digitalizācija

Pāreja uz mākoņrisinājumiem pieņemas spēkā

jekaterina — Wed, 08 May 2024 09:40:33 +0000

Pāreja uz mākoņrisinājumiem pieņemas spēkā

Kārlis Skalbe pasakā «Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties» savulaik rakstīja, ka ziemeļos debesis esot tik zemu, ka tās varot aizsniegt ar roku. Tādēļ vietējie iedzīvotāji mākoņos virs galda glabāja karoti, ko ērti paņēma pirms ēšanas.

Mākoņi ziemeļniekiem acīmredzot ir ļoti tuvi un saprotami, jo arī mākoņpakalpojumu lietošanā viņi ir krietni priekšā pārējiem. Jaunākajā Eurostat pārskatā par mākoņrisinājumu lietojumu Eiropas Savienības (ES) uzņēmumos noskaidrots, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto Somijas uzņēmēji. 2023. gadā tur mākoņos bāzētās programmas un datu krātuves lietoja 78,3% kompāniju, kamēr vidēji ES – 45,2%. Otrajā vietā Zviedrija ar 71,6%, bet trešie dāņi ar 69,5%.

Puse uzņēmumu mākonī

Ziemeļvalstu biznesa vidē mākoņpakalpojumi tika akceptēti jau pirms pandēmijas un šīs desmitgades sākumā tos jau lietoja vismaz divas trešdaļas firmu. Tādēļ ziemeļniekiem dzīve bez pašu serveriem vai datoros instalētām programmām jau ir labi zināma un pierasta. Bet kā ir ar pārējiem?

Arī citas dalībvalstis mērķtiecīgi virzās mākoņrisinājumu virzienā. Neskaitāmie pozitīvie lietošanās ērtību piemēri, aizvien daudzveidīgāks un kvalitatīvāks piedāvājums, kā arī pārliecības nostiprināšanās, ka augsta līmeņa datu centros uzņēmuma dati ir lielākā drošībā nekā pašu servera telpās, veicina uzticēšanos «mākoņiem». Tas atspoguļojas arī statistikā. Kopš 2021. gada ES mākoņpakalpojumus izmantojošo uzņēmumu īpatsvars pieaudzis par 4,2 procentiem - no 41 % līdz 45,2 %.

Augam strauji

Vēl straujāka izaugsme notiek Latvijā. Pandēmijas gados novērotā «turbo digitalizācija» nu atspoguļojas oficiālajos datos. No 28,5% mākoņservisu lietotājiem 2021. gadā esam tikuši līdz 35,8% 2023. gadā, kas nepārprotami apliecina, ka ejam uz priekšu straujiem soļiem. Straujāks izrāviens padevies vien Polijai, Ungārijai un Maltai. Tiesa nedrīkst ignorēt faktu, ka pat pēc iespaidīgā izrāviena joprojām esam saraksta lejasgalā, 7. vietā no beigām. Pie mums mākoņpakalpojumus izmanto mazliet vairāk nekā trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kamēr vidēji ES jau gandrīz puse.

Tomēr arī no šiem faktiem varam «izlobīt» pozitīvas tendences. Proti, gan Eurostat, gan mūsu pašu «Digitālā vadītāja portreta» aptaujas dati apliecina, ka Latvijas uzņēmumu vadītāji izprot mākoņpakalpojumu priekšrocības un cenšas tās izmantot. Attieksmes maiņu redzam arī mūsu grāmatvedības un biznesa vadības sistēmas Jumis Pro lietojumā. Jau divas trešdaļas no visiem klientiem to izvēlējušies kā mākoņrisinājumu, turklāt jauno klientu vidū interese par datorā instalējamu versiju ir pavisam niecīga.

Esam novērojuši, ka, jo lielāks uzņēmums, jo augstāka interese par grāmatvedības sistēmu mākoņrisinājuma formā. Pērn apkopotajā statistikā redzams, ka pilnīgi visi Jumis Pro klienti, kuros strādā virs 250 cilvēkiem, lieto grāmatvedības sistēmu mākoņpakalpojumā, 50 līdz 249 cilvēkus nodarbinošo kompāniju grupā to izvēlējušies 85,7%, bet 10-49 darbinieku grupā – 72,4%. Mazajos uzņēmumos, kuros ir līdz deviņiem algotiem darbiniekiem, šādi rīkojas 62,5% klientu. Aktīvākie mākoņpakalpojumu izmantotāji ir tirdzniecības, nekustamā īpašuma, lauksaimniecības, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju nozaru uzņēmumi.

Ērtības pārliecina

Uzņēmumi dod priekšroku «mākoņa» versijai, jo zina, ka tajā vienmēr būs jaunākie atjauninājumi, augstākā datu drošība un atbilstība aktuālajām likumdošanas prasībām. Lietotājam nebūs jāuztraucas par tehniskām lietām, atjauninājumus nevarēs palaist garām vai nokavēt, jo par visu rūpējas pakalpojuma sniedzējs. Arī par to, lai datiem tiktu veidotas rezerves kopijas.

Taču tās nav vienīgās priekšrocības. Privāto lietotāju vidū savulaik mākoņrisinājumus ļoti populārus padarīja ērtā pieejamība. Proti, savai krātuvei «mākonī» var piekļūt no jebkuras ierīces, ievadot lietotājvārdu un paroli. Pat ja pie rokas nav darba datora, datus var aplūkot kaut no viedtālruņa. Turklāt nu jau daudzi pakalpojuma sniedzēji piekļuvi piedāvā caur pārskatāmām mobilajām lietotnēm.

Šos labumus novērtē arī uzņēmumi, tādēļ mākoņpakalpojumu lietotāju skaits aug. Nu varam droši teikt, ka process ir neatgriezenisks, un tas ir tikai laika jautājums, kad datorā instalētās programmas pievienosies tādiem savulaik ikdienā nepieciešamiem, bet nu vairs tikai lieliskiem vēstures artefaktiem kā CD lasītājs, USB zibatmiņa vai monitora priekšā novietojams aizsargfiltrs.

jekaterina Wed, 05/08/2024 - 12:40

Datorprogrammas jāuztur, kamēr vien tās kāds lieto

jekaterina — Wed, 20 Dec 2023 14:38:33 +0000

Datorprogrammas jāuztur, kamēr vien tās kāds lieto

Pēc mēnešiem ilgas pētīšanas, plānošanas, izstrādāšanas un pieslīpēšanas produkts ir gatavs. Darbs galā, vai ne? Atliek gaidīt darba augļus naudas formā. Ne gluži. Vismaz ne datorprogrammu tirgū.

Ja kādā nozarē izgatavoto produktu patiešām var vienkārši nodot tirdzniecības vietai un gaidīt, kad tas tiks pārdots, tad datorprogrammu jomā notiek aktīvs ieviešanas process, kas sastāv no diviem fundamentāliem posmiem - risinājuma pārdošanas un nodošanas gala patērētājiem. Citiem vārdiem sakot, nepietiks paņemt naudu un apmaiņā nosūtīt digitālo preci. Vēl būs jāparūpējas, lai tā iedzīvotos pircēja datorā vai arī būtu pieejama kā mākoņpakalpojums.

