mākoņrisinājums

Pāreja uz mākoņrisinājumiem pieņemas spēkā

jekaterina — Wed, 08 May 2024 09:40:33 +0000

Pāreja uz mākoņrisinājumiem pieņemas spēkā

Kārlis Skalbe pasakā «Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties» savulaik rakstīja, ka ziemeļos debesis esot tik zemu, ka tās varot aizsniegt ar roku. Tādēļ vietējie iedzīvotāji mākoņos virs galda glabāja karoti, ko ērti paņēma pirms ēšanas.

Mākoņi ziemeļniekiem acīmredzot ir ļoti tuvi un saprotami, jo arī mākoņpakalpojumu lietošanā viņi ir krietni priekšā pārējiem. Jaunākajā Eurostat pārskatā par mākoņrisinājumu lietojumu Eiropas Savienības (ES) uzņēmumos noskaidrots, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto Somijas uzņēmēji. 2023. gadā tur mākoņos bāzētās programmas un datu krātuves lietoja 78,3% kompāniju, kamēr vidēji ES – 45,2%. Otrajā vietā Zviedrija ar 71,6%, bet trešie dāņi ar 69,5%.

Puse uzņēmumu mākonī

Ziemeļvalstu biznesa vidē mākoņpakalpojumi tika akceptēti jau pirms pandēmijas un šīs desmitgades sākumā tos jau lietoja vismaz divas trešdaļas firmu. Tādēļ ziemeļniekiem dzīve bez pašu serveriem vai datoros instalētām programmām jau ir labi zināma un pierasta. Bet kā ir ar pārējiem?

Arī citas dalībvalstis mērķtiecīgi virzās mākoņrisinājumu virzienā. Neskaitāmie pozitīvie lietošanās ērtību piemēri, aizvien daudzveidīgāks un kvalitatīvāks piedāvājums, kā arī pārliecības nostiprināšanās, ka augsta līmeņa datu centros uzņēmuma dati ir lielākā drošībā nekā pašu servera telpās, veicina uzticēšanos «mākoņiem». Tas atspoguļojas arī statistikā. Kopš 2021. gada ES mākoņpakalpojumus izmantojošo uzņēmumu īpatsvars pieaudzis par 4,2 procentiem - no 41 % līdz 45,2 %.

Augam strauji

Vēl straujāka izaugsme notiek Latvijā. Pandēmijas gados novērotā «turbo digitalizācija» nu atspoguļojas oficiālajos datos. No 28,5% mākoņservisu lietotājiem 2021. gadā esam tikuši līdz 35,8% 2023. gadā, kas nepārprotami apliecina, ka ejam uz priekšu straujiem soļiem. Straujāks izrāviens padevies vien Polijai, Ungārijai un Maltai. Tiesa nedrīkst ignorēt faktu, ka pat pēc iespaidīgā izrāviena joprojām esam saraksta lejasgalā, 7. vietā no beigām. Pie mums mākoņpakalpojumus izmanto mazliet vairāk nekā trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kamēr vidēji ES jau gandrīz puse.

Tomēr arī no šiem faktiem varam «izlobīt» pozitīvas tendences. Proti, gan Eurostat, gan mūsu pašu «Digitālā vadītāja portreta» aptaujas dati apliecina, ka Latvijas uzņēmumu vadītāji izprot mākoņpakalpojumu priekšrocības un cenšas tās izmantot. Attieksmes maiņu redzam arī mūsu grāmatvedības un biznesa vadības sistēmas Jumis Pro lietojumā. Jau divas trešdaļas no visiem klientiem to izvēlējušies kā mākoņrisinājumu, turklāt jauno klientu vidū interese par datorā instalējamu versiju ir pavisam niecīga.

Esam novērojuši, ka, jo lielāks uzņēmums, jo augstāka interese par grāmatvedības sistēmu mākoņrisinājuma formā. Pērn apkopotajā statistikā redzams, ka pilnīgi visi Jumis Pro klienti, kuros strādā virs 250 cilvēkiem, lieto grāmatvedības sistēmu mākoņpakalpojumā, 50 līdz 249 cilvēkus nodarbinošo kompāniju grupā to izvēlējušies 85,7%, bet 10-49 darbinieku grupā – 72,4%. Mazajos uzņēmumos, kuros ir līdz deviņiem algotiem darbiniekiem, šādi rīkojas 62,5% klientu. Aktīvākie mākoņpakalpojumu izmantotāji ir tirdzniecības, nekustamā īpašuma, lauksaimniecības, kā arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju nozaru uzņēmumi.

Ērtības pārliecina

Uzņēmumi dod priekšroku «mākoņa» versijai, jo zina, ka tajā vienmēr būs jaunākie atjauninājumi, augstākā datu drošība un atbilstība aktuālajām likumdošanas prasībām. Lietotājam nebūs jāuztraucas par tehniskām lietām, atjauninājumus nevarēs palaist garām vai nokavēt, jo par visu rūpējas pakalpojuma sniedzējs. Arī par to, lai datiem tiktu veidotas rezerves kopijas.

