personāls

Patīkamāki un izdevīgāki – produkti ar pievienoto vērtību

jekaterina — Thu, 15 Jun 2023 12:45:06 +0000

Patīkamāki un izdevīgāki – produkti ar pievienoto vērtību

Produkts ar pievienoto vērtību. Šo frāzi droši vien būs dzirdējis ikviens. Kādam tā asociējas ar pievienotās vērtības nodokli, bet citam tas ir iemesls iegādāties tieši šo, un nevis kādu citu produktu vai pakalpojumu. Šodienas pārsātinātajā tirgū patiešām grūti iedomāties labu, atmiņā paliekošu preci, kas tiktu piedāvāta bez jebkādas pievienotās vērtības. Mēs nepērkam vienkārši maizi. Mēs pērkam veselīgāko, ar šķiedrvielām un vitamīniem bagātu maizi. Mēs pērkam viedtālruni ar vislabāko fotokameru. Un mēs pērkam gultas matraci, kas mūs ieskauj kā maigs mākonis. Ja šīs pievienotās vērtības nebūtu, visticamāk, atlases kritēriji būtu pavisam citi, un mēs par daudzām noderīgām lietām pat neuzzinātu.

Atbildīgie rūpējas par klientu

Datorprogrammām nevar piemest šķipsnu garšvielu vai piešķirt valdzinošu aromātu. Taču tās var padarīt interesantākas potenciālajiem klientiem ar dažādiem papildu pakalpojumiem. Tas īpaši nepieciešams, ja tirgū līdzīgu izstrādājumu ir gana daudz. Un tieši to IT kompānijas arī dara. Vienas programmas pircējiem dāvanā iedod vēl otru, piešķir unikālas produkta personalizēšanas iespējas, organizē apmācības un tamlīdzīgi. Lai arī var šķist, ka tas darīts ar vienu mērķi - pēc iespējas vairāk pārdot, patiesībā pievienotā vērtība pastāsta par zīmolu daudz vairāk. Ja uzņēmums ir gatavs veltīt savu laiku un papildu līdzekļus klientiem, tātad tas nebūs vienaldzīgs arī brīžos, kad klientam būs nepieciešams tehnisks atbalsts darbā ar iegādāto programmu vai padoms digitālā rīka efektīvākai izmantošanai.

Ja zīmols nerūpējas par sava produkta pievienoto vērtību, tas visticamāk nozīmē, ka līdz ar pirkuma veikšanu sadarbība un komunikācija izbeidzas. Tālāk katrs cīnās pats saviem spēkiem.

Izglītošana kā vērtība

Grāmatvedības un biznesa vadības sistēmas Jumis lietotāji mūsu pievienoto vērtību labi zina. Tās ir regulāras apmācības, vienmēr pieejams klientu atbalsta dienests un ļoti ātra jaunu likumdošanas prasību ieviešana programmā.

Jau kopš 2004. gada organizējam «Grāmatvežu pēcpusdienas», kurās pulcējam vairākus simtus grāmatvedības speciālistu un stāstām par jaunām iespējām un tendencēm nozarē. Kopš Jumis izveidošanas dienas esam sarīkojuši jau 60 šādus pasākumus, un bijām vieni no pirmajiem, kas radīja iespēju tos apmeklēt ne vien klātienē, bet arī pieslēgties attālināti. Tas notika jau 2011. gadā, un kopš tā laika 28 grāmatvežu pēcpusdienas bijušas skatāmas tiešsaistē. 2010.gadā sākām organizēt arī e-seminārus par Jumis jaunākajām funkcijām, nodokļu izmaiņām un citām aktualitātēm. Sarīkoto tiešraides semināru skaits nu jau sasniedzis 56, un būs vēl, jo ik gadu sarīkojam vismaz 4 vebinārus.

Esam ne vien aicinājuši grāmatvežus pie sevis, bet arī paši devušies ciemos pie klientiem. No 2006. līdz 2009. gadam sarīkojām 16 reģionālos izbraukuma seminārus dažādās Latvijas vietās. Jumis lietotāji varējuši smelties zināšanas lielā konferencē «Gudram grāmatvedim», brīvdabas pasākumā «Zelta Jumis» un divās konferencēs uzņēmumu vadītājiem. Kopējais sarīkoto pasākumu skaits jau pietuvojies pusotram simtam – 136.

