērzēšanas paplašinājumu, kas jau iestrādāts Microsoft Edge pārlūkprogrammā. Tur tikai jāuzklikšķina uz zilo «b» burtu lapas augšējā labajā stūrī un uzreiz var uzsākt diskusiju ar «viszinīti». Lai atraisītu robota domu lidojumu, var izvēlēties radošo sarunas stilu. Tad Bing mazāk domās par faktu meklēšanu un atsauču pievienošanu. Ja nepieciešams vēl kāds viedoklis, var paņemt talkā arī maksas programmu Notion AI, kas apveltīta ar ļoti līdzīgām spējām kā abas iepriekšējās.

Rīki ideju ģenerēšanai ir uzskatāms pierādījums, ka faktiski ikvienu ikdienas darbu iespējams kaut kādā mērā atvieglot ar digitalizācijas palīdzību. Intensīva digitalizācija notiek arī grāmatvedībā, kur tādas programmas kā Jumis Pro piedāvā aizvien vairāk automatizētu funkciju, tādējādi atvieglojot grāmatvežu un uzņēmumu vadītāju darbu.

jekaterina Tue, 06/27/2023 - 13:08

Taupība, MI un kiberdrošība – 2023. gada tehnoloģiju tendences

jekaterina — Tue, 24 Jan 2023 18:49:08 +0000

Taupība, MI un kiberdrošība – 2023. gada tehnoloģiju tendences

2023. gads ir klāt. Globālās ekonomikas attīstības prognozes ir visai blāvas, izaicinājumu ir daudz un biznesa pasaule uz izaugsmes iespējām raugās piesardzīgi, pat piezemēti. Tas gan nenozīmē, ka tā sastings un gaidīs labākus laikus. Tieši pretēji – izaicinājumu pārvarēšanai būs nepieciešami jauni risinājumi, tādēļ tehnoloģiju nozarē sagaidāms pat ļoti aktīvs gads.

Taupīt un digitalizēt

Vispārējās inflācijas atnestais izmaksu pieaugums mudinās uzņēmumus Latvijā meklēt iespējas ietaupīt. Un ne tikai uz elektrības vai apkures rēķina, bet arī uz biroja precēm. Tas paātrinās uzņēmumu digitalizāciju un atteikšanos no papīra dokumentu aprites. Kustība šajā virzienā sākās jau pandēmijas laikā, taču pie mums vēl notiek visai kūtri. Gada sākumā veiktā aptaujā noskaidrojām, ka 93,7% Latvijas uzņēmumu joprojām grāmatvedības dokumentus izdrukā uz papīra, kamēr uz pilnībā digitālu dokumentu apriti pārgājuši vien 6,3%. Tā kā Ministru kabinets ir atbalstījis priekšlikumu no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu obligātu izmantošanu uzņēmumu savstarpējā dokumentu apritē un arī sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm, komersantiem nāksies nākamajos divos gados šo jautājumu atrisināt. Risinājumi pieejami jau tagad un to būs vēl vairāk. Kopš dienaskārtībā nozīmīgu vietu ieņem taupības pasākumi, var diezgan droši prognozēt, ka parādīsies aizvien jauni uzņēmumi, kas piedāvās lētas sistēmas elektronisko rēķinu aprites nodrošināšanai.

Pieaugs interese arī par vienkāršas, attālinātas dokumentu apstiprināšanas iespējām, lai atvieglotu dokumentu apriti uzņēmuma darba grupās. Ne velti Google Docs jau ir pievienota Approvals poga, ar kuras palīdzību var signalizēt kolēģiem, ka izmaiņas tikušas apstiprinātas.

Joprojām augsti kiberdrošības riski

Grāmatvedības programmas kļūs aizvien daudzveidīgākas un piedāvās uzņēmumiem vairāk funkciju nekā līdz šim. Parādīsies budžeta veidošanas, prognozēšanas, finanšu analīzes un tamlīdzīgas iespējas. Pie tam tās izstrādās ne vien pašmāju, bet arī ārvalstu komandas, kas jau tagad izrāda paaugstināt interesi par Latvijas tirgu. Tie nāk ar saviem risinājumiem un vēlas tos integrēt jau esošās grāmatvedības un biznesa vadības sistēmās, lai paplašinātu to funkcionalitāti.