Taču tās nav vienīgās priekšrocības. Privāto lietotāju vidū savulaik mākoņrisinājumus ļoti populārus padarīja ērtā pieejamība. Proti, savai krātuvei «mākonī» var piekļūt no jebkuras ierīces, ievadot lietotājvārdu un paroli. Pat ja pie rokas nav darba datora, datus var aplūkot kaut no viedtālruņa. Turklāt nu jau daudzi pakalpojuma sniedzēji piekļuvi piedāvā caur pārskatāmām mobilajām lietotnēm.

Šos labumus novērtē arī uzņēmumi, tādēļ mākoņpakalpojumu lietotāju skaits aug. Nu varam droši teikt, ka process ir neatgriezenisks, un tas ir tikai laika jautājums, kad datorā instalētās programmas pievienosies tādiem savulaik ikdienā nepieciešamiem, bet nu vairs tikai lieliskiem vēstures artefaktiem kā CD lasītājs, USB zibatmiņa vai monitora priekšā novietojams aizsargfiltrs.

jekaterina Wed, 05/08/2024 - 12:40

No izpētes līdz ierīcei – kā top datorprogrammas?

jekaterina — Sun, 20 Aug 2023 17:59:03 +0000

No izpētes līdz ierīcei – kā top datorprogrammas?

Ikviens civilizācijas labumus patērējošs cilvēks ik dienu izmanto vairākas, ja ne desmitiem datorprogrammas. Bieži vien pat neapzināmies, ka katrs nieciņš, uz ko palūkojamies savā viedtelefonā vai datora ekrānā, ir nopietna programmēšanas darba galarezultāts. Pat digitālais kalkulators un kalendārs, nemaz nerunājot par grāmatvedības vai biznesa vadības programmām.

Bet vai vispār kādreiz esat aizdomājušies, kā top datorprogrammas un cik daudz laika prasa to izstrāde? Ja nē, tad pavērsim priekškaru uz informācijas tehnoloģiju speciālistu darbu, kura rezultātā top un pilnveidojas arī mūsu Jumis.

Programma sākas ar izpēti

Kad ir identificēta problēma kāda uzdevuma veikšanā un secināts, ka piemērotākais risinājums varētu būt datorprogramma, sākas tās plānošana. Šajā procesā svarīga ir iespējamā ražojamā produkta priekšizpēte, klientu un viņu vēlmju apzināšana. Potenciālo lietotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, jo īpaši gadījumos, ja programma tiek izstrādāta pēc pasūtījuma konkrēta uzņēmuma vai nozares vajadzībām. Šādiem produktiem parasti iepriekš tiek izstrādāta specifikācija, kurā sīki aprakstīta vajadzīgā funkcionalitāte. Savukārt masu patēriņa produktiem jāmēģina izdabāt pēc iespējas lielāka lietotāju loka vēlmēm, tādēļ šādu produktu ražošana parasti ir sarežģītāka un laikietilpīgāka.

Nākamais solis ir lietojumprogrammas un infrastruktūras izpēte, jo katra produkta izstrādei ir nepieciešamas tehnoloģijas un programmas, uz kurām tiks balstīts jaunais produkts. Ja tas tiks piedāvāts kā mākoņpakalpojums, tad jārēķinās, ka uzņēmumam būs jāmaksā par mākoņresursiem, kuros glabāsies produkts. Ja mākonī tiks uzglabāti klientu dati, tad papildu izmaksas būs par katra klienta izmantotajiem mākoņresursiem.

Visas prasības jaunajam produktam tiek sadalītas divās lielās grupās – tās, kas attiecas uz aparatūru, un tās, kas attiecas uz programmatūru. Projektu sadala detalizētos uzdevumos un aprēķina kopējo projekta veikšanai nepieciešamo cilvēkstundu skaitu, kā arī nepieciešamās izmaksas. Pēc izstrādes programmu, tehnoloģiju izpētes seko to iegādes process.

Uzzīmē, tad programmē

Neviens produkts nevar tikt izstrādāts bez noteikta grafiskā dizaina, kas nozīmē, ka ar dažādu attēlu un simbolu palīdzību produktam tiek radīts vizuāls tēls, kuram ir sava oriģinalitāte un stilistika. Pie grafiskā dizaina pieder arī produkta logo izstrāde, kas nav mazsvarīgi mārketingā, jo tieši produkta logo ir tas, kuram potenciālais lietotājs pievērš uzmanību un izvērtē iespēju produktu iegādāties. Grafiskais dizains pēc būtības nozīmē produkta izskatu. Šis ir visdarbietilpīgākais un laikietilpīgākais process. Brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par produkta izstrādi, sākas produkta specificēšana, proti, tiek apzināta visa produkta funkcionalitāte, katrai izstrādes darbībai – formai, funkcijai, pogas darbībai tiek rakstītas specifikācijas. Tā tiek veidota arī grafiskajam dizainam, jo tas ir saistīts ar produkta lietojamību. Ja produkts tiek izstrādāts konkrētam klientam, tad klients ir tas, kurš sagatavo visas specifikācijas, definē funkcionālās prasības, nosaka programmas lietojamību, sakarības, bet uzņēmums pēc šīm specifikācijām veic izstrādi.