Jumis pasākumos pulcējam ļoti lielu skaitu klausītāju. Grāmatvežu pēcpusdienas klātienē apmeklēja vidēji ap 350 cilvēkiem, bet lielākais dalībnieku skaits pasākumā pārsniedza 1100.

Darbam un atpūtai

Mūsu semināros piedalās grāmatvežu vidū atzīti lektori – zvērināti revidenti Sandra Dzerele, Ieva Liepiņa un Nelda Janoviča, sertificēti nodokļu konsultanti Ilze Birzniece un Dana Muceniece, LRGA valdes locekles un savā jomā atzītas speciālistes Ilze Palmbaha-Zvirbule un Lilita Beķere, jurists Kaspars Rācenājs, personāla vadības speciāliste Ieva Kalve, VID un FM darbinieki, kā arī citi savas jomas profesionāļi.

Citiem vārdiem sakot, cenšamies klientus apgādāt ar visu nepieciešamo informāciju sekmīgai strādāšanai mūsdienu mainīgajā biznesa vidē. Jumis lietotāji ik gadu saņem “Grāmatvežu kalendāru” ar tematiski piemeklētu pievienoto vērtību. Dažreiz tie ir atjautības uzdevumi, citreiz vingrinājumi acīm un rokām vai krāsošanas/zīmēšanas lapas relaksācijai. Un mēs nekautrējamies atgādināt saviem klientiem, ka dzīve ir vairāk nekā darbs. Tādēļ 2019. gadā sarīkojām ļoti atsaucīgi uztvertu konkursu par grāmatvežu hobijiem.

Klientu uzskati un rīcība ļauj domāt, ka viņi ir novērtējuši produktu pievienoto vērtību un grāmatvedības programmu izvēlas pēc vairākiem kritērijiem. Pērnajā rudenī veiktā aptaujā noskaidrojām, ka pat mazie uzņēmumi vairs nefokusējas uz lētāko cenu. Izmaksas ir svarīgākais kritērijs vairs tikai 26% respondentu.

jekaterina Thu, 06/15/2023 - 15:45

E-risinājumi un mākslīgais intelekts. Kas mūs sagaida 2022. gadā?

jekaterina — Fri, 21 Jan 2022 11:58:07 +0000

E-risinājumi un mākslīgais intelekts. Kas mūs sagaida 2022. gadā?

Ikviens gads iesākas ar cerību, ka tas būs labāks par iepriekšējo un nesīs kādu jaunu iespēju. Ja pirmās vēlmes piepildīšanās ne vienmēr norit gludi, tad otrā gan tikpat kā nepieviļ. Vismaz kopš esam pazīstami ar sadzīves elektroniku un digitāliem risinājumiem. Arī 2022. gads solās atnest vairākus jaunumus un mainīt dažus mūsu ieradumus, un to lielā mērā veicinās kā nerimstošā pandēmija, tā aizvien uzstājīgāk dienaskārtībā ienākošais «zaļais kurss». Kā zināms, tā mērķis ir pārveidot Eiropas Savienību par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā līdz 2050. gadam tiks pielikts punkts siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Uz klimata izmaiņu mazināšanu vērstās prasības pamudinās uz digitalizāciju arī tos, kuriem līdz šim izdevies organizēt darbu bez radikālām izmaiņām.

E-risinājumi katram un ikvienam

Varam droši prognozēt, ka 2022. gadā spēkā pieņemsies dažādu e-risinājumu izmantošana, ko veicinās tik triviāla lieta kā papīra trūkums pasaulē. Pieplusojot virzību uz videi draudzīgu saimniekošanu, kas ietver atteikšanos no koku ciršanas īslaicīga labuma gūšanai, pie kādiem pilnīgi noteikti pieskaitāma papīra ražošana, e-risinājumus ieviesīs aizvien jauni uzņēmumi. Sākot ar digitālas dokumentu aprites izveidošanu un digitālu čeku izsniegšanu mobilajā lietotnē un beidzot ar elektroniskiem rēķiniem un parakstiem. Papīru kaudzes uz biroju galdiem pamazām paliks tikai atmiņās un aizvien biežāk darbībā vērosim «Millennial trend» izpausmi – visa darbinieka profesionālā iedzīve vienā kastē. Nekādu apkrautu galdu, nekādu plauktu ar mapēm. Vēsturiskie dokumenti tiks digitalizēti un jauni vairs netiks radīti. «Zaļā kursa» mērķu sasniegšanai arī valsts iestādes būs spiestas kļūs pielaidīgākas pret uzņēmumiem, kuri negatavo papīra iesniegumus, pilnvaras un citas pagājušā gadsimta uzņēmējdarbības «atskaņas».