Ceļš līdz pircējam

Pārdošanas process tehniski īpaši neatšķiras no citu preču tirgošanas digitālajā vidē. Izmaiņas ir vien specifiskās niansēs. Pats pārdošanas process var tikt organizēts gan kā tiešā pārdošana paša izstrādātāja tīmekļa vietnē vai interneta veikalā, gan arī iesaistot partnerus. Tas nozīmē, ka attiecīgo produktu var piedāvāt citi internetveikali, starpnieki vai IT uzņēmumi, kuri uztur un apkalpo klientu datorsistēmas.

Katrai pieejai ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, izplatot programmu savā tīmekļa vietnē, potenciālais pircējs uzreiz neredzēs tiešos konkurentus. Ja viņš būs nonācis līdz šai lapai, ir augsta iespējamība, ka produkts tiks iegādāts un lejupielādēts. Taču jāapzinās, ka specializētām uzņēmumu mājas lapām ir salīdzinoši neliels apmeklējums.

Turpretī lielajās interneta tirdzniecības platformās kā Sellfy, Shopify, Podia un vairākās citās par pircēju plūsmu galva nav jālauza. Tur ik dienu apgrozās tūkstošiem cilvēku, vienīgi arī tirgotāju konkurence ir pamatīga un mazāk zināma zīmola piedāvājums var «nogrimt» lielāku un turīgāku sāncenšu mārketinga aktivitātēs. No tā izriet, ka abos gadījumos nāksies krietni piestrādāt pie publicitātes, lai potenciālos pircējus «atvestu» pie sava produkta. Tādēļ daudzi izstrādātāji savu produkciju piedāvā pēc iespējas vairāk kanālos, un iespēju robežās rūpējas par tā atpazīstamību. To var darīt daudz un dažādos veidos.

Produkts jāpadara «redzams»

Datorprogrammu jomā ļoti noderīgs ir satura mārketings. Proti, jāveido interesants un potenciālajiem lietotājiem noderīgs saturs par datorprogrammas iespējām, jāsadarbojas ar lietotņu apskatniekiem un jāaicina viņus izmēģināt produktu, lai tas tikt iekļauts prestižos apskatos un tops, kā arī jāvāc atsauksmes no apmierinātajiem klientiem un jāiekļauj tās podkāstos, video materiālos vai mediju publikācijās.

Bez šaubām aktīvi jārosās sociālajos tīklos, uzrunājot mērķauditoriju. Pasaulē ir simtiem pozitīvu piemēru, kā pat sīki nišas produkti ar interesantu saturu savākuši lielu un kvalitatīvu sekotāju bāzi, kas ne tikai paši patērē saturu, bet arī palīdz to izplatīt tālāk.

Nevajadzētu noniecināt arī klasisko e-pastu mārketingu, informējot esošos klientus par programmas papildu iespējām, atjauninājumiem, uzlabojumiem, jaunas versijas izlaišanu vai akcijas piedāvājumiem.

Liela loma atbalsta dienestiem

Kad klients datorprogrammu iegādājies, tai sekmīgi jānonāk viņa datorā vai viedierīcē. Vai arī jāiegūst iespēja piekļūt mākoņpakalpojumam no lietotāja izvēlētajām iekārtām. Šim nolūkam produkta ieviešanas un uzturēšanas posmos vitāli svarīgs ir tehniskais un klientu atbalsts. Parasti abi tiek nodalīti. Klientu atbalsta dienests sniedz palīdzību produkta un licenču iegādes brīžos vai abonēšanas neskaidrību gadījumos. Savukārt tehniskā atbalsta pienākums ir sniegt palīdzību darbā ar produktu, novērst tehniskas problēmas un gādāt, lai klients varētu izmantot visas pieejamās funkcijas.

Pie tam jāpatur prātā, ka faktiski katrs produkts pēc izstrādes ir jāuztur – vai nu atbilstoši garantijas laikā paredzētajām prasībām, ja produkts ir ražots pēc pasūtījuma, vai klientu apmierinātībai. Lai mērītu klientu apmierinātību, produktos mēdz iestrādāt dažādus atsauču rīkus. Pieredzes testēšana ir nepieciešama, lai uzturēšanas periodā varētu veikt uzlabojumus produkta darbībā. Pie uzturēšanas ir pieskaitāmas visas turpmākās produkta izstrādes funkcionalitātes uzlabošanai. Uzturēšanas laikā notiek tieši tāds pats ražošanas process ar specifikāciju izstrādi, plānošanu, izstrādi, testēšanu un mārketinga aktivitātēm, jo produkta jauna versija faktiski ir jauns produkts. Līdz ar to izstrādātājiem jāpārliecinās, ka tas darbojas nevainojami.

Citiem vārdiem sakot, labas datorprogrammas attīstīšana un uzlabošana nebeidzas, kamēr vien tai ir rentablu darbību nodrošinošs lietotāju loks. Šis faktors lielā mērā ilustrē programmas cenas veidošanos. Gan vienreizēja pirkuma, gan mākoņpakalpojuma abonēšanas gadījumā izstrādātājs cenā ierēķina programmas uzlabošanas izmaksas ilgā laika periodā. Ja programma maksā aizdomīgi lēti, ir ļoti augsts risks, izstrādātāja plānos nav to uzturēt gadiem ilgi.

Runājot par grāmatvedības programmu, tad jāņem vērā arī tas, ka šis ir specifisks produkts, kas ir radīts konkrētas valsts uzņēmumiem, jo nodokļu specifiskās prasības dažādās valstīs atšķiras. Protams, var iegādāties citās valstīs ražotu grāmatvedības programmu, bet tad ir jābūt gataviem, ka noteiktu nodokļu aprēķini nebūs piemēroti Latvijas likumdošanai, piemēram, algas nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un ka nāksies pašiem ieviest izmaiņas vai iegādāties vietejā tirgū un vietējam tirgum ražoto programmu.

jekaterina Wed, 12/20/2023 - 16:38

No izpētes līdz ierīcei – kā top datorprogrammas?

jekaterina — Sun, 20 Aug 2023 17:59:03 +0000

No izpētes līdz ierīcei – kā top datorprogrammas?

Ikviens civilizācijas labumus patērējošs cilvēks ik dienu izmanto vairākas, ja ne desmitiem datorprogrammas. Bieži vien pat neapzināmies, ka katrs nieciņš, uz ko palūkojamies savā viedtelefonā vai datora ekrānā, ir nopietna programmēšanas darba galarezultāts. Pat digitālais kalkulators un kalendārs, nemaz nerunājot par grāmatvedības vai biznesa vadības programmām.

Bet vai vispār kādreiz esat aizdomājušies, kā top datorprogrammas un cik daudz laika prasa to izstrāde? Ja nē, tad pavērsim priekškaru uz informācijas tehnoloģiju speciālistu darbu, kura rezultātā top un pilnveidojas arī mūsu Jumis.

Programma sākas ar izpēti

Kad ir identificēta problēma kāda uzdevuma veikšanā un secināts, ka piemērotākais risinājums varētu būt datorprogramma, sākas tās plānošana. Šajā procesā svarīga ir iespējamā ražojamā produkta priekšizpēte, klientu un viņu vēlmju apzināšana. Potenciālo lietotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, jo īpaši gadījumos, ja programma tiek izstrādāta pēc pasūtījuma konkrēta uzņēmuma vai nozares vajadzībām. Šādiem produktiem parasti iepriekš tiek izstrādāta specifikācija, kurā sīki aprakstīta vajadzīgā funkcionalitāte. Savukārt masu patēriņa produktiem jāmēģina izdabāt pēc iespējas lielāka lietotāju loka vēlmēm, tādēļ šādu produktu ražošana parasti ir sarežģītāka un laikietilpīgāka.