Lai saprastu, kas ir jāizstrādā, parasti mēdz zīmēt grafisko skici, kurā iezīmē galvenās funkcionālās prasības. Pēc tam, kad tiek izvērtēts, kas ir jāuztaisa jaunajā produktā, tiek vērtēts, kā šis produkts vai produkta daļas tiks iesaistītas pamatprodukta funkcionalitātē. Piemēram, ja tiek veidots forums, kas tiks iekļauts mājaslapā, jāpēta, kā tas integrēsies kopējā mājaslapā, vai vizuāli tas neatšķirsies no pamatlapas. Pēc kopējā kopskata izveidošanas katrai izstrādājamajai funkcionalitātei, katrai formai, katram aprēķinam, katrai pogas darbībai tiek rakstītas specifikācijas, zīmēta vizualizācija. Rakstot specifikācijas, jāpamato katra funkcionalitāte, jāapraksta, katrs solis un izmantošanas iespējas. Visu izstrādes laiku specifikācijas tiek papildinātas, atkļūdošanas procesa laikā specifikācijas tiek papildinātas ar testēšanas laikā konstatēto nepilnību labojošiem aprakstiem.

Kļūdas jāmeklē un jālabo

Nākamais solis ir programmēšana jeb izstrādes process, kas ietver algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, kā arī datu struktūras izvēli un to kodēšanu. Arī šis ir laikietilpīgs un komplekss process, kas vienkāršam vērotājam no malas var šķist nesaprotamākais no visiem.

Izstrādes produktiem nereti tiek veidots prototips – produkta agrīna versija, kas tiek izlaista un piegādāta noteiktam klientu lokam. Prototipa mērķis ir pārbaudīt produktu, tā funkcionalitāti un lietojamību pirms tā uzražošanas un nodošanas klientiem masveida lietošanai.

Visu testēšanas procesu būtībā var iedalīt divās grupās. Pirmā ir alfa testēšana jeb alpha test – jaunizstrādātas programmatūras vai aparatūras pirmais pārbaudes posms, ko veic paši izstrādātāji. Alfa testētāji parasti ir komandas cilvēki, kuri ir iesaistīti produkta izstrādes procesā, tie ir pieredzējuši lietotāji, kuri spēj pārbaudīt izstrādāto funkcionalitāti un formulēt testēšanas procesā atrastās kļūdas un problēmas. Tam seko beta testēšana jeb beta test, kurā iesaistīti reālie lietotāji. Tie strādā ar jauno produktu tā, it kā tas būtu pabeigts un realizēts.

Topošā programma tiek soli pa solim pārbaudīta, lai saprastu, vai viss darbojas tā, kā iecerēts. Ja testēšanas laikā tiek manītas kļūdas, tās tiek reģistrētas un noziņotas izstrādātājam, lai veiktu labojumus.

Nevienu produktu nav iespējams izstrādāt bez kļūdām, tāpēc tiek veikta testēšana un konstatēto kļūdu labošana, ko sauc par atkļūdošanu. Šo soli var uzskatīt par pabeigtu, kad izstrādāju komanda piekrīt, ka projekts ir gatavs ieviešanai un nodošanai galalietotājiem. Realitātē gan pie patērētājiem parasti nonāk produkts, kurā vēl var sastapt kļūdas un iespējas pilnveidot funkcionalitāti. Taču tās laika gaitā tiek izlabotas ar programmas atjauninājumiem.

jekaterina Sun, 08/20/2023 - 20:59

Digitāli rīki ideju ģenerēšanai

jekaterina — Tue, 27 Jun 2023 10:08:23 +0000

Digitāli rīki ideju ģenerēšanai

Desmitiem tūkstošu biznesu cilvēces vēsturē sākušies no idejas. Prātā negaidīti iešāvusies interesanta doma. Ikdienišķa problēma, kuras risinājumu meklējumi noved pie inovācijas. Apzināta un pragmatiska prātošana par to, kas cilvēkiem varētu būt nepieciešams. Stāstu ir ārkārtīgi daudz, un daļa no tiem izrādījušies veiksmīgi. Tie pārauguši lielākos vai mazākos biznesos, un joprojām turpina attīstīties. Un tiem nemitīgi nepieciešamas jaunas idejas, lai gūtu priekšrocības konkurences cīņā.

Pat ja uzņēmēji labi apzinās ideju ģenerēšanas nepieciešamību, realitātē ar to ne visiem sokas. Ne jau tādēļ, ka pēkšņi radošuma dzirksts būtu apdzisusi. Vienkārši ideju ģenerēšana ir process, kam nepieciešami zināmi apstākļi. Vienam patiešām domas šķiļas nemitīgi un atliek vien tās pierakstīt, citam vajag pasēdēt klusumā un atslēgties no ikdienas skrējiena, un vēl kādam ļoti palīdz intensīva «prāta vētra» jeb aktīva domu apmaiņa.

Mūsdienās ikvienā procesā kaut kādā mērā spēj piepalīdzēt dažādi digitālie rīki. Un arī šis nav izņēmums. Gadu gaitā radītas visvisādas programmas radošuma veicināšanai, domu strukturēšanai un ideju apmaiņai. Kamēr dažas ir pavisam muļķīgas un bērnišķīgas, citas izrādās tīri noderīgas arī uzņēmējdarbībā.