«Aptaujājot gandrīz 400 Latvijas uzņēmumus noskaidrojām, ka 42,9% no tiem šogad plāno ieviest elektroniskos rēķinus. 28,8% turpmāk līgumus slēgs un uzglabās digitālā formā, 26,5% sāks lietot elektronisko parakstu un piektdaļa arī rīkojumus un iesniegumus pārnesīs no papīra uz datora ekrānu. Nevienu digitālo risinājumu šogad neplāno ieviest vien ceturtā daļa respondentu,» saka Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Mākoņus lieto visi

Mākoņrisinājumi jau tagad ir neatņemama lielas daļas uzņēmumu ikdienas sastāvdaļa, tomēr arī šajā jomā vēl ir kur augt. 2022. gadā pieredzēsim, ka lielie uzņēmumi sāks atteikties no savām serveru telpām un migrēs uz drošām mākoņkrātuvēm, lai atvieglotu darbiniekiem piekļuvi datiem un optimizētu izmaksas. Iespēja elastīgi samazināt izmantoto «mākoņa» apjomu un attiecīgi apcirpt izmaksas, ir ārkārtīgi svarīga nestabilos uzņēmējdarbības apstākļos. Un pēdējie pāris gadi ir iemācījuši, ka negaidīti notikumi var apturēt biznesu jebkurā brīdī.

Praktisks mākslīgais intelekts

Daudz apspriestais mākslīgais intelekts 2022. gadā iegūs praktiskas aprises. Jau šobrīd parādās platformas, kurās iespējams izmantot mākslīgā intelekta risinājumus konkrētu uzdevumu veikšanai. Piemēram, var ievadīt uzņēmuma datus un likt platformai izskaitļot labākos rīcības modeļus. Šīs platformas kļūst vieglāk lietojamas, saprotamākas, tādēļ sagaidāms, ka tās izmantos vairāk interesentu nekā līdz šim, kas savukārt veicinās jaunu platformu un risinājumu izstrādāšanu. Nav tālu līdz brīdim, kad popularitāti sāks iekarot mākslīgā intelekta algoritmus izmantojošas mobilās lietotnes, kas palīdzēs lēmumu pieņemšanā ne vien uzņēmumiem, bet arī privātpersonām.

Jāmobilizē izklīdušie kolektīvi

Ja pērn uzņēmumi vairāk domāja par biznesa noturēšanu pie dzīvības, tad 2022. gadā fokusā nonāks darbinieki. Vairums kompāniju ir sapratušas, kā veiksmīgi strādāt jaunajos apstākļos, taču mācīšanās procesā kolektīvs bieži vien palika novārtā. Dažādi pētījumi rāda, ka komandas gars ir atslābis, korporatīvā identitāte visai neskaidra un darbinieki apjukuši. Kāds grib atgriezties birojā, citam pārlieku iepatikusies strādāšana no mājām un vairs negribas pat iet uz biroju. Tādēļ darbiniekiem nāksies pamatīgi piestrādāt pie komandas veidošanas procesa un efektīva strādāšanas hibrīda modeļa izveidošanas. Lai izdabātu kā vienai strādājošo grupai, tā otrai, nāksies balansēt starp klātienes un attālināto darbu. Darba līgumos varētu pat parādīties punkts, kas ļauj darbiniekiem vairākus mēnešus gadā dzīvot un strādāt no ārzemēm, kā daudzi šobrīd ieraduši.

Lai arī vadība centīsies ik pa laikam savest kolektīvu kopā un stiprināt komandas garu klātienes pasākumos, tiešsaistes koncerti, apmācības un apspriedes no dienaskārtības nepazudīs.