Nākamais solis ir lietojumprogrammas un infrastruktūras izpēte, jo katra produkta izstrādei ir nepieciešamas tehnoloģijas un programmas, uz kurām tiks balstīts jaunais produkts. Ja tas tiks piedāvāts kā mākoņpakalpojums, tad jārēķinās, ka uzņēmumam būs jāmaksā par mākoņresursiem, kuros glabāsies produkts. Ja mākonī tiks uzglabāti klientu dati, tad papildu izmaksas būs par katra klienta izmantotajiem mākoņresursiem.

Visas prasības jaunajam produktam tiek sadalītas divās lielās grupās – tās, kas attiecas uz aparatūru, un tās, kas attiecas uz programmatūru. Projektu sadala detalizētos uzdevumos un aprēķina kopējo projekta veikšanai nepieciešamo cilvēkstundu skaitu, kā arī nepieciešamās izmaksas. Pēc izstrādes programmu, tehnoloģiju izpētes seko to iegādes process.

Uzzīmē, tad programmē

Neviens produkts nevar tikt izstrādāts bez noteikta grafiskā dizaina, kas nozīmē, ka ar dažādu attēlu un simbolu palīdzību produktam tiek radīts vizuāls tēls, kuram ir sava oriģinalitāte un stilistika. Pie grafiskā dizaina pieder arī produkta logo izstrāde, kas nav mazsvarīgi mārketingā, jo tieši produkta logo ir tas, kuram potenciālais lietotājs pievērš uzmanību un izvērtē iespēju produktu iegādāties. Grafiskais dizains pēc būtības nozīmē produkta izskatu. Šis ir visdarbietilpīgākais un laikietilpīgākais process. Brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par produkta izstrādi, sākas produkta specificēšana, proti, tiek apzināta visa produkta funkcionalitāte, katrai izstrādes darbībai – formai, funkcijai, pogas darbībai tiek rakstītas specifikācijas. Tā tiek veidota arī grafiskajam dizainam, jo tas ir saistīts ar produkta lietojamību. Ja produkts tiek izstrādāts konkrētam klientam, tad klients ir tas, kurš sagatavo visas specifikācijas, definē funkcionālās prasības, nosaka programmas lietojamību, sakarības, bet uzņēmums pēc šīm specifikācijām veic izstrādi.

Lai saprastu, kas ir jāizstrādā, parasti mēdz zīmēt grafisko skici, kurā iezīmē galvenās funkcionālās prasības. Pēc tam, kad tiek izvērtēts, kas ir jāuztaisa jaunajā produktā, tiek vērtēts, kā šis produkts vai produkta daļas tiks iesaistītas pamatprodukta funkcionalitātē. Piemēram, ja tiek veidots forums, kas tiks iekļauts mājaslapā, jāpēta, kā tas integrēsies kopējā mājaslapā, vai vizuāli tas neatšķirsies no pamatlapas. Pēc kopējā kopskata izveidošanas katrai izstrādājamajai funkcionalitātei, katrai formai, katram aprēķinam, katrai pogas darbībai tiek rakstītas specifikācijas, zīmēta vizualizācija. Rakstot specifikācijas, jāpamato katra funkcionalitāte, jāapraksta, katrs solis un izmantošanas iespējas. Visu izstrādes laiku specifikācijas tiek papildinātas, atkļūdošanas procesa laikā specifikācijas tiek papildinātas ar testēšanas laikā konstatēto nepilnību labojošiem aprakstiem.

Kļūdas jāmeklē un jālabo

Nākamais solis ir programmēšana jeb izstrādes process, kas ietver algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, kā arī datu struktūras izvēli un to kodēšanu. Arī šis ir laikietilpīgs un komplekss process, kas vienkāršam vērotājam no malas var šķist nesaprotamākais no visiem.

Izstrādes produktiem nereti tiek veidots prototips – produkta agrīna versija, kas tiek izlaista un piegādāta noteiktam klientu lokam. Prototipa mērķis ir pārbaudīt produktu, tā funkcionalitāti un lietojamību pirms tā uzražošanas un nodošanas klientiem masveida lietošanai.

Visu testēšanas procesu būtībā var iedalīt divās grupās. Pirmā ir alfa testēšana jeb alpha test – jaunizstrādātas programmatūras vai aparatūras pirmais pārbaudes posms, ko veic paši izstrādātāji. Alfa testētāji parasti ir komandas cilvēki, kuri ir iesaistīti produkta izstrādes procesā, tie ir pieredzējuši lietotāji, kuri spēj pārbaudīt izstrādāto funkcionalitāti un formulēt testēšanas procesā atrastās kļūdas un problēmas. Tam seko beta testēšana jeb beta test, kurā iesaistīti reālie lietotāji. Tie strādā ar jauno produktu tā, it kā tas būtu pabeigts un realizēts.

Topošā programma tiek soli pa solim pārbaudīta, lai saprastu, vai viss darbojas tā, kā iecerēts. Ja testēšanas laikā tiek manītas kļūdas, tās tiek reģistrētas un noziņotas izstrādātājam, lai veiktu labojumus.

Nevienu produktu nav iespējams izstrādāt bez kļūdām, tāpēc tiek veikta testēšana un konstatēto kļūdu labošana, ko sauc par atkļūdošanu. Šo soli var uzskatīt par pabeigtu, kad izstrādāju komanda piekrīt, ka projekts ir gatavs ieviešanai un nodošanai galalietotājiem. Realitātē gan pie patērētājiem parasti nonāk produkts, kurā vēl var sastapt kļūdas un iespējas pilnveidot funkcionalitāti. Taču tās laika gaitā tiek izlabotas ar programmas atjauninājumiem.

jekaterina Sun, 08/20/2023 - 20:59

Digitāli rīki ideju ģenerēšanai

jekaterina — Tue, 27 Jun 2023 10:08:23 +0000

Digitāli rīki ideju ģenerēšanai

Desmitiem tūkstošu biznesu cilvēces vēsturē sākušies no idejas. Prātā negaidīti iešāvusies interesanta doma. Ikdienišķa problēma, kuras risinājumu meklējumi noved pie inovācijas. Apzināta un pragmatiska prātošana par to, kas cilvēkiem varētu būt nepieciešams. Stāstu ir ārkārtīgi daudz, un daļa no tiem izrādījušies veiksmīgi. Tie pārauguši lielākos vai mazākos biznesos, un joprojām turpina attīstīties. Un tiem nemitīgi nepieciešamas jaunas idejas, lai gūtu priekšrocības konkurences cīņā.

Pat ja uzņēmēji labi apzinās ideju ģenerēšanas nepieciešamību, realitātē ar to ne visiem sokas. Ne jau tādēļ, ka pēkšņi radošuma dzirksts būtu apdzisusi. Vienkārši ideju ģenerēšana ir process, kam nepieciešami zināmi apstākļi. Vienam patiešām domas šķiļas nemitīgi un atliek vien tās pierakstīt, citam vajag pasēdēt klusumā un atslēgties no ikdienas skrējiena, un vēl kādam ļoti palīdz intensīva «prāta vētra» jeb aktīva domu apmaiņa.

Mūsdienās ikvienā procesā kaut kādā mērā spēj piepalīdzēt dažādi digitālie rīki. Un arī šis nav izņēmums. Gadu gaitā radītas visvisādas programmas radošuma veicināšanai, domu strukturēšanai un ideju apmaiņai. Kamēr dažas ir pavisam muļķīgas un bērnišķīgas, citas izrādās tīri noderīgas arī uzņēmējdarbībā.