Uzzīmē domu karti!

Pēdējām pilnīgi noteikti var pieskaitīt programmas, kas palīdz strukturēt «prāta vētrās» izskanējušās idejas. Viens no iecīnītākajiem rīkiem ir Coggle, kas būtībā ir digitāla tāfele diagrammu zīmēšanai brīvā formā. Uzrakstām problēmu un sākam pievienot apspriedē izskanējušos risinājumus un nepieciešamās darbības, lai līdz tiem nonāktu. Savienojot darbības veikšanas kārtībā un sastrukturizējot domas, nereti izdodas ieraudzīt risinājumus pavisam citā gaismā un pēkšņi tie vairs nešķiet nesasniedzami. Vismaz top skaidrs ejamais ceļš līdz mērķim. Coggle vienkāršākā versija pieejama par velti, taču ir arī iespējām bagātāka maksas versija. Līdzīgas «prāta kartes» piedāvā Mind Meister, LucidChart un daudzas citas.

Ideju ģenerēšana var notikt arī tad, ja darbinieki reti satiekas birojā vai izkliedēti pa plašu filiāļu tīklu. Cita digitālā tāfele Miro sniedz iespēju katram strādājošajam pievienot savas idejas un ierosinājumus, kā uzlabot kompānijas darbu. Arī te var zīmēt problēmu risinājuma diagrammas un papildināt kolēģu iesākto. Turklāt mākoņrisinājumam var piekļūt no jebkuras ierīces, arī viedtālruņa. Tas nozīmē, ka spīdošo ideju var «uzlipināt» uz tāfeles tieši tad, kad tā iešāvusies prātā. Kaut vai pludmalē vai pļaujot mauriņu.

Līdzīga funkcionalitāte piemīt platformai Stormboard, kuras autori īpaši izceļ tās «papildināto inteliģenci». Ar to domāta spēja pievienot idejām dažāda veida kontekstu – sākot no teksta un beidzot ar audiovizuālajiem materiāliem.

Idejās dalās arī MI

Interesants kolēģu sadarbošanos veicinošs rīks ir Qmarkets. Tajā darbinieki var iesniegt idejas, kopīgi tās izdiskutēt, izvērtēt, nobalsot par labākajām un arī organizēt to īstenošanu, deleģējot uzdevumus un sekojot līdzi to izpildei.

Aizvien biežāk ideju ģenerēšanā tiek iesaistīts mākslīgais intelekts (MI). Tas beidzot kļuvis viegli pieejams faktiski katram interesentam un labprāt dos savu artavu diskusijā, ja vien liksiet to darīt. Labākais, ka ar mašīnu var runāt gluži kā ar cilvēku – uzdot papildu jautājumus, lūgt precizēt domu, izklāstīt to detalizētāk un attīstīt tālāk. Mākslīgā intelekta risinājumu piedāvājums strauji aug. Var pamēģināt labi zināmo ChatGPT, kas gan prasa izveidot personīgu kontu un apstiprinājumam uzrādīt arī savu telefona numuru. Mazākai birokrātijai var izmantot Bing tērzēšanas paplašinājumu, kas jau iestrādāts Microsoft Edge pārlūkprogrammā. Tur tikai jāuzklikšķina uz zilo «b» burtu lapas augšējā labajā stūrī un uzreiz var uzsākt diskusiju ar «viszinīti». Lai atraisītu robota domu lidojumu, var izvēlēties radošo sarunas stilu. Tad Bing mazāk domās par faktu meklēšanu un atsauču pievienošanu. Ja nepieciešams vēl kāds viedoklis, var paņemt talkā arī maksas programmu Notion AI, kas apveltīta ar ļoti līdzīgām spējām kā abas iepriekšējās.

Rīki ideju ģenerēšanai ir uzskatāms pierādījums, ka faktiski ikvienu ikdienas darbu iespējams kaut kādā mērā atvieglot ar digitalizācijas palīdzību. Intensīva digitalizācija notiek arī grāmatvedībā, kur tādas programmas kā Jumis Pro piedāvā aizvien vairāk automatizētu funkciju, tādējādi atvieglojot grāmatvežu un uzņēmumu vadītāju darbu.

jekaterina Tue, 06/27/2023 - 13:08

Patīkamāki un izdevīgāki – produkti ar pievienoto vērtību

jekaterina — Thu, 15 Jun 2023 12:45:06 +0000

Patīkamāki un izdevīgāki – produkti ar pievienoto vērtību

Produkts ar pievienoto vērtību. Šo frāzi droši vien būs dzirdējis ikviens. Kādam tā asociējas ar pievienotās vērtības nodokli, bet citam tas ir iemesls iegādāties tieši šo, un nevis kādu citu produktu vai pakalpojumu. Šodienas pārsātinātajā tirgū patiešām grūti iedomāties labu, atmiņā paliekošu preci, kas tiktu piedāvāta bez jebkādas pievienotās vērtības. Mēs nepērkam vienkārši maizi. Mēs pērkam veselīgāko, ar šķiedrvielām un vitamīniem bagātu maizi. Mēs pērkam viedtālruni ar vislabāko fotokameru. Un mēs pērkam gultas matraci, kas mūs ieskauj kā maigs mākonis. Ja šīs pievienotās vērtības nebūtu, visticamāk, atlases kritēriji būtu pavisam citi, un mēs par daudzām noderīgām lietām pat neuzzinātu.