Arī konferences un semināri vēl kādu laiku norisināsies attālināti gan drošības, gan zemāku izmaksu dēļ. Turklāt braukāšana komandējumos nesakrīt ar «zaļā kursa» mērķiem, tādēļ šajā jomā tiešsaistes risinājumi varētu būt uz palikšanu. Tiesa, rīkotājiem nāksies meklēt interesantākus formātus, lai iesaistītu cilvēkus un paplašinātu neformālās komunikācijas iespējas. Visa diena vienatnē pie datora ekrāna cilvēkiem ir tik ļoti apnikusi, ka piesaistīt dalībniekus klasiskiem tiešsaistes semināriem kļūs grūtāk.

IT nozare meklēs produktu menedžerus

Daudzus gadus informācijas tehnoloģiju uzņēmumi cīnījušies par programmētājiem un programmu izstrādātājiem, pārsolot viens otru nežēlīgā konkurences cīņā. 2022. gads iezīmēs pavērsienu uz jaunu meklētāko profesiju. Ļoti pieprasīti kļūs tā dēvētie produktu vadības cilvēki jeb produktu menedžeri, kuri identificē klientu vajadzības, analizē tās un meklē risinājumus. Viņi veido prototipus un sarunās ar klientu nonāk pie risinājuma, kāds jārada izstrādātājiem.

Šādi produktu cilvēki pasaulē nav sagatavoti pienācīgā daudzumā, taču klienti pastiprināti vēlas individuālu pieeju, nevis sērijveida produkciju. Lai arī izstrādātāju joprojām trūkst, tie šobrīd tiek apmācīti daudzās mācību iestādēs, savukārt produktu cilvēkus gatavo paši uzņēmumi un viņi mācās darba gaitā.

jekaterina Fri, 01/21/2022 - 13:58

Darbinieku noskaņojums jāmēra un jārīkojas

jekaterina — Tue, 20 Apr 2021 06:11:01 +0000

Darbinieku noskaņojums jāmēra un jārīkojas

Attālinātais darbs mums atnesis iespēju rītos ilgāk pagulēt un lietderīgāk izmantot laiku, ko iepriekš izniekojām pucējoties un ceļā uz biroju, taču atņēmis neformālu satikšanos ar kolēģiem, nepiespiestu domu apmaiņu un arī novērtējumu. Jā, tās sīkās, ikdienišķās uzslavas par lielisku ideju, labi paveiktu darbu vai iniciatīvu, kas palīdzējusi uzņēmumam kļūt labākam. Birojā motivējoši vārdi bieži vien tiek izteikti īsās sarunās ar kolēģiem par kādu konkrētu projektu vai priekšniekam ejot garām jūsu darba vietai. Oficiālajās video sapulcēs šādām uzslavām bieži vien nepietiek laika, tādēļ darbiniekiem var rasties sajūta, ka viņu darbs netiek pamanīts un novērtēts. Nemaz nerunājot par apjautāšanos, kā kuram klājas.

Ja īstermiņa šādas problēmas šķiet nenozīmīgas, tad mēnešiem ilga strādāšana ar retu fizisku satikšanos vai pat pilnībā bez tās nepaliek bez sekām. Tomēr arī šādos neparastos apstākļos iespējams parūpēties par darbinieku labsajūtu, uzskata SIA Visma Enterprise personāla direktore Ineta Juškēviča. Viņa iesaka koncentrēties uz diviem būtiskiem elementiem – darbinieka noskaņojuma izzināšanu un reālu palīdzību.

Kā Tev klājas?

Pirmais patiesībā lielas pūles neprasa. Gana daudz uzņēmumu ir izdomājuši vienkāršu veidu, kā sekot līdzi pat lielu kolektīvu labsajūtai, pat nesatiekot viņus klātienē. Šim nolūkam noder pašnovērtējuma anketas, kuras darbinieki ik pa laikam aizpilda un nosūta personāla daļai. Tajās tiek jautāts gan par darbavietas iekārtojumu mājās un tās atbilstību vēlmēm, gan par fiziskās un emocionālas veselības stāvokli, gan par sadarbību ar kolēģiem un vadību.