Šis gads, pirmais pusgads pilnīgi noteikti, aizritēs kiberdrošības risku zīmē. Kamēr netālu aiz valsts robežām turpināsies karš, komersantiem jābūt gataviem, ka viņi var krist par hakeru grupējumu upuriem. Pat ja nav nekādā veidā piesaistījuši sev uzmanību vai kādam «pārskrējuši ceļu». Vienkārši kara apstākļos var ciest jebkurš mazāk aizsargātais.

Tādēļ komersantiem jāpaaugstina datorsistēmu aizsardzība pret uzlaušanu un jānodrošinās pret interneta vietnes vai digitālā veikala darbības kavēšanu. Maziem uzņēmumiem un biedrībām, kam nav pa spēkam pašiem rūpēties par datorsistēmu drošību, prātīgākais ceļš ir svarīgākās informācijas pārcelšana uz augstām drošības prasībām atbilstošu, sertificētu mākoņpakalpojuma sniedzēja serveri. Tajā dati būs labāk pasargāti, turklāt arī uzbrukuma gadījumā var precīzi izsekot, kādu kaitējumu noziedzniekiem izdevies nodarīt.

Peļņas vietā efektivitāte

Globālā līmenī var prognozēt, ka izmaiņas skars daudz apjūsmoto jaunuzņēmumu jeb startapu vidi. Ja līdz šim tajā dominēja investoru interese par vieglu un lielu peļņu, par ko liecina milzīgās ieguldījumu summas, tad nākamgad fokuss mainīsies. Investori lielāku uzmanību pievērsīs jaunuzņēmumu efektivitātei un spējai pelnīt naudu ar nelieliem ieguldījumiem. Tā kā Eiropas Centrālā banka turpina palielināt aizdevumu procentu likmes un naudas aizņemšanās kļūst dārgāka, ieguldītāji mēģina pieturēt daļu naudas un ieguldīt to mazāk riskantos projektos. Viņi labi apzinās, ka ekonomiskās recesijas gadījumā ieguldītā nauda var aiziet zudumā, tādēļ priekšroka tiks dota stabilākiem, drošākiem startapiem, pat ja tas nozīmēs ievērojami mazāku peļņu.

Mākslīgais intelekts katram

Jau 2022. gadā pasaule iepazina vairākus patiesi daudzsološus mākslīgā intelekta instrumentus. Tie zīmē gleznas gluži kā labākie meistari cilvēces vēsturē, sacer dziesmas un ģenerē neesošu cilvēku fotogrāfijas, kas izskatās gluži kā īstu personu portreti. Sagaidāms, ka radikālu pavērsienu mākslīgā intelekta jomā ienesīs jaunās uzņēmuma OpenAI izstrādātas sistēmas, kas būtībā ļauj ikvienam interesentam eksperimentēt ar mākslīgo intelektu un būvēt savus risinājumus. Redzot entuziastu lielo interesi par OpenAI mākslīgā intelekta modeļiem, var diezgan droši prognozēt, ka 2023. gadā ieraudzīsim aizvien jaunus, pārsteidzošus risinājumus biznesam. Iespējams, kāds uzņēmums pat noriskēs mākslīgā intelekta programmai uzticēt štata darbinieka pienākumus, cerībā tādējādi samazināt darbaspēka izmaksas. Kamēr tehnoloģiju pasaules cilvēki par šādiem izrāvieniem priecāsies, liela daļa strādājošo uz šādu notikumu attīstību skatīsies visnotaļ bažīgi. Taču ilgtermiņā mākslīga intelekta attīstība nāks par labu kā uzņēmumiem, tā arī strādājošajiem, jo tie tiks atbrīvoti no rutīnas darbu veikšanas un varēs fokusēties uz radošiem darbiem. Pie tam «sintētiskais saprāts» arī varētu pārskatāmā nākotnē apveltīt uzņēmumus ar spējām, kādas tiem nekad nav bijušas, un radīt pilnīgi jaunus pakalpojumus.

jekaterina Tue, 01/24/2023 - 20:49

E-risinājumi un mākslīgais intelekts. Kas mūs sagaida 2022. gadā?

jekaterina — Fri, 21 Jan 2022 11:58:07 +0000

E-risinājumi un mākslīgais intelekts. Kas mūs sagaida 2022. gadā?