Atbildīgie rūpējas par klientu

Datorprogrammām nevar piemest šķipsnu garšvielu vai piešķirt valdzinošu aromātu. Taču tās var padarīt interesantākas potenciālajiem klientiem ar dažādiem papildu pakalpojumiem. Tas īpaši nepieciešams, ja tirgū līdzīgu izstrādājumu ir gana daudz. Un tieši to IT kompānijas arī dara. Vienas programmas pircējiem dāvanā iedod vēl otru, piešķir unikālas produkta personalizēšanas iespējas, organizē apmācības un tamlīdzīgi. Lai arī var šķist, ka tas darīts ar vienu mērķi - pēc iespējas vairāk pārdot, patiesībā pievienotā vērtība pastāsta par zīmolu daudz vairāk. Ja uzņēmums ir gatavs veltīt savu laiku un papildu līdzekļus klientiem, tātad tas nebūs vienaldzīgs arī brīžos, kad klientam būs nepieciešams tehnisks atbalsts darbā ar iegādāto programmu vai padoms digitālā rīka efektīvākai izmantošanai.

Ja zīmols nerūpējas par sava produkta pievienoto vērtību, tas visticamāk nozīmē, ka līdz ar pirkuma veikšanu sadarbība un komunikācija izbeidzas. Tālāk katrs cīnās pats saviem spēkiem.

Izglītošana kā vērtība

Grāmatvedības un biznesa vadības sistēmas Jumis lietotāji mūsu pievienoto vērtību labi zina. Tās ir regulāras apmācības, vienmēr pieejams klientu atbalsta dienests un ļoti ātra jaunu likumdošanas prasību ieviešana programmā.

Jau kopš 2004. gada organizējam «Grāmatvežu pēcpusdienas», kurās pulcējam vairākus simtus grāmatvedības speciālistu un stāstām par jaunām iespējām un tendencēm nozarē. Kopš Jumis izveidošanas dienas esam sarīkojuši jau 60 šādus pasākumus, un bijām vieni no pirmajiem, kas radīja iespēju tos apmeklēt ne vien klātienē, bet arī pieslēgties attālināti. Tas notika jau 2011. gadā, un kopš tā laika 28 grāmatvežu pēcpusdienas bijušas skatāmas tiešsaistē. 2010.gadā sākām organizēt arī e-seminārus par Jumis jaunākajām funkcijām, nodokļu izmaiņām un citām aktualitātēm. Sarīkoto tiešraides semināru skaits nu jau sasniedzis 56, un būs vēl, jo ik gadu sarīkojam vismaz 4 vebinārus.

Esam ne vien aicinājuši grāmatvežus pie sevis, bet arī paši devušies ciemos pie klientiem. No 2006. līdz 2009. gadam sarīkojām 16 reģionālos izbraukuma seminārus dažādās Latvijas vietās. Jumis lietotāji varējuši smelties zināšanas lielā konferencē «Gudram grāmatvedim», brīvdabas pasākumā «Zelta Jumis» un divās konferencēs uzņēmumu vadītājiem. Kopējais sarīkoto pasākumu skaits jau pietuvojies pusotram simtam – 136.

Jumis pasākumos pulcējam ļoti lielu skaitu klausītāju. Grāmatvežu pēcpusdienas klātienē apmeklēja vidēji ap 350 cilvēkiem, bet lielākais dalībnieku skaits pasākumā pārsniedza 1100.

Darbam un atpūtai

Mūsu semināros piedalās grāmatvežu vidū atzīti lektori – zvērināti revidenti Sandra Dzerele, Ieva Liepiņa un Nelda Janoviča, sertificēti nodokļu konsultanti Ilze Birzniece un Dana Muceniece, LRGA valdes locekles un savā jomā atzītas speciālistes Ilze Palmbaha-Zvirbule un Lilita Beķere, jurists Kaspars Rācenājs, personāla vadības speciāliste Ieva Kalve, VID un FM darbinieki, kā arī citi savas jomas profesionāļi.

Citiem vārdiem sakot, cenšamies klientus apgādāt ar visu nepieciešamo informāciju sekmīgai strādāšanai mūsdienu mainīgajā biznesa vidē. Jumis lietotāji ik gadu saņem “Grāmatvežu kalendāru” ar tematiski piemeklētu pievienoto vērtību. Dažreiz tie ir atjautības uzdevumi, citreiz vingrinājumi acīm un rokām vai krāsošanas/zīmēšanas lapas relaksācijai. Un mēs nekautrējamies atgādināt saviem klientiem, ka dzīve ir vairāk nekā darbs. Tādēļ 2019. gadā sarīkojām ļoti atsaucīgi uztvertu konkursu par grāmatvežu hobijiem.