Darbiniekiem emocionāli daudz nozīmē pati intereses izrādīšana, ja vien anketēšana netiek veikta drakoniskā formā, piemēram, pieprasot īsā laikā sagatavot garus un detalizētus ziņojumus. Draudzīga apjautāšanās par noskaņojumu raisa pozitīvāku skatu uz dzīvi. Personāla daļai ir svarīgi anketas ne vien sagatavot un izsūtīt, bet arī apkopot datus un ņemt vērā tajā esošo informāciju. Darbiniekiem jājūt, ka viņi ir sadzirdēti, ka var uzticēties vadībai. Ja kāds sūdzas, ka darba vieta mājās nav piemērota produktīvam darbam, vadībai vērts meklēt iespēju uzlabot darba apstākļus. Ja kādam internets ir par lēnu, varbūt uzņēmums var rast tehnoloģisku risinājumu problēmai. Mūsu veiktajā uzņēmumu aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmumu jau palīdzējuši darbiniekiem ar darba vietas iekārtošanu.

Saklausīt un rīkoties

Par ļaunu nenāks arī regulāri apkopot un darīt kolektīvam zināmas svarīgākās anketēšanā iegūtās atziņas. Piemēram, par to kā darbinieki tiek galā ar ilgstošas profesionālās izolācijas izaicinājumiem, kā viņi normē darba laiku un kā tiek galā ar pienākumiem. Šajās atbildēs kolēģi var smelties padomus un iedvesmu savu problēmu risināšanai, un tas ir viens no šā brīža nozīmīgākajiem personāla daļas pienesumiem – būt par starpnieku pieredzes apmaiņā starp darbiniekiem un pārlieku emociju atsijāšanas filtru.

No anketēšanas vai citas formas darbinieku aptaujas rezultātiem lielā mērā izriet nākamais solis – rūpes par darbiniekiem. Cilvēki ir ļoti dažādi un atšķirīga ir viņu psiholoģiskā noturība. Viens var ierakties dzīvoklī kā alā un gūt prieku no tā, ka beidzot vairs nav jāiet uz darbu, bet cits jau pēc nedēļas izjūt pastiprinātu trauksmi un vientulībā strauji tuvojas emocionālam sabrukumam. Līdz ar to uzņēmuma vadībai nemitīgi jātur roka uz darbinieku pulsa, lai nepiedzīvotu brīdi, kad kāds strādājošais vienkārši vairs nav spējīgs pildīt savus pienākumus.

Attālinātas vizītes un nodarbības

Daļa uzņēmumu jau preventīvi noorganizēja darbiniekiem tiešsaistes seminārus ar speciālistiem, kuri palīdz labāk sagatavoties jaunajai realitātei. Citi apmaksājuši darbiniekiem attālinātas psihologa konsultācijas vai vienkārši piešķīruši līdzekļus emocionālās labsajūtas uzlabošanas nodarbībām pēc paša izvēles. Attālināta vingrošana, joga vai meditācija šodien vairs nav nekas neparasts. Tieši tāpat kā «izlādēšanās» tematiskos diskusiju klubiņos vai intelektuālās spēlēs. Aktīviem cilvēkiem pieejamai neskaitāmi sportiski izaicinājumi, neklātienē sacenšoties nostaigāto soļu, ar velosipēdu nobraukto kilometru un pacelto smaguma kilogramu daudzumā.

Jumis Pro kolektīvā katra mēneša pēdējā piektdienā videokonferencē tiek spēlētas galda spēles, - stāsta uzņēmuma vadītājs Viesturs Slaidiņš. Tā ir iespēja neformālā gaisotnē pārrunāt ar darbu tieši nesaistītus jautājumus un sajust, kāds ir katra kolēģa emocionālais stāvoklis. Vai viņš jūtas pārguris, nenovērtēts, nesadzirdēts, satraukts vai varbūt ir ar visu apmierināts un laimīgs.