Ikviens gads iesākas ar cerību, ka tas būs labāks par iepriekšējo un nesīs kādu jaunu iespēju. Ja pirmās vēlmes piepildīšanās ne vienmēr norit gludi, tad otrā gan tikpat kā nepieviļ. Vismaz kopš esam pazīstami ar sadzīves elektroniku un digitāliem risinājumiem. Arī 2022. gads solās atnest vairākus jaunumus un mainīt dažus mūsu ieradumus, un to lielā mērā veicinās kā nerimstošā pandēmija, tā aizvien uzstājīgāk dienaskārtībā ienākošais «zaļais kurss». Kā zināms, tā mērķis ir pārveidot Eiropas Savienību par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā līdz 2050. gadam tiks pielikts punkts siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Uz klimata izmaiņu mazināšanu vērstās prasības pamudinās uz digitalizāciju arī tos, kuriem līdz šim izdevies organizēt darbu bez radikālām izmaiņām.

E-risinājumi katram un ikvienam

Varam droši prognozēt, ka 2022. gadā spēkā pieņemsies dažādu e-risinājumu izmantošana, ko veicinās tik triviāla lieta kā papīra trūkums pasaulē. Pieplusojot virzību uz videi draudzīgu saimniekošanu, kas ietver atteikšanos no koku ciršanas īslaicīga labuma gūšanai, pie kādiem pilnīgi noteikti pieskaitāma papīra ražošana, e-risinājumus ieviesīs aizvien jauni uzņēmumi. Sākot ar digitālas dokumentu aprites izveidošanu un digitālu čeku izsniegšanu mobilajā lietotnē un beidzot ar elektroniskiem rēķiniem un parakstiem. Papīru kaudzes uz biroju galdiem pamazām paliks tikai atmiņās un aizvien biežāk darbībā vērosim «Millennial trend» izpausmi – visa darbinieka profesionālā iedzīve vienā kastē. Nekādu apkrautu galdu, nekādu plauktu ar mapēm. Vēsturiskie dokumenti tiks digitalizēti un jauni vairs netiks radīti. «Zaļā kursa» mērķu sasniegšanai arī valsts iestādes būs spiestas kļūs pielaidīgākas pret uzņēmumiem, kuri negatavo papīra iesniegumus, pilnvaras un citas pagājušā gadsimta uzņēmējdarbības «atskaņas».

«Aptaujājot gandrīz 400 Latvijas uzņēmumus noskaidrojām, ka 42,9% no tiem šogad plāno ieviest elektroniskos rēķinus. 28,8% turpmāk līgumus slēgs un uzglabās digitālā formā, 26,5% sāks lietot elektronisko parakstu un piektdaļa arī rīkojumus un iesniegumus pārnesīs no papīra uz datora ekrānu. Nevienu digitālo risinājumu šogad neplāno ieviest vien ceturtā daļa respondentu,» saka Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Mākoņus lieto visi

Mākoņrisinājumi jau tagad ir neatņemama lielas daļas uzņēmumu ikdienas sastāvdaļa, tomēr arī šajā jomā vēl ir kur augt. 2022. gadā pieredzēsim, ka lielie uzņēmumi sāks atteikties no savām serveru telpām un migrēs uz drošām mākoņkrātuvēm, lai atvieglotu darbiniekiem piekļuvi datiem un optimizētu izmaksas. Iespēja elastīgi samazināt izmantoto «mākoņa» apjomu un attiecīgi apcirpt izmaksas, ir ārkārtīgi svarīga nestabilos uzņēmējdarbības apstākļos. Un pēdējie pāris gadi ir iemācījuši, ka negaidīti notikumi var apturēt biznesu jebkurā brīdī.

Praktisks mākslīgais intelekts

Daudz apspriestais mākslīgais intelekts 2022. gadā iegūs praktiskas aprises. Jau šobrīd parādās platformas, kurās iespējams izmantot mākslīgā intelekta risinājumus konkrētu uzdevumu veikšanai. Piemēram, var ievadīt uzņēmuma datus un likt platformai izskaitļot labākos rīcības modeļus. Šīs platformas kļūst vieglāk lietojamas, saprotamākas, tādēļ sagaidāms, ka tās izmantos vairāk interesentu nekā līdz šim, kas savukārt veicinās jaunu platformu un risinājumu izstrādāšanu. Nav tālu līdz brīdim, kad popularitāti sāks iekarot mākslīgā intelekta algoritmus izmantojošas mobilās lietotnes, kas palīdzēs lēmumu pieņemšanā ne vien uzņēmumiem, bet arī privātpersonām.