Klientu uzskati un rīcība ļauj domāt, ka viņi ir novērtējuši produktu pievienoto vērtību un grāmatvedības programmu izvēlas pēc vairākiem kritērijiem. Pērnajā rudenī veiktā aptaujā noskaidrojām, ka pat mazie uzņēmumi vairs nefokusējas uz lētāko cenu. Izmaksas ir svarīgākais kritērijs vairs tikai 26% respondentu.

jekaterina Thu, 06/15/2023 - 15:45

Kā digitalizēt uzņēmuma grāmatvedības dokumentus?

jekaterina — Wed, 26 Apr 2023 06:27:27 +0000

Kā digitalizēt uzņēmuma grāmatvedības dokumentus?

Visaptverošas uzņēmuma digitalizācijas ideālais galaprodukts ir bezpapīra dokumentu aprite. Taču līdz tai var nonākt pa dažādiem ceļiem un arī pati aprite var būt atšķirīga – sākot no vienkāršas papīra lapu «pārcelšanas» datorā, tos būtībā pārfotografējot, un beidzot ar mašīnlasāmu un analizējamu dokumentu izveidi.

Svarīgi paturēt prātā, ka nav pareiza vai nepareiza digitalizācija. Ir tāda, kādu izveidot nolemj uzņēmuma vadība. Lēmumu var ietekmēt daudz un dažādi faktori, ieskaitot tobrīd pieejamos cilvēkresursus, paredzamās izmaksas un digitalizēto dokumentu pielietojumu. Nav izslēgts, ka kādam mazam uzņēmumam pilnīgi pietiks ar noskenētiem līgumiem un elektroniski sagatavotiem rēķiniem, jo tos uzglabāt mākoņkrātuvē ir ērtāk un drošāk nekā mapēs kaut kur biroja stūrī vai īpašnieka mājās. Savukārt kādam citam būs ārkārtīgi nepieciešama iespēja meklēt informāciju katru dienu strauji pieaugošā dokumentu gūzmā, tādēļ būs jāizvēlas pavisam cita pieeja.

Saprotami cilvēkiem un mašīnām

Jāņem vērā, ka digitalizācija ir ne tikai papīra formāta dokumentu pārvēršana elektroniskajos, bet tas ir process, kurā uzņēmums apņemas pāriet uz tā saucamo «bezpapīra grāmatvedību». Tas nozīmē, ka uzņēmums turpmāk izvairās izsniegt jebkādus dokumentus papīra formātā. Tajā pat laikā jāpatur prātā, ka uzņēmumam ir jāizpilda Grāmatvedības likuma prasības, kurās teikts, ka, ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā jeb izdrukāt. Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes. Tātad tam jābūt izlasāmam un saprotamam gluži kā papīra laikmetā.

Ir dažādi veidi, kā tikt pie šāda rezultāta: gan vienkārši ieskenējot, gan nofotografējot, gan izmantojot speciālas programmas. Grāmatvedībā digitalizēšanai ir vairāki posmi: viens – papīra formāta dokumentu pārvērst elektroniskā, otrs – elektronisko dokumentu apstrādāt.

Ja papīra dokumenti elektroniskā formātā tiks pārvērsti dažādos veidos, piemēram, fotografēti vai ieskenēti, jāvienojas par dokumenta elektronisko formātu. Tas var būt PDF vai kāds no attēla formātiem, piemēram, JPG vai PNG. Drīkst izmantot arī atšķirīgus formātus, vienīgi vispirms jāsaprot, kā dokuments tiks apstrādāts grāmatvedībā un vai uz tā varēs veikt nepieciešamās atzīmes. Iespējams, nāksies iegādāties speciālu datorprogrammu vajadzīgo darbību veikšanai.

No attēla par apstrādājamu dokumentu

Ja datus no dokumenta nepieciešams ievadīt uzskaites sistēmā, svarīgi jau laikus saprast, kā tas notiks. Ne visas programmas spēj nolasīt datus no PDF formāta, kur nu vēl automātiski pārkopēt. Tādēļ šķietami nenozīmīgais jautājums var novest pie tā, ka beigās kādam ar roku visi dati jāpārraksta, un labā digitalizācijas ideja pagaist. Vai vēl trakāk – darbinieks drukā šos dokumentus uz papīra, lai no tā ievadītu datorā.

Iespējams, saprātīgāk uzreiz veidot dokumentus mašīnlasāmā formātā, kas būtiski atvieglos grāmatvedības darbu. Līdz ar to iespējams saņemt attaisnojuma dokumentus strukturētā formātā kā XML. Šim nolūkam var izmantot datu tiešsaistes apmaiņas kanālus, tostarp e-adresi, kas dod iespēju no partnera saņemt dokumentus, kas uzreiz no datu tiešsaistes portāla tiek ieimportēti grāmatvedības sistēmā un tur arī glabāsies elektroniskā formātā. Ja dati tiek saņemti datu tiešsaistes kanālos, tad ir iespējams, ka dokumenta dati tiek ieimportēti programmā un ir papildu iespēja iegūt šo dokumentu arī cilvēklasāmā formātā, piemēram, PDF. Arī šajā situācijā ir divi varianti – saglabāt PDF savā datu serverī vai uzglabāt to tiešsaistes kanālā.