Uzzīmē domu karti!

Pēdējām pilnīgi noteikti var pieskaitīt programmas, kas palīdz strukturēt «prāta vētrās» izskanējušās idejas. Viens no iecīnītākajiem rīkiem ir Coggle, kas būtībā ir digitāla tāfele diagrammu zīmēšanai brīvā formā. Uzrakstām problēmu un sākam pievienot apspriedē izskanējušos risinājumus un nepieciešamās darbības, lai līdz tiem nonāktu. Savienojot darbības veikšanas kārtībā un sastrukturizējot domas, nereti izdodas ieraudzīt risinājumus pavisam citā gaismā un pēkšņi tie vairs nešķiet nesasniedzami. Vismaz top skaidrs ejamais ceļš līdz mērķim. Coggle vienkāršākā versija pieejama par velti, taču ir arī iespējām bagātāka maksas versija. Līdzīgas «prāta kartes» piedāvā Mind Meister, LucidChart un daudzas citas.

Ideju ģenerēšana var notikt arī tad, ja darbinieki reti satiekas birojā vai izkliedēti pa plašu filiāļu tīklu. Cita digitālā tāfele Miro sniedz iespēju katram strādājošajam pievienot savas idejas un ierosinājumus, kā uzlabot kompānijas darbu. Arī te var zīmēt problēmu risinājuma diagrammas un papildināt kolēģu iesākto. Turklāt mākoņrisinājumam var piekļūt no jebkuras ierīces, arī viedtālruņa. Tas nozīmē, ka spīdošo ideju var «uzlipināt» uz tāfeles tieši tad, kad tā iešāvusies prātā. Kaut vai pludmalē vai pļaujot mauriņu.

Līdzīga funkcionalitāte piemīt platformai Stormboard, kuras autori īpaši izceļ tās «papildināto inteliģenci». Ar to domāta spēja pievienot idejām dažāda veida kontekstu – sākot no teksta un beidzot ar audiovizuālajiem materiāliem.

Idejās dalās arī MI

Interesants kolēģu sadarbošanos veicinošs rīks ir Qmarkets. Tajā darbinieki var iesniegt idejas, kopīgi tās izdiskutēt, izvērtēt, nobalsot par labākajām un arī organizēt to īstenošanu, deleģējot uzdevumus un sekojot līdzi to izpildei.

Aizvien biežāk ideju ģenerēšanā tiek iesaistīts mākslīgais intelekts (MI). Tas beidzot kļuvis viegli pieejams faktiski katram interesentam un labprāt dos savu artavu diskusijā, ja vien liksiet to darīt. Labākais, ka ar mašīnu var runāt gluži kā ar cilvēku – uzdot papildu jautājumus, lūgt precizēt domu, izklāstīt to detalizētāk un attīstīt tālāk. Mākslīgā intelekta risinājumu piedāvājums strauji aug. Var pamēģināt labi zināmo ChatGPT, kas gan prasa izveidot personīgu kontu un apstiprinājumam uzrādīt arī savu telefona numuru. Mazākai birokrātijai var izmantot Bing tērzēšanas paplašinājumu, kas jau iestrādāts Microsoft Edge pārlūkprogrammā. Tur tikai jāuzklikšķina uz zilo «b» burtu lapas augšējā labajā stūrī un uzreiz var uzsākt diskusiju ar «viszinīti». Lai atraisītu robota domu lidojumu, var izvēlēties radošo sarunas stilu. Tad Bing mazāk domās par faktu meklēšanu un atsauču pievienošanu. Ja nepieciešams vēl kāds viedoklis, var paņemt talkā arī maksas programmu Notion AI, kas apveltīta ar ļoti līdzīgām spējām kā abas iepriekšējās.

Rīki ideju ģenerēšanai ir uzskatāms pierādījums, ka faktiski ikvienu ikdienas darbu iespējams kaut kādā mērā atvieglot ar digitalizācijas palīdzību. Intensīva digitalizācija notiek arī grāmatvedībā, kur tādas programmas kā Jumis Pro piedāvā aizvien vairāk automatizētu funkciju, tādējādi atvieglojot grāmatvežu un uzņēmumu vadītāju darbu.

jekaterina Tue, 06/27/2023 - 13:08

Vairāk nekā puse darbinieku vēlas mācīties vienīgi tiešsaistē

jekaterina — Thu, 01 Jun 2023 08:48:12 +0000

Vairāk nekā puse darbinieku vēlas mācīties vienīgi tiešsaistē

Neseno gadu notikumi ienesuši neatgriezeniskas izmaiņas gan darba organizēšanā uzņēmumos, gan apmācību un semināru rīkošanā. Vairāk nekā puse Latvijas kompāniju darbinieku tagad priekšroku dod attālinātiem semināriem, kamēr izglītojošo pasākumu apmeklēšanu tikai un vienīgi klātienē izvēlas nu vairs tikai katrs divdesmitais strādājošais.

Vēl pirms četriem gadiem attālinātas apmācības korporatīvajā vidē tika uzskatītas par apstākļu sakritības diktētu izņēmumu, rezerves variantu neparedzētu iemeslu dēļ. Apzināti tādas lielākoties organizēja vien uzņēmumi, kuru darbinieki izkaisīti plašā filiāļu tīklā un visu ierašanās vienuviet bija ekonomiski ļoti neizdevīga. Pārējos gadījumos cilvēki tika saaicināti vienā telpā, kur apmācības tika izmantotas arī kolektīva saliedēšanai. Taču pēc pāris pandēmijas gadiem aina ir radikāli mainījusies. Attālinātas sapulces un apmācības kļuvušas par ikdienu, un to apliecina arī biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti. Tajā noskaidrots, ka 52,5% no visiem respondentiem par vispiemērotāko izglītojošo pasākumu formātu tagad uzskata tiešsaistes apmācības. 42,5% ir atvērti gan attālinātiem, gan klātienes pasākumiem, atkarībā no to specifikas un dalībnieku pieejamības, un tikai 5% vēlas vienmēr mācīties klātienē.

Attālināto apmācību pasākumu galvenais ieguvums ir laika ietaupīšana. To uzsver 90,5% respondentu. Ceturtā daļa izceļ arī ekonomiskos ieguvumus, jo īpaši tie, kuri dzīvo ārpus Rīgas. No tiem, kuri vēlas apmeklēt pasākumu klātienē, 40% to vēlas darīt tikai tādēļ, ka attālinātās mācības jau apnikušas. Tikai trešdaļa uzsver, ka viņiem klātienē ir vieglāk uztvert informāciju.