Gada laikā attālinātās izglītošanās, izklaidēšanās un izkustēšanās piedāvājums ir dramatiski pieaudzis un uzņēmumiem nevajadzētu ignorēt šīs iespējas. Arī tiem, kuru stratēģija ir pārciest šos juku laikus. Tādēļ, ka pēc pandēmijas visi strādājošie birojos vairs neatgriezīsies. Mūsu veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka gandrīz desmitā daļa uzņēmumu pēc pandēmijas turpinās strādāt attālināti, savukārt 45,6% pāries uz kombinētu režīmu, ierodoties birojā vien dažas dienas nedēļā. Vērtīga viela pārdomām par darba organizāciju un darbinieku labsajūtas uzturēšanu nākotnē, vai ne?

jekaterina Tue, 04/20/2021 - 09:11

5 ieteikumi attālināti strādājoša kolektīva produktīvai vadīšanai

jekaterina — Tue, 06 Apr 2021 06:31:14 +0000

5 ieteikumi attālināti strādājoša kolektīva produktīvai vadīšanai

Pandēmijas ieviestās izmaiņas uzņēmumu darbībā uzbūrušas jaunu realitāti kā strādājošajiem, tā vadītājiem. Otrajiem pat lielākā mērā, jo, paralēli tiešo pienākumu veikšanai, vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem jāgādā arī par izkaisītās komandas «savākšanu», uzmundrināšanu un dažkārt arī psiholoģisko problēmu risināšanu. Papildu pienākumi neizbēgami palielina mentālo slodzi un pietuvina izdegšanu. Kā sabalansēt komandas rezultātu sasniegšanu ar darbinieku labsajūtu un paša «bateriju uzpildīšanu»? Savu skatījumu uz šo jautājumu piedāvā SIA Visma Enterprise personāla direktore Ineta Juškēviča.

Neformālas satikšanās

Kad visa darbdiena pavadīta pie ekrāna, šķiet, kurš gan vēl vēlēsies tērēt laiku neformāliem darba pasākumiem. Taču šāds pieņēmums var izrādīties pārsteidzīgs. Liela daļa strādājošo ir pieraduši pie kolektīva, socializācijas ar kolēģiem un atrašanās cilvēkos. Attālinātais darbs šo iespēju ir atņēmis, un daudzi alkst pēc tikšanās ar labi pazīstamiem cilvēkiem. Arī kolēģiem.

Lai neļautu kolektīva draudzīgajām saitēm atslābt, vadītajam vajadzētu iniciēt neformālus pasākumus. Tās var būt gan izklaidējošu galda spēļu spēlēšana tiešsaistē, gan dažādi orientēšanās pasākumi brīvā dabā, ievērojot drošu distanci, taču esot pietiekami tuvu, lai sarunātos un izbaudītu viens otra klātbūtni. Viens vai divi pasākumi mēnesī ir pietiekami daudz, lai sajustu pagaistošo komandas garu, un pietiekami maz, lai nelaupītu ģimenes laiku.

Dažos kolektīvos tiek veidoti digitāli darbinieku vārda un dzimšanas dienas kalendāri, lai kolēģi neaizmirstu apsveikt viens otru. Ja darbā vēl redzam atnesto torti, tad attālinātā režīmā par svētkiem mēdz piemirsties.

Parūpēties par sevi

Rūpējoties par mentālo un fizisko labsajūtu, vadītajam jāsāk ar sevi. Gluži tāpat kā lidmašīnā avārijas situācijā vispirms jāuzliek skābekļa maska sev un tikai pēc tam jāpalīdz citiem. Noguris vadītājs ir slikts vadītājs – īgns, pieļauj kļūdas, var ātri «aizdegties». Tieši tādēļ viņam rūpīgāk jādozē savs darba laiks un jāmeklē veidi, kā «uzlādēt baterijas». Tās var būt sporta nodarbības, meditācijas, atpūta pie dabas pilnīgā klusumā, garīgā līdzsvara atgūšanas kursi un tamlīdzīgi risinājumi. Tie vadītājiem bija aktuāli jau «miera laikos», taču tagad kļuvuši vienkārši nepieciešami.

Deleģēt pienākumus

Attālinātā darba mēneši parādījuši, ka visgrūtāk klājas tiem vadītājiem, kuri nodarbojas ar mikromenedžēšanu. Ja birojā vēl var ātri apstaigāt visus galdus un ievākt informāciju par darbu statusu, tad attālināti tas prasa vairāk laika un piepūles. Cieši sekojot līdzi visas komandas darbam, kvalitatīvi var vadīt 8-10 cilvēku kolektīvu, ne vairāk.