Jāmobilizē izklīdušie kolektīvi

Ja pērn uzņēmumi vairāk domāja par biznesa noturēšanu pie dzīvības, tad 2022. gadā fokusā nonāks darbinieki. Vairums kompāniju ir sapratušas, kā veiksmīgi strādāt jaunajos apstākļos, taču mācīšanās procesā kolektīvs bieži vien palika novārtā. Dažādi pētījumi rāda, ka komandas gars ir atslābis, korporatīvā identitāte visai neskaidra un darbinieki apjukuši. Kāds grib atgriezties birojā, citam pārlieku iepatikusies strādāšana no mājām un vairs negribas pat iet uz biroju. Tādēļ darbiniekiem nāksies pamatīgi piestrādāt pie komandas veidošanas procesa un efektīva strādāšanas hibrīda modeļa izveidošanas. Lai izdabātu kā vienai strādājošo grupai, tā otrai, nāksies balansēt starp klātienes un attālināto darbu. Darba līgumos varētu pat parādīties punkts, kas ļauj darbiniekiem vairākus mēnešus gadā dzīvot un strādāt no ārzemēm, kā daudzi šobrīd ieraduši.

Lai arī vadība centīsies ik pa laikam savest kolektīvu kopā un stiprināt komandas garu klātienes pasākumos, tiešsaistes koncerti, apmācības un apspriedes no dienaskārtības nepazudīs.

Arī konferences un semināri vēl kādu laiku norisināsies attālināti gan drošības, gan zemāku izmaksu dēļ. Turklāt braukāšana komandējumos nesakrīt ar «zaļā kursa» mērķiem, tādēļ šajā jomā tiešsaistes risinājumi varētu būt uz palikšanu. Tiesa, rīkotājiem nāksies meklēt interesantākus formātus, lai iesaistītu cilvēkus un paplašinātu neformālās komunikācijas iespējas. Visa diena vienatnē pie datora ekrāna cilvēkiem ir tik ļoti apnikusi, ka piesaistīt dalībniekus klasiskiem tiešsaistes semināriem kļūs grūtāk.

IT nozare meklēs produktu menedžerus

Daudzus gadus informācijas tehnoloģiju uzņēmumi cīnījušies par programmētājiem un programmu izstrādātājiem, pārsolot viens otru nežēlīgā konkurences cīņā. 2022. gads iezīmēs pavērsienu uz jaunu meklētāko profesiju. Ļoti pieprasīti kļūs tā dēvētie produktu vadības cilvēki jeb produktu menedžeri, kuri identificē klientu vajadzības, analizē tās un meklē risinājumus. Viņi veido prototipus un sarunās ar klientu nonāk pie risinājuma, kāds jārada izstrādātājiem.

Šādi produktu cilvēki pasaulē nav sagatavoti pienācīgā daudzumā, taču klienti pastiprināti vēlas individuālu pieeju, nevis sērijveida produkciju. Lai arī izstrādātāju joprojām trūkst, tie šobrīd tiek apmācīti daudzās mācību iestādēs, savukārt produktu cilvēkus gatavo paši uzņēmumi un viņi mācās darba gaitā.

jekaterina Fri, 01/21/2022 - 13:58

Finanšu analīze — iespēja laikus sagatavoties tirgus satricinājumiem

jekaterina — Mon, 15 Jun 2020 09:08:35 +0000

Finanšu analīze — iespēja laikus sagatavoties tirgus satricinājumiem

Vai šomēnes izdosies noturēt apgrozījumu ierastajā līmenī vai tomēr nāksies pieteikties dīkstāves pabalstiem? Cik lielā mērā globālie satricinājumi ietekmējuši tieši mūsu uzņēmuma darbu, un vai mums jau jāsāk gatavoties darbinieku atlaišanai?