«Strādājošo skatījums uz mācībām ir acīmredzami mainījies. Pandēmijas gados cilvēki pierada pie šāda informācijas iegūšanas formāta, iemācījās produktīvi lietot tehnoloģijas un novērtēja to, cik daudz laika izdodas ietaupīt. Izaicinošie apstākļi palīdzēja attīstīties tiešsaistes kursu nozarei, un tādēļ jaunu prasmju apgūšana un kvalifikācijas celšana kļuvusi pieejamāka arī ļoti aizņemtiem darbiniekiem. Ambiciozu profesionāļu vidū nebūs viegli sameklēt tādu, kurš ne reizi nebūtu izmantojis iespēju papildināt zināšanas tiešsaistes kursos vai semināros. Tas ved pie nepārprotama secinājuma – uzņēmumiem jāturpina digitalizācija un jāizmanto moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas darbinieku kvalifikācijas celšanai. Strādājošie tam ir gatavi. Uzņēmumiem atliek turēt līdzi», secina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Aptauja tika veikta 2023. gada pavasarī un tajā piedalījās 180 Latvijas uzņēmumi.

jekaterina Thu, 06/01/2023 - 11:48

E-komercijas spēks jeb pat mazi uzņēmumi internetā izaug lieli

jekaterina — Mon, 22 May 2023 06:12:28 +0000

E-komercijas spēks jeb pat mazi uzņēmumi internetā izaug lieli

Šodien ir grūti iztēloties veiksmīgu, uz izaugsmi vērstu uzņēmumu, kas savu produkciju tirgo tikai paša veikalā. Fiziska tirdzniecības vieta drastiski ierobežo aptveramo klientu loku, jo visi interesenti līdz tai nemaz nevar nokļūt pietiekami bieži. Tādēļ tirgošanās internetā kļuvusi par neatņemamu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Un ja vēl pirms dažiem gadiem no naudas ieguldīšanas interneta veikalā atturēja bažas, ka daļa pircēju nemaz nepratīs izmantot jaunās iespējas, tad pandēmija šajā ziņā visu salika «pa plauktiņiem».

Tagad preces digitālā grozā ieklikšķina arī sirmgalvji un lēnītēm aiztek uz pakomātu izņemt pasūtījumu, vai arī saņem to no kurjera rokām pie mājas sliekšņa. Pakomātu tīkla izplešanās visā valsts teritorijā lielā mērā veicinājusi tiešsaistes iepirkšanos, jo preču piegāde kļuvusi samērā lēta un arī ātra. Tas nozīmē tikai to, ka ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem, kuriem vēl nav sava internetveikala, ir pēdējais laiks ieviest šo digitālo rīku. Arī pavisam maziem.

Lētāk nekā telpu noma

Tā kā interneta komercija jau pāris desmitgades pasaulē «sit augstu vilni», lietotājiem sagatavoti visdažādākie risinājumi virtuālas tirdzniecības vietas izvēlei. Arī to cenas ir visnotaļ saprātīgas, krietni zemākas nekā telpu noma īsta veikala iekrātošanai. Piemēram, nelielu e-veikalu iespējams izveidot paša spēkiem, izmantojot gatavus moduļus un šablonus, un tā uzturēšana mēnesī izmaksās 15-25 eiro. Ja apgrozījums ir vismaz dažu simtu eiro apjomā, digitālas tirdzniecības vietas «būvēšana» jau atmaksājas. Turklāt tā palīdzēs audzēt ieņēmumus, sasniedzot pircējus citās pilsētās un pat valstīs.

E-Komercijas datu platforma Littledata pērnajā septembrī aptaujāja internetveikalu īpašniekus un noskaidroja, ka Shopify vidē tie vidēji gadā no viena pircēja iegūst ap 90 eiro. Savukārt labākajiem izdevās notirgot preces ap 320 eiro apmērā. WooCommerce platformā vidējie ieņēmumi no klienta bija ap 100 eiro, bet Top 10 veikaliem - virs 620 eiro. Adobe Commerce, kas iepriekš bija zināma ar nosaukumu Magento, vidējais rādītājs ir vēl augstāks – virs 130 eiro no pircēja gadā. Skaitļi ir gana pārliecinoši, lai gaidāmie izdevumi vairs nešķistu vērā ņemams šķērslis.

Tirgus laukumā vai savā bodē?

Ar ko sākt internetveikala izveidi? Vispirms vēlams nodefinēt vēlmes. Var pieslēgties lielajām tirdzniecības platformām kā eBay, Amazon vai Etsy, izveidojot savu «kiosku» milzu digitālajā tirgus laukumā, un censties tapt pamanītam, izmantojot vietņu piedāvātās reklamēšanās iespējas. Otrs variants ir izveidot pašam savu interneta veikalu. Atbilstoši paša gaumei, prasībām un iespējām. Maziem uzņēmumiem veikala uzprogrammēšana būs finansiāli neizdevīga, tādēļ pragmatiskāk izvēlēties kādu no populārajām platformām, ko izmanto tūkstošiem citu uzņēmumu Latvijā un ārzemēs. To vidū ir WooCommerce, Shopify, Squarespace, Mozello, Weebly un daudzas citas. Visas piedāvā bezmaksas izmēģinājuma periodu, pēc kura beigām izmaksas būs diezgan līdzīgas. WooCommerce bāzes versiju var lietot par velti, taču būs jāmaksā komisijas maksa no katra darījuma, Shopify izmaksā ap 27 eiro mēnesī, Wix - 25 eiro, Squarespace – 17 eiro, Mozello - 12 eiro un Weebly - 20 eiro.

Pārskatāmība un ērta lietošana

Kad platforma izvēlēta, tajā jāizveido sava veikala dizains, kas ietver kā vizuālo noformējumu, tā funkcionalitāti. Proti, kā preces tiks izkārtotas vietnē, kā sagrupētas kategorijās, kā notiks meklēšana, salīdzināšana un ielikšana grozā. Šī ir darba atbildīgākā un sarežģītākā daļa, jo no tās būs atkarīga pircēja pieredze – cik pārskatāma ir lapa, cik ātri tā ielādējas, cik viegli atrast nepieciešamo. Populārajās platformās darbu atvieglo dažādi moduļi, kas gadu gaitā ir noslīpēti, ņemot vērā lietotāju rekomendācijas. Pie tam ir iespēja «pašpikot» no veiksmīgākajiem paraugiem.

Kad dizains gatavs un preces ievietotas, jāpievieno maksāšanas un preču piegādes iespējas. Vairākums platformu atbalsta bankas pārskaitījumu, maksājumu ar karti un norēķināšanos ar PayPal. Tās arī ļauj pievienot piegādes veidu pēc patikas un pievienot katram citu cenu. Un jūs varēsiet piedāvāt gan preces izņemšanu veikalā, gan piegādi ar kurjeru, gan pakomāta tīkla pakalpojumus.

Gatavais veikals jāievieto paša izvēlētā vai platformas ieteiktā serverī un jāsavieno ar uzņēmuma mājas lapu. Bieži vien vietne tiek sapludināta ar e-veikalu, lai klients visu vajadzīgo informāciju par uzņēmumu un precēm var atrast vienuviet.

Jo zināmāks, jo vairāk klientu

Pēc tam sākas darbs pie veikala atpazīstamības stiprināšanas. Sākot ar SEO optimizāciju jeb panākšanu, kā veikals tiek uzrādīts pēc iespējas augstāk meklētājprogrammu meklējumos, un beidzot ar reklamēšanu sociālajos tīklos vai masu medijos. Šis būtībā ir nebeidzams process, taču no tā ir atkarīgs, cik daudz cilvēku veikalu pamanīs, apmeklēs to un iepirksies. Protams, ne brīdi nedrīkst aizmirst par preču kvalitāti un apkalpošanas kultūru, kas ietver arī pēc iespējas ātrāku preču piegādi klientam.

Ne mazāk svarīgi parūpēties par kvalitatīvu grāmatvedības programmu, kas palīdzēs ātri un ērti apkopot ienākošos maksājumus un sagatavot valsts iestādēm nepieciešamās atskaites.