Svarīgākais gan ir fakts, ka šādi dokumenti ir viegli apstrādājami, momentāli koplietojami un samazina cilvēka ieguldīto darba apjomu. Tas arī ir galvenais digitalizācijas mērķis.

jekaterina Wed, 04/26/2023 - 09:27

Mākoņpakalpojumi – drošāks patvērums no kiberuzbrukumiem

jekaterina — Mon, 18 Jul 2022 11:27:25 +0000

Mākoņpakalpojumi – drošāks patvērums no kiberuzbrukumiem

Līdztekus iznīcinošam karam Ukrainas teritorijā, intensīvas cīņas norisinās arī digitālajā pasaulē – ik dienu Latvijas uzņēmumi un valsts iestādes piedzīvo kiberuzbrukumus, kuru mērķis ir apgrūtināt pakalpojumu sniegšanu klientiem vai datorsistēmu inficēšanu ar kādu vīrusu. Lai arī uzbrukumi tiek vērsti pret dažādiem mērķiem, labākā situācijā ir mākoņpakalpojumu izmantotāji, jo tie ar problēmām drīzāk sastopas pašu neuzmanības nevis infrastruktūras problēmu dēļ.

Saskaņā ar informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV rīcībā esošajiem datiem, šobrīd komerciāli motivētu uzbrukumu skaits ir krietni sarucis un to aizstājuši politiski motivēti uzbrukumi. Lielākoties tie tiek veikti no Krievijas un Baltkrievijas, un vērsti pret mērķiem valstīs, kuras aktīvi atbalsta Ukrainu. To vidū ir arī Latvija, kur pakalpojumu liegšanas un izspiedējvīrusu uzbrukumi notiek teju katru dienu. Turklāt pat pret šķietami nesaistītiem mērķiem kā sporta klubi. Šādos apstākļos uzņēmumi ir spiesti pastiprināti domāt par kiberdrošības jautājumiem un meklēt drošākos datu glabāšanas veidus.

«No mūsu ekspertu novērojumiem varam teikt, ka kiberincidentos Latvijā, piemēram, šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukumos ir cietuši gan tie klienti, kas savus datus uzglabā mākonī, gan tie, kas datus glabā lokāli pie sevis. Tomēr visbiežāk incidenti, kas saistīti tieši ar mākoņpakalpojumiem, notiek pašu klientu neuzmanības vai paviršības dēļ,» uzsver CERT.LV pārstāve Madara Krutova. Viņa piebilst, ka biežāk novērotās kļūdas ir saistītas ar nedrošu piekļuves kontroles konfigurāciju, autentifikācijas datu un dažādu servisu atslēgu nedrošu pārvaldību un glabāšanu, kā arī ar aizmirstu vai nedroši pārvaldītu izstrādes vidi, kuras kompromitēšanas rezultātā uzbrucēji iegūst piekļuvi arī produkcijas videi.

«Parasti vairāk pasargāti un atbilstošāk sagatavoti incidenta potenciālai izmeklēšanai ir lielāko mākoņpakalpojumu servisi nekā datorā instalētās sistēmas. Tāpēc svarīgi izvēlēties uzticamus mākoņpakalpojumus un tādus, kuri neapstrādā datus ārpus ES, NATO vai Eiropas Ekonomiskās zonas,» skaidro M.Krutova, «no klientu puses vēl svarīgi būtu pievērst uzmanību tam, par ko tieši tiek maksāts, jo mākoņpakalpojums var būt arī tikai serveris ar skaitļošanas jaudu, bet tas automātiski nenozīmē arī rezerves kopijas, ilgu to glabāšanu, vai pielāgotu auditācijas pierakstu veidošanu».

Nesen veiktā IT uzņēmuma Visma Enterprise aptaujā noskaidrots, ka vairums respondentu mākoņpakalpojumus uzskata par piemērotāko risinājumu.

61% respondentu norāda, ka tie atbrīvo no rūpēm par serveru iegādi vai nomu, 36% «mākoņus» uzskata par drošāku risinājumu, 28% augstu vērtē iespēju vienmēr strādāt ar programmu jaunāko versiju un automātisku atjauninājumu saņemšanu.

«Mūsu pieredze rāda, ka grāmatvedības sistēmu lietošana mākoņpakalpojuma formā labāk pasargā klientu no iespējamās datu zaudēšanas kiberuzbrukumā. Atbildīgi mākoņpakalpojuma sniedzēji datus glabā sertificētos datu centros un izveido vairākas datu kopijas. Pat ja viens centrs cieš uzbrukumā, datus var atgūt no cita. Uzņēmumiem, kuri paļaujas uz savu serveri vai pat tur visu svarīgo informāciju viena datora cietajā diskā, šādas iespējas var nebūt,» pieredzē dalās Jumis izstrādātāja, uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Ērtības un drošības apsvērumu dēļ mākoņpakalpojumi Latvijā kļūst aizvien populārāki. Piemēram, no visiem biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis lietotājiem 65% jau izvēlējušies programmas mākoņservisa versiju.

jekaterina Mon, 07/18/2022 - 14:27

Kāpēc uzņēmuma nākotne ir «mākonī»?

jekaterina — Wed, 08 Jun 2022 09:14:03 +0000

Kāpēc uzņēmuma nākotne ir «mākonī»?