Globālā pandēmija uzņēmējiem likusi pavisam citādi paskatīties uz finanšu analīzi. Ja liela daļa uzņēmumu, jo īpaši mazie un vidējie, iepriekš īpaši augstu nevērtēja rīkus, kas sniedz iespēju reāllaikā sekot līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un dažādos griezumos izskatīt notikumu attīstības scenārijus, tad krīzes situācijā tie kļuva kritiski svarīgi. Uzņēmumi, kuri prata precīzāk prognozēt ārkārtas situācijas radīto triecienu biznesam, varēja pienācīgāk sagatavoties grūtībām un vieglāk pārlaist sarežģīto laiku.

Analīzē balstīti lēmumi

Krīzes pilnbriedā ASV veiktā Burtch Works aptaujā noskaidrots, ka tur 43% uzņēmumu pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas vienmēr veic finanšu datu analīzi. 26% uzņēmumu pandēmijas laikā ievērojami pieaudzis datu analītiķu darba apjoms, jo vadība vēlas iegūt pēc iespējas plašāku izpratni par tirgū un kompānijā notiekošo.

Kādi tad ir galvenie uzņēmuma ieguvumi no finanšu analīzes? Primāri tā ir sekošana naudas plūsmas izmaiņām. Naudas plūsmu mēdz dēvēt par uzņēmuma asinsriti, un no tās lielā mērā ir atkarīgs kompānijas «veselības stāvoklis». Maziem uzņēmumiem parastā situācijā pietiek apkopot informāciju reizi ceturksnī vai pat reizi gadā, lai saprastu, vai izdodas «savilkt galus», taču strauji mainīgā vidē var viegli nokavēt brīdi, kad naudas izplūšana jāaptur. Pretējā gadījumā drīz vien pienāk mirklis, kad jāizšķiras — maksāt algas vai nodokļus —, jo visam vienkārši vairs nepietiek līdzekļu.

Kas mūs sagaida?

Ļoti svarīga loma ir dažādu scenāriju izspēlēšanai. Tā var saprast, cik smagu triecienu kompānija vispār spēj izturēt un kāds liktenis to gaida vienas vai citas patērētāju rīcības gadījumā. Kā izmaiņas tirgū ietekmē preču ražošanu un piegādi? Vai noliktavā ir gana daudz produkcijas, un cik ilgam laikam tās vēl pietiks, mainoties ražošanas apjomam un pieprasījumam? Kādas preces tiek meklētas visvairāk, un par kurām interese samazinās? Izmantojot datu analīzi, var saprast, uz kurām pozīcijām var ietaupīt, kuras pienācis laiks automatizēt un kādi ir vēl neapgūtie potenciālie peļņas segmenti.

Citiem vārdiem sakot, laikus pamanot briesmas, uzņēmējs var «nospiest uz bremzēm» un izglābties no nepatikšanām, pirms tās sākušās. Ja situācijas modelēšana parāda, ka ieņēmumi dramatiski kritīsies, var laikus apturēt investīciju plānus, pieteikties kredītbrīvdienām vai iepirkt izejvielas mazākā apjomā.

Jaunākās paaudzes biznesa vadības rīkos modelēšanu lielā mērā uzņemas mākslīgā intelekta risinājumi. Tie ne vien spēj tikt galā ar milzīgu datu apjomu īsā laikā, bet arī ņemt vērā dažādu faktoru ietekmi un — ideālā gadījumā — arī apzināt reālās pasaules aktuālos notikumus. Saliekot visu informāciju kopā, mākslīgais intelekts izspēlē visnotaļ ticamus scenārijus, kas varētu ietekmēt uzņēmuma darbību un attiecīgi arī naudas plūsmu.

Roka uz uzņēmuma pulsa

Burtch Works aptaujā noskaidrots, ka pēdējos mēnešos uzņēmēji lūguši datu analītiķiem salīdzināt šī brīža naudas plūsmas izmaiņas ar 2008.–2010. gada datiem. «Samērīšanās» ar iepriekšējo vērienīgo krīzi sniedz iespēju izvērtēt situācijas nopietnību un saprast, cik nopietna taupības politika būs jāiedarbina šoreiz.