Pat ja sākumā interneta veikala izveide šķiet sarežģīta, sākot darīt, šis process spēj patiesi aizraut. Jo īpaši līdz ar pirmajiem panākumiem. Pirmo pircēju iegriešanās sajūsmina un motivē turpināt attīstīt vietni, lai ieņēmumi nemitīgi augtu. Un digitālai tirdzniecībai patiešām nav robežu.

jekaterina Mon, 05/22/2023 - 09:12

Kā digitalizēt uzņēmuma grāmatvedības dokumentus?

jekaterina — Wed, 26 Apr 2023 06:27:27 +0000

Kā digitalizēt uzņēmuma grāmatvedības dokumentus?

Visaptverošas uzņēmuma digitalizācijas ideālais galaprodukts ir bezpapīra dokumentu aprite. Taču līdz tai var nonākt pa dažādiem ceļiem un arī pati aprite var būt atšķirīga – sākot no vienkāršas papīra lapu «pārcelšanas» datorā, tos būtībā pārfotografējot, un beidzot ar mašīnlasāmu un analizējamu dokumentu izveidi.

Svarīgi paturēt prātā, ka nav pareiza vai nepareiza digitalizācija. Ir tāda, kādu izveidot nolemj uzņēmuma vadība. Lēmumu var ietekmēt daudz un dažādi faktori, ieskaitot tobrīd pieejamos cilvēkresursus, paredzamās izmaksas un digitalizēto dokumentu pielietojumu. Nav izslēgts, ka kādam mazam uzņēmumam pilnīgi pietiks ar noskenētiem līgumiem un elektroniski sagatavotiem rēķiniem, jo tos uzglabāt mākoņkrātuvē ir ērtāk un drošāk nekā mapēs kaut kur biroja stūrī vai īpašnieka mājās. Savukārt kādam citam būs ārkārtīgi nepieciešama iespēja meklēt informāciju katru dienu strauji pieaugošā dokumentu gūzmā, tādēļ būs jāizvēlas pavisam cita pieeja.

Saprotami cilvēkiem un mašīnām

Jāņem vērā, ka digitalizācija ir ne tikai papīra formāta dokumentu pārvēršana elektroniskajos, bet tas ir process, kurā uzņēmums apņemas pāriet uz tā saucamo «bezpapīra grāmatvedību». Tas nozīmē, ka uzņēmums turpmāk izvairās izsniegt jebkādus dokumentus papīra formātā. Tajā pat laikā jāpatur prātā, ka uzņēmumam ir jāizpilda Grāmatvedības likuma prasības, kurās teikts, ka, ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā jeb izdrukāt. Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes. Tātad tam jābūt izlasāmam un saprotamam gluži kā papīra laikmetā.

Ir dažādi veidi, kā tikt pie šāda rezultāta: gan vienkārši ieskenējot, gan nofotografējot, gan izmantojot speciālas programmas. Grāmatvedībā digitalizēšanai ir vairāki posmi: viens – papīra formāta dokumentu pārvērst elektroniskā, otrs – elektronisko dokumentu apstrādāt.

Ja papīra dokumenti elektroniskā formātā tiks pārvērsti dažādos veidos, piemēram, fotografēti vai ieskenēti, jāvienojas par dokumenta elektronisko formātu. Tas var būt PDF vai kāds no attēla formātiem, piemēram, JPG vai PNG. Drīkst izmantot arī atšķirīgus formātus, vienīgi vispirms jāsaprot, kā dokuments tiks apstrādāts grāmatvedībā un vai uz tā varēs veikt nepieciešamās atzīmes. Iespējams, nāksies iegādāties speciālu datorprogrammu vajadzīgo darbību veikšanai.

No attēla par apstrādājamu dokumentu

Ja datus no dokumenta nepieciešams ievadīt uzskaites sistēmā, svarīgi jau laikus saprast, kā tas notiks. Ne visas programmas spēj nolasīt datus no PDF formāta, kur nu vēl automātiski pārkopēt. Tādēļ šķietami nenozīmīgais jautājums var novest pie tā, ka beigās kādam ar roku visi dati jāpārraksta, un labā digitalizācijas ideja pagaist. Vai vēl trakāk – darbinieks drukā šos dokumentus uz papīra, lai no tā ievadītu datorā.

Iespējams, saprātīgāk uzreiz veidot dokumentus mašīnlasāmā formātā, kas būtiski atvieglos grāmatvedības darbu. Līdz ar to iespējams saņemt attaisnojuma dokumentus strukturētā formātā kā XML. Šim nolūkam var izmantot datu tiešsaistes apmaiņas kanālus, tostarp e-adresi, kas dod iespēju no partnera saņemt dokumentus, kas uzreiz no datu tiešsaistes portāla tiek ieimportēti grāmatvedības sistēmā un tur arī glabāsies elektroniskā formātā. Ja dati tiek saņemti datu tiešsaistes kanālos, tad ir iespējams, ka dokumenta dati tiek ieimportēti programmā un ir papildu iespēja iegūt šo dokumentu arī cilvēklasāmā formātā, piemēram, PDF. Arī šajā situācijā ir divi varianti – saglabāt PDF savā datu serverī vai uzglabāt to tiešsaistes kanālā.

Svarīgākais gan ir fakts, ka šādi dokumenti ir viegli apstrādājami, momentāli koplietojami un samazina cilvēka ieguldīto darba apjomu. Tas arī ir galvenais digitalizācijas mērķis.

jekaterina Wed, 04/26/2023 - 09:27

Kā dati var palīdzēt izsekot jūsu klienta dzīves ciklam

jekaterina — Mon, 17 Apr 2023 11:54:33 +0000

Kā dati var palīdzēt izsekot jūsu klienta dzīves ciklam

Strauji mainīgā ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija liek uzņēmumiem pārskatīt ne vien savus kredītriska pārvaldības un pārdošanas procesus, bet arī tuvāk aplūkot savu partneru un klientu biznesa situāciju. Tirgū ir daudz atvērto datu (open data), ko uzņēmumi var izmantot, lai palielinātu pārdošanas apjomu un mazinātu kredītrisku.

Datu meklēšana

Biznesa izaugsme ir svarīga ikvienam uzņēmumam. Atvērti dati var palīdzēt atrast uzņēmumus, kas atbilst gan vienkāršiem, gan arī sarežģītākiem kritērijiem. Piemēram, meklējiet nevis tikai tos uzņēmumus, kuri ir aktīvi, vecāki par gadu un strādā noteiktā darbības jomā, bet iekļaujiet arī kritērijus, kas varētu pārbaudīt to uzticamību: informācija par parādiem, kredītvērtējums, kredītlimits, finanšu rādītāji utt.

Analīze: vai jūsu nākotnes biznesa partneris vai klients ir uzticams?

Pirms jaunu biznesa attiecību uzsākšanas ir jāizdara mājasdarbs – jāsavāc visi iespējamie dati par savu jauno partneri vai klientu. Novērtējot uzņēmuma uzticamību, ir svarīgi pārbaudīt ne tikai finanšu rādītājus, bet arī biznesa saiknes vai pat uzņēmuma esamību publiskos sankciju sarakstos (ES, OFAC, ANO u.c.).

Finanšu rādītāji var būt vāji, un tas jūs var pamudināt atteikties no sadarbības. Taču biznesa saikņu pārbaude var parādīt jaunas iespējas un draudus. Iespējams, jūsu potenciālais biznesa partneris pieder lielai biznesa grupai un tam ir liels potenciāls, tikpat labi tam var būt kāda tumša ēna pagātnē kā bankrota draudi, un jums tas sagādās tikai galvassāpes un riskus, nevis biznesa iespējas.