Ja vēl nesenā pagātnē daudzi lielie uzņēmumi kategoriski noraidīja mākoņpakalpojumus kā neuzticamu vietu kompānijas svarīgāko datu glabāšanai vai vismaz apšaubīja to lietderību, tad šodien aina ir radikāli mainījusies. Pandēmijas gados novērtējusi «mākoņu» priekšrocības, biznesa pasaule vairs neprasa, vai nākotnē dati un programmas tiks glabāti specializētos datu centros? Tagad vienīgais jautājums ir – kad absolūtais vairākums uzņēmumu būs pārgājuši uz mākoņiem?

Noskaņojuma maiņu uzskatāmi parāda biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis lietotāji. Pilnīgi visi Jumis Pro klienti, kuros strādā virs 250 cilvēkiem, lieto grāmatvedības sistēmu mākoņpakalpojumā, 50 līdz 249 cilvēkus nodarbinošo kompāniju grupā to izvēlējušies 85,7%, bet 10-49 darbinieku grupā – 72,4%. Mazajos uzņēmumos, kuros ir līdz deviņiem algotiem darbiniekiem, šādi rīkojas 62,5% klientu. Aktīvākie mākoņpakalpojumu izmantotāji ir tirdzniecības, nekustamā īpašuma, lauksaimniecības, kā arī grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas nozaru uzņēmumi.

Ērtības un drošība

Kas gan pamudina uzņēmumus nosliekties par labu mākoņpakalpojumiem? Pirmais un svarīgākais arguments ir lietošanas ērtības. Tas pamudināja pāriet uz «mākoni» 61% no visiem grāmatvedības programmu lietotājiem. Programmai un tajā esošajiem uzņēmuma datiem var pieslēgties no jebkuras vietas un dažādām iekārtām, arī viedtelefona. Pieslēgšanās notiek ātri un dati vienmēr ir pieejami, ja tikai pa rokai ir kāda iekārta ar interneta pieslēgumu.

Ne mazāk svarīgas ērtības ir arī atbrīvošanās no savu serveru uzturēšanas, jo par infrastruktūru pilnībā parūpējas pakalpojuma sniedzējs. Tas īpaši nozīmīgi ir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem serveru uzturēšana un datorspeciālistu algošana datu krātuvju pieskatīšanai ir pārāk lielas un bieži vien grūti attaisnojamas izmaksas. Turklāt vēl pašiem nemitīgi jārūpējas par datu drošību un rezerves kopijām, kas aktīvu kiberuzbrukumu apstākļos paliek arvien aktuālāk. Lielo datu centru IT speciālistu komandas ir pieredzējušas un profesionālas, tās ieviesušas sertificētas drošības procedūras un izmanto atbilstošu tehniku, tādēļ var efektīvāk novērst uzbrukumus nekā neliels uzņēmums pašu spēkiem. Ne velti 36% no grāmatvedības programmu lietotājiem tieši datu drošību uzskata par svarīgāko mākoņpakalpojumu priekšrocību.

Trešais svarīgākais arguments par labu «mākoņiem» ir iespēja vienmēr lietot programmu jaunākās versijas un automātiski saņemt atjauninājumus. To visaugstāk novērtē 28% lietotāju. Atjauninājumi ir ne vien svarīgi drošības apsvērumu dēļ, bet arī paver aizvien jaunas lietošanas iespējas, vēl nebijušas funkcijas un plašāku savienojamību ar citām programmām.

Mākonī vairāk iespēju

Analizējot Jumis lietotāju paradumus, redzams, ka mākoņrisinājumu visbiežāk izvēlas tie komersanti, kuri ikdienā strādā ar digitāliem dokumentiem. Tie, kuri izveidojuši elektronisku čeku, pavadzīmju vai rēķinu apriti, vai arī uztur programmas savienojumu ar bankām vai VID EDS API. Mākoņversiju lietotāji arī daudz aktīvāk izmanto dažādus automatizācijas rīkus modulī Personāls.

Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji labprāt izmanto arī dažādas citas mākoņpakalpojuma iespējas – atļauj klientiem pašiem vadīt datus sistēmā Jumis un tā produktos, piemēram, veidot rēķinus un pavadzīmes, fotografēt un iesniegt čekus, aizpildīt tabeles un veikt citas darbības.

Vēl viens būtisks arguments, kādēļ uzņēmumiem ir vērts apsvērt pāriešanu uz mākoņservisiem, saistīts ar vispārējo tendenci nozarē. Proti, programmu izstrādātāji šobrīd koncentrējas uz sava produkta mākoņa versijas uzlabošanu. Tur ir progresīvāka vide, ātrāk tiek pievienotas jaunas iespējas un veikti to uzlabojumi. Mākoņversijā izveidoto funkcionalitāti daudz ērtāk un drošāk var izmantot arī citos produktos.

Visi minētie notikumi aizvien skaidrāk iezīmē dominējošo tendenci – uzņēmumiem svarīgās programmas nākotnē mājos mākoņservisos. Tuvākajos gados