Lielākos uzņēmumos ticis mērīts, cik daudz darbinieku ir saslimuši un nevarēs strādāt, kā tas ietekmēs ieņēmumus un vai vispār pasūtījumi būs izpildāmi. Uzņēmumi arī rēķinājuši, kā tos skars slimības lapu apmaksāšana, visu darbinieku aizsūtīšana apmaksātā atvaļinājumā un biznesa slēgšana, kā arī citi tamlīdzīgi problēmas risinājumi.

Mierīgākos laikos finanšu analīzi var izmantot arī, lai sekotu līdzi gada plāna izpildei. Ja, piemēram, ieplānots apgrozījuma pieaugums par 10%, bet pēc pusgada dati rāda, ka reālā izaugsme ir mazāka, vadība var laikus pieņemt lēmumu intensificēt pārdošanu, uzlabot pašu produktu vai pakalpojumu vai arī piestrādāt pie zīmola atpazīstamības.

Finanšu analīzes iespējas piedāvā tikai daudzpusīgākās biznesa vadības sistēmas, tādas kā Tildes Jumis Pro. Tajā pieejamas ne vien daudzas gatavas atskaites dažādās jomās, bet arī datu analīze mēnešu un gadu, darbinieku un struktūrvienību griezumā. Atbilstoši laikmeta garam mākoņrisinājumā Tildes Jumis Pro tiek plānots izmantot mākslīgā intelekta iespējas, lai, piemēram, sašķirotu ienākošos rēķinus pa kategorijām. Šobrīd testa režīmā šī funkcija uzrāda 93% precizitāti, un nākotnē — pēc tās ieviešanas dzīvē — tā var ievērojami paātrināt grāmatvežu darbu.

jekaterina Mon, 06/15/2020 - 12:08

6 jomas, kurās jau tiek izmantots mākslīgais intelekts

jekaterina — Tue, 19 Nov 2019 12:32:57 +0000

6 jomas, kurās jau tiek izmantots mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par vienu no šīs desmitgades nogales apspriestākajām tehnoloģiju tēmām. Medijos stāstīto stāstu amplitūda svārstās no galvu reibinošām un fantastikas filmu cienīgām iespējām līdz apokaliptiskām vīzijām par robotu pārņemtu pasauli un cilvēku sugas iznīcināšanu. Kamēr fantasti nododas apcerējumiem, MI neatlaidīgi iekaro vietu aizvien jaunās nozarēs, atrodot izmantojuma iespējas birojos, rūpnīcās un mācību iestādēs. Piedāvājam ielūkoties 6 jomās, kurās lemtspējīgas mašīnas jau ir ikdiena.

Pirkumi internetā

Iespējams, daudzi no mums nemaz neaizdomājas, ka jau tagad ikdienā sastopas ar MI. Piemēram, interneta meklētājprogrammās vācot informāciju par kaut ko, atbilstošākos rezultātus piemeklē algoritms, kas mācās no mūsu izvēlēm. Jo «gudrāks» un ar pieprasījumiem vairāk trenēts būs algoritms, jo precīzāk tas atlasīs tieši to, kas mums nepieciešams. Ideālā gadījumā MI jāstrādā tā, lai mums šķistu, ka meklētājprogramma lasa mūsu domas.

Mašīnmācīšanās risinājumi tiek izmantoti arī dažādos videopakalpojumos. Tie iepazīst mūsu gaumi un piedāvā atbilstošākās filmas, seriālus vai koncertierakstus.

MI pamazām pārņem arī internetveikalus. Līdz šim bija ierasts, ka tirdzniecības vietne iegaumē mūsu izrādīto interesi par kādu preci un, kad mēs atgriežamies šajā lapā, uzreiz piedāvā to pašu preci, pat ja nesen to jau esam nopirkuši, bet progresīvākie veikali, kas izmanto MI risinājumus, tagad virzās soli tālāk. Piereģistrējuši, ka esat iegādājies, piemēram, jaunu tālruni, nākamajā reizē veikali piedāvās tieši šim telefonam paredzētus aksesuārus, viedpulksteni un tamlīdzīgas preces, nevis vēl vienu tādu pašu tālruni.