Potenciālo klientu analīze

Parasti uzņēmumi novērtē savus klientus, pamatojoties tikai uz saviem iekšējiem datiem (galvenokārt, maksājumu vēsturi), taču ārējie dati var sniegt plašāku ieskatu. Jūs uzzināsiet, vai partneris ir iesaistīts tiesvedībā, vai viņam ir nenomaksāti parādi valsts iestādēm un privātiem uzņēmumiem. Savukārt apgrozījuma un darbinieku skaita izmaiņas var norādīt uz biznesa izaugsmi, vai pretēji - sarukumu.

Sadarbības noslēgšana

Parasti sadarbības noslēgšanai ar klientu ir divi scenāriji:

- abas darījuma puses ir apmierinātas – viena saņēma pakalpojumu vai preci, otra – samaksu,

- viens ir nokļuvis parādnieku sarakstā. Parādu piedziņa nav viegls process, un atvērtie dati var būt ļoti noderīgi, izlemjot, vai jums vajadzētu vērsties tiesā vai mēģināt vienoties par parāda samaksu. Finanšu, biznesa saistību, parādu un tiesvedību dati var palīdzēt novērtēt jūsu partnera-parādnieka stāvokli un pieņemt lēmumu.

Mūsu partnera Okredo atvērto datu platforma palīdz pārvaldīt visu klienta dzīves ciklu: atrast jaunus klientus, novērtēt uzticamību un pārdošanas potenciālu, veicināt izaugsmi un piedzīt parādus, pateicoties platformā publicētiem debitoru datiem.

jekaterina Mon, 04/17/2023 - 14:54

Digitalizēta grāmatvedība taupa darbinieku laiku

jekaterina — Tue, 04 Apr 2023 09:12:44 +0000

Digitalizēta grāmatvedība taupa darbinieku laiku

Tehnoloģiju attīstība un paradumus mainošu notikumu virtene nenovēršami tuvina pavērsiena punktu, pēc kura uzņēmuma sekmīga darbošanās bez digitālajiem risinājumiem būs vienkārši neiedomājama. Visas pazīmes rāda, ka robežlīnija tiks sasniegta jau šajā desmitgadē. Apzinīgākie uzņēmumu vadītāji jau to ir sapratuši un veikuši vai īsteno digitalizācijas procesu, pārējie tiem agrāk vai vēlāk pievienosies.

Ar modernajām tehnoloģijām mazāk saistītus uzņēmējus visaptverošā digitalizācijas termina skandināšana drīzāk mulsina. Ko gan tas īsti ietver? Vai digitalizācija jāveic vienā piegājienā visā uzņēmumā, vai jādala pa soļiem? Un ar ko īsti sākt?

Pārmaiņas soli pa solim

Labās ziņas ir tādas, ka visaptverošo procesu var saskaldīt daudzos mazos un sākt ar vienkāršāko vai nepieciešamāko. Atkarībā no darbības specifikas, katram tas var būt kaut kas cits. Svarīgākais ir sākt ar rutīnas darbiem, kuru automatizēšana vai digitalizēšana atvieglos darbiniekiem dzīvi un padarīs uzņēmuma darbu efektīvāku. Kādam tā var būt pasūtījumu uzskaites sistēma, citam atteikšanās no simtiem lapu biezu līgumu un citu dokumentu ķīpu drukāšanas.

Pārbaudīts un drošs pakāpiens ceļā uz aptverošu digitalizāciju ir grāmatvedības pārcelšana no papīra loksnēm uz datoru. Daudzos uzņēmumos jau sen tiek izmantotas grāmatvedības programmas, taču pieraduma vai līdz galam neizprastu likuma prasību dēļ lielā daļā no tiem katrs dokuments tiek dublēts uz papīra lapas. Ja no tā atteiktos, varētu grāmatvedim ik mēnesi ietaupīt desmitiem darba stundu.

Likums nosaka: uzņēmumam ir tiesības papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē. Un šī norma ir apsveicama, jo palīdz samazināt papīra daudzumu uzņēmumā, ietaupa resursus papīra, printera tintes iegādei, izslēdz pasta izdevumus un tamlīdzīgi. Nemaz nerunājot par zaļāku dzīvi un dabas resursu taupīšanu.

Sākt ar vienkāršāko

Vieglais ceļš uz digitalizāciju paredz sākt procesu ar vienkāršākajām un vienlaikus nepieciešamākajām lietām. Piemēram, ar biznesa klientiem strādājošie var ieviest elektroniski sagatavojamu un mašīnlasāmu rēķinu apriti. To saturs automātiski tiek «ievilkts» grāmatvedības programmā, atbrīvojot darbinieku no datu ievadīšanas un novēršot iespējamās pārrakstīšanās kļūdas. Pie tam dati automātiski tiek apstrādāti un ir izmantojami visa veida atskaišu sagatavošanā.

Savukārt mazumtirgotājiem jau vairākus gadus ir pieejami digitālie čeki, kas agrāk vai vēlāk pilnībā izskaudīs no tirgus ierastās papīra strēmeles. Tas ir neizbēgami gan zaļā kursa ietekmē, gan arī tādēļ, ka digitālajiem čekiem piemīt vairāk priekšrocību nekā drukātajiem – tie nepazūd, nesaburzās, neizbalē, kas klientiem palīdz gadījumos, ja jāvēršas pie ražotāja vai tirgotāja ar pretenzijām ar preces kvalitāti. Šos čekus ir viegli sameklēt kā pircējam, tā pārdevējam, kas paātrina domstarpību risināšanu. Otrkārt, digitālie čeki ir viegli atrodami un pieejami – atliek vien ievadīt meklētājā tirgotāja nosaukumu, un sistēma automātiski parāda vajadzīgos. No grāmatveža skatupunkta, protams, ārkārtīgi svarīgi, ka dati bez palīdzības no malas nonāk grāmatvedības sistēmā un nav jāievada manuāli.

Glabāšanu uzticēt speciālistiem

Digitalizācija risina arī arhīva jautājumu. Vairs nav nepieciešama vesela telpa vai vairāki plaukti gada pārskatiem un citiem finanšu dokumentiem, jo tos var digitālā formātā noglabāt mākoņkrātuvē. Par tās priekšrocībām jau stāstīts simtiem reižu. Grāmatvedības datu izvietošana «mākonī» dod iespēju datiem piekļūt no jebkuras vietas pasaulē ar interneta pieslēgumu, ir iespējams veidot risinājumus, kas datus atspoguļo tīmekļa pārlūkā vai viedtālrunī. Pie tam «mākonī» dati nevar pazust, jo tiem pakalpojuma sniedzējs veido rezerves kopijas, ko glabā dažādos serveros. Pareizi izvēlēts pakalpojuma sniedzējs izmanto sertificētus datu centrus, kuros ir augsts drošības līmenis, dati tiek šifrēti un nepiederošajiem nemaz nav tik viegli tiem piekļūt.