Tieši tādēļ šis ir pateicīgs laiks mācīties uzticēties darbiniekiem. Labs sākums ir atrast katra darbinieka spēcīgākās puses un deleģēt katram uzdevumus, ko viņš pārņems un paveiks vislabāk. Uzticēšanās samazinās slodzi pašam vadītājam un vairos darbinieku motivāciju.

Iedvesmoties un iedvesmot

Iedvesmai ir nenovērtējama loma, kad apkārt valda neziņa un nomāktība. Bet kā to atrast? Palīdzēt var mentors, garīgais skolotājs no malas, kurš spēj dot vērtīgus padomus, rast risinājumu nestandarta apstākļos vai vienkārši prot noņemt stresa sajūtu. Protams, tādi «apkārt nemētājas» un reti viss nepieciešamais ir apvienots vienā cilvēkā. Tādēļ iedvesmu var likt kopā kā puzles gabaliņus, iesaistoties dažādās domubiedru grupās vai vebināros par aktuāliem jautājumiem. Bieži vien var palīdzēt darba gaitās iepazīti viedi kolēģi no iepriekšējām darba vietām, kādreizējie darbaudzinātāji un autoritātes.

Iedvesma ne vienmēr jāmeklē profesionālajā jomā. Nevajag novērtēt par zemu labas filmas un literatūru, kā arī podkāstus. Mūsdienās caur tiem var piekļūt pasaules gaišāko prātu domām un ieteikumiem. Tie pilnīgi noteikti palīdzēs uz dažādām dzīves un darba situācijām paraudzītos no pavisam negaidīta skatupunkta.

Savukārt darbinieku iedvesmošanā varētu izmēģināt pastaigas brīvā dabā ar katru padoto atsevišķi. Parunāšanās mazāk par darba lietām un vairāk par patīkamām tēmām – vaļaspriekiem, nākotnes plāniem, vēlmēm un sapņiem.

Darba un brīvā laika līdzsvars

Attālinātā darba iesācējiem lielākais izaicinājums ir iekļauties darbam atvēlētajās stundās. Tā kā dienas gaitā sanāk piepalīdzēt bērniem, pagatavot pusdienas un izdarīt vēl šādus tādus sadzīves sīkumus, mēdz rasties sajūta, ka darbam nav veltītas 8 stundas. Lai to kompensētu, darba diena ievelkas un nereti beidzas vien vēlā vakarā. Līdz ar to atpūtai laika paliek mazāk un uzkrājas nogurums.

Lai to nepieļautu, ieteicams brīvajā laikā ieplānot aktivitātes, kas neļaus aizstrādāties. Piemēram, pulksten 18 vakarā ar bērniem doties uz spēļu vai rotaļu laukumu. Mazie nekautrēsies atgādināt, ka pienācis laiks izslēgt datoru un pievērsties viņiem. Arī vakara skrējiens ar partneri vai kāda cita ieplānota kopīga aktivitāte mājsaimniecībā palīdzēs ierobežot darbam atvēlētās stundas.

jekaterina Tue, 04/06/2021 - 09:31

Nākotnes vadītāji – saprotoši starpnieki

jekaterina — Fri, 10 Jan 2020 12:37:42 +0000

Nākotnes vadītāji – saprotoši starpnieki

Jauno tehnoloģiju radītās iespējas un globalizācijas tendences solās izmainīt ne vien strādājošo ikdienu, bet arī veidu, kā tiek pārvaldīti uzņēmumi un organizēts darbs tajos. Tas nozīmē, ka mainīties un apgūt jaunas prasmes nāksies arī vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem.

Personāla speciālisti un futurologi jau ieskicējuši nākotnes kompāniju darbības modeli, kurā šodienas spēcīgo līderi un viņa vīziju par uzņēmuma attīstības virzienu aizstās lielāka atvērtība darbinieku inovatīvām idejām un demokrātiskāka lēmumu pieņemšana. Kompāniju mērķis vairs nebūšot tikai un vienīgi peļņas gūšana, veicot pamatbiznesu. Veiksmīgas kompānijas būšot tās, kuras nemitīgi spēs ģenerēt jaunus risinājumus un darbības virzienus, jo strauji mainīgajā pasaulē ar vienu produktu ilgstoši noturēt patērētāju uzmanību vairs nav iespējams.