Klientu apkalpošana

Iespēja ikdienā sastapt «domājošu robotu» ir arī dažādās interneta komercijas vietnēs, kur apmeklētājus it kā uzrunā klientu apkalpošanas speciālists. Bieži vien sarunu sāk nevis īsts cilvēks, bet gan sarunu bots, kas atbild uz standarta jautājumiem. Speciālists pieslēdzas vien tad, ja izvēršas specifiska sarunas tēma un bots nespēj piemeklēt atbilstošākās atbildes. Sarunu boti tiek nepārtraukti trenēti un kļūst aizvien gudrāki. Tādēļ daudzas vienkāršas sarunas tie prot veiksmīgi novadīt bez cilvēka līdzdalības. Kā zināms, sarunu robotus izstrādā arī «Tilde».

Finanses un banku pakalpojumi

Bankas ik dienu veic tūkstošiem naudas pārskaitījumu. Kā šajā gūzmā pamanīt, vai visi darījumi ir likumīgi? Vai kāds neiepērkas ar zagtu kredītkarti vai tās datiem? Aizdomīgo maksājumu izskaitļošanā jau labu laiku tiek izmantoti dažādi datorizēti risinājumi, un tagad analizēšanā aizvien vairāk tiek iesaistīti MI risinājumi. To dara, piemēram, «MasterCard». Viņu mākslīgā intelekta un mašīnu dziļās mācīšanās (deep learning) risinājumi maksājumu miljonos meklē krāpnieciskiem darījumiem raksturīgus parametrus un uzrāda tos speciālistiem, kuri katru šādu gadījumu izanalizē.

Mašīnmācīšanās algoritmi aizvien dziļāk iespiežas arī biržās, analizējot vērtspapīru kursa izmaiņas un prognozējot cenu svārstības nākotnē. Apstrādājot milzīgu daudzumu datu, mašīnas meklē līdzīgus apstākļus iepriekšējos ierakstos un vērtē, kādi attīstības scenāriji tiem sekojuši.

Lauksaimniecība

Lai arī zemkopība un lopkopība vairākumam cilvēku neasociējas ar modernajām tehnoloģijām, turīgo valstu lielsaimniecības visnotaļ aktīvi ievieš MI risinājumus, lai pārtiku ražotu pēc iespējas efektīvāk. Piemēram, kompānija «Blue River Technology» ir izstrādājusi robotu «See&Spray», kas ar datorredzes palīdzību vēro plantācijas un pats izsmidzina nezāļu iznīcināšanas līdzekļus.

Savukārt Vācijas uzņēmums «PEAT» radījis risinājumu «Plantix», kas pēc attēliem analizē augsni un nosaka, kādu barības vielu augsnē pietrūkst.

Datorspēles

Izklaides nozare jau sen ir gaidījusi iespēju aizraut cilvēkus ar tādiem futūristiskiem risinājumiem kā virtuālā un papildinātā realitāte un MI. Tādēļ tā nekavējas izmantot jaunās iespējas. Pirmie aizmetņi bija «IBM» radītais «Deep Blue» superdators, kas 1997. gadā šahā uzvarēja toreizējo pasaules čempionu Gariju Kasparovu. Kopš tā laika pasaule ir pieredzējusi vairākas spīdošas MI izpausmes, piemēram, «DeepMind» veidotā programma «AlphaGo» uzvarēja leģendāro «Go» spēles čempionu, korejieti Lī Sedolu.

Tagad MI tiek integrēts plašam lietotāju lokam pieejamās datorspēlēs un spēles gaita tiek veidota reāllaikā, atkarībā no apstākļiem, nevis pieturoties pie iepriekš izveidota scenārija. Viena no šādām spēlēm ir «F.E.A.R.».

Kosmosa izpēte

Visuma pētniecībai kopš tās pirmsākumiem ir bijušas atvēlētas vismodernākās tehnoloģijas, un daudzi izgudrojumi vēlāk nonākuši mājsaimniecību lietošanā. MI šajā ziņā nav izņēmums. Tas caurlūko Keplera teleskopa iegūtos datus, lai identificētu tālas planētu sistēmas, un tiks izmantots NASA 2020. gada Marsa misijā. Ar MI aprīkots visurgājējs daudz laika pavadīs savā nodabā, vācot informāciju par sarkano planētu, pieņemot lēmumus, kurp doties un kādas analīzes veikt.

jekaterina Tue, 11/19/2019 - 14:32