Lai arī uzskaitītie risinājumi iesākumā var šķist mulsinoši, realitātē viss ir daudz vienkāršāk. Pakalpojumu sniedzēji šobrīd jau ir izveidojuši kompleksus risinājumus, kuros par visu ir padomāts. Piemēram, mākoņrisinājums Jumis būtībā sniedz visu, kas uzņēmumam grāmatvedībā nepieciešams: sākot ar attālinātas piekļuves iespēju un automātiskiem atjauninājumiem un beidzot ar visas informācijas noglabāšanu drošos, apsargātos datu centros. Vienā līgumā iekļauti visi nepieciešamie pakalpojumi, un par tiem vairs nav jālauza galva.

jekaterina Tue, 04/04/2023 - 12:12

Taupība, MI un kiberdrošība – 2023. gada tehnoloģiju tendences

jekaterina — Tue, 24 Jan 2023 18:49:08 +0000

Taupība, MI un kiberdrošība – 2023. gada tehnoloģiju tendences

2023. gads ir klāt. Globālās ekonomikas attīstības prognozes ir visai blāvas, izaicinājumu ir daudz un biznesa pasaule uz izaugsmes iespējām raugās piesardzīgi, pat piezemēti. Tas gan nenozīmē, ka tā sastings un gaidīs labākus laikus. Tieši pretēji – izaicinājumu pārvarēšanai būs nepieciešami jauni risinājumi, tādēļ tehnoloģiju nozarē sagaidāms pat ļoti aktīvs gads.

Taupīt un digitalizēt

Vispārējās inflācijas atnestais izmaksu pieaugums mudinās uzņēmumus Latvijā meklēt iespējas ietaupīt. Un ne tikai uz elektrības vai apkures rēķina, bet arī uz biroja precēm. Tas paātrinās uzņēmumu digitalizāciju un atteikšanos no papīra dokumentu aprites. Kustība šajā virzienā sākās jau pandēmijas laikā, taču pie mums vēl notiek visai kūtri. Gada sākumā veiktā aptaujā noskaidrojām, ka 93,7% Latvijas uzņēmumu joprojām grāmatvedības dokumentus izdrukā uz papīra, kamēr uz pilnībā digitālu dokumentu apriti pārgājuši vien 6,3%. Tā kā Ministru kabinets ir atbalstījis priekšlikumu no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu obligātu izmantošanu uzņēmumu savstarpējā dokumentu apritē un arī sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm, komersantiem nāksies nākamajos divos gados šo jautājumu atrisināt. Risinājumi pieejami jau tagad un to būs vēl vairāk. Kopš dienaskārtībā nozīmīgu vietu ieņem taupības pasākumi, var diezgan droši prognozēt, ka parādīsies aizvien jauni uzņēmumi, kas piedāvās lētas sistēmas elektronisko rēķinu aprites nodrošināšanai.

Pieaugs interese arī par vienkāršas, attālinātas dokumentu apstiprināšanas iespējām, lai atvieglotu dokumentu apriti uzņēmuma darba grupās. Ne velti Google Docs jau ir pievienota Approvals poga, ar kuras palīdzību var signalizēt kolēģiem, ka izmaiņas tikušas apstiprinātas.

Joprojām augsti kiberdrošības riski

Grāmatvedības programmas kļūs aizvien daudzveidīgākas un piedāvās uzņēmumiem vairāk funkciju nekā līdz šim. Parādīsies budžeta veidošanas, prognozēšanas, finanšu analīzes un tamlīdzīgas iespējas. Pie tam tās izstrādās ne vien pašmāju, bet arī ārvalstu komandas, kas jau tagad izrāda paaugstināt interesi par Latvijas tirgu. Tie nāk ar saviem risinājumiem un vēlas tos integrēt jau esošās grāmatvedības un biznesa vadības sistēmās, lai paplašinātu to funkcionalitāti.

Šis gads, pirmais pusgads pilnīgi noteikti, aizritēs kiberdrošības risku zīmē. Kamēr netālu aiz valsts robežām turpināsies karš, komersantiem jābūt gataviem, ka viņi var krist par hakeru grupējumu upuriem. Pat ja nav nekādā veidā piesaistījuši sev uzmanību vai kādam «pārskrējuši ceļu». Vienkārši kara apstākļos var ciest jebkurš mazāk aizsargātais.

Tādēļ komersantiem jāpaaugstina datorsistēmu aizsardzība pret uzlaušanu un jānodrošinās pret interneta vietnes vai digitālā veikala darbības kavēšanu. Maziem uzņēmumiem un biedrībām, kam nav pa spēkam pašiem rūpēties par datorsistēmu drošību, prātīgākais ceļš ir svarīgākās informācijas pārcelšana uz augstām drošības prasībām atbilstošu, sertificētu mākoņpakalpojuma sniedzēja serveri. Tajā dati būs labāk pasargāti, turklāt arī uzbrukuma gadījumā var precīzi izsekot, kādu kaitējumu noziedzniekiem izdevies nodarīt.

Peļņas vietā efektivitāte

Globālā līmenī var prognozēt, ka izmaiņas skars daudz apjūsmoto jaunuzņēmumu jeb startapu vidi. Ja līdz šim tajā dominēja investoru interese par vieglu un lielu peļņu, par ko liecina milzīgās ieguldījumu summas, tad nākamgad fokuss mainīsies. Investori lielāku uzmanību pievērsīs jaunuzņēmumu efektivitātei un spējai pelnīt naudu ar nelieliem ieguldījumiem. Tā kā Eiropas Centrālā banka turpina palielināt aizdevumu procentu likmes un naudas aizņemšanās kļūst dārgāka, ieguldītāji mēģina pieturēt daļu naudas un ieguldīt to mazāk riskantos projektos. Viņi labi apzinās, ka ekonomiskās recesijas gadījumā ieguldītā nauda var aiziet zudumā, tādēļ priekšroka tiks dota stabilākiem, drošākiem startapiem, pat ja tas nozīmēs ievērojami mazāku peļņu.

Mākslīgais intelekts katram

Jau 2022. gadā pasaule iepazina vairākus patiesi daudzsološus mākslīgā intelekta instrumentus. Tie zīmē gleznas gluži kā labākie meistari cilvēces vēsturē, sacer dziesmas un ģenerē neesošu cilvēku fotogrāfijas, kas izskatās gluži kā īstu personu portreti. Sagaidāms, ka radikālu pavērsienu mākslīgā intelekta jomā ienesīs jaunās uzņēmuma OpenAI izstrādātas sistēmas, kas būtībā ļauj ikvienam interesentam eksperimentēt ar mākslīgo intelektu un būvēt savus risinājumus. Redzot entuziastu lielo interesi par OpenAI mākslīgā intelekta modeļiem, var diezgan droši prognozēt, ka 2023. gadā ieraudzīsim aizvien jaunus, pārsteidzošus risinājumus biznesam. Iespējams, kāds uzņēmums pat noriskēs mākslīgā intelekta programmai uzticēt štata darbinieka pienākumus, cerībā tādējādi samazināt darbaspēka izmaksas. Kamēr tehnoloģiju pasaules cilvēki par šādiem izrāvieniem priecāsies, liela daļa strādājošo uz šādu notikumu attīstību skatīsies visnotaļ bažīgi. Taču ilgtermiņā mākslīga intelekta attīstība nāks par labu kā uzņēmumiem, tā arī strādājošajiem, jo tie tiks atbrīvoti no rutīnas darbu veikšanas un varēs fokusēties uz radošiem darbiem. Pie tam «sintētiskais saprāts» arī varētu pārskatāmā nākotnē apveltīt uzņēmumus ar spējām, kādas tiem nekad nav bijušas, un radīt pilnīgi jaunus pakalpojumus.

jekaterina Tue, 01/24/2023 - 20:49