Jākļūst atvērtākiem

Līdz ar jaunajām biznesa vides prasībām, fundamentālas izmaiņas piedzīvos vadītāju profesija. Ideāls jauno laiku vadītājs būs saprotošs, atvērts starpnieks. Cilvēks, kurš uzklausīs darbinieku idejas un palīdzēs no tām radīt kaut ko pavisam jaunu, inovatīvu, nevis «dzīs uz priekšu» pirms daudziem gadiem apstiprinātas stratēģijas izpildi. Tas nozīmē, ka iepriekšējo gadsimtu paradigma «priekšniekam vienmēr taisnība» pamazām izgaisīs, un tās vietā stāsies jauna, demokrātiskāka.

Viena no svarīgākajām nākotnes vadītāju īpašībām būs atvērtība un prasme pamanīt jaunas iespējas. Jau šodien daudzas spīdošas idejas «gājušas bojā», jo tuvredzīgi priekšnieki darbinieku iniciatīvu apcirtuši pašā saknē. Rītdienas biznesa vide prasīs rūpīgāk izvērtēt padoto ideju potenciālu un vairāk uzticēties darbiniekiem, dodot tiem lielāku rīcības brīvību darba organizēšanā, mērķu izvirzīšanā un to sasniegšanā.

Komfortabli informācijas gūzmā

Vadītājiem būs jāpieņem lēmumi, balstoties uz mašīnu un padoto savāktu milzīgu informācijas daudzumu. Tādēļ tiem būs nepieciešams attīstīt spēcīgu analītisko domāšanu un spēju kritiski izvērtēt faktus. Būtībā daudziem priekšniekiem būs jāstrādā šķietama haosa apstākļos, kur vienlaikus notiek tik daudz lietu, ka visas grūti aptvert, tādēļ labākās karjeras perspektīvas pavērsies tiem, kuri šādos apstākļos jutīsies pietiekami ērti, lai sasniegtu kompānijas mērķus, vienlaikus attīstot aizvien jaunas idejas un efektivizējot darbu. Lieki piebilst, ka priekšniekam arī būs vienlīdz labi jāsaprotas kā ar mašīnām, tā ar cilvēkiem. Nav tālu līdz brīdim, kad vadītāji kļūs par sava veida starpniekiem starp darbiniekiem un mašīnām. Tādēļ viņiem jāattīsta komunikācijas un līderības spējas.

Tā kā rutīnas darbus darīs mašīnas, cilvēku ziņā paliks paši svarīgākie jautājumi. Tādēļ katrs lēmums būs ārkārtīgi atbildīgs. Pat uz vidējā līmeņa vadītāju pleciem gulsies smagāka lēmumu pieņemšanas nasta nekā tagad, un katra izvēle nosvērs uzņēmuma attīstības svaru kausus uz labo vai slikto pusi lielākā amplitūdā.

Darbinieku draugi

Ārkārtīgi nozīmīgu vietu vadītāju dzīvē ieņems emocionālā inteliģence. Ja iepriekšējās desmitgadēs vadītājs varēja atļauties būt autoritatīvs un padotos «nolikt pie vietas», tad nākotnē viņam būs darīšana ar aizvien raibāku publiku un spēcīgām personībām. Kolektīvos parādīsies aizvien vairāk tā dēvēto ekskluzīvo darbinieku, kuriem piemīt darba tirgū reti sastopamas prasmes. Līdz ar to šie cilvēki būs grūti aizstājami. Tādēļ vadītājiem nāksies mācīties sadzīvot ar darbinieku individualitātes izpausmēm un ļoti atšķirīgajām vajadzībām. Militāra rakstura vadības forma vairs nederēs un labākus panākumus kļūs tie vadītāji, kuri pratīs uzturēt draudzīgas attiecības ar darbiniekiem.

Tas vienlaikus veidos patīkamāku darba vidi, taču uzliks darbiniekiem vairāk atbildības. Citiem vārdiem sakot, vadītājs tikai palīdzēs darbiniekam realizēt viņa ieceres un potenciālu, nevis pildīs vagara pienākumus. Tas būtībā arī būs galvenais nākotnes vadītāja uzdevums.

jekaterina Fri, 01/10/2020 - 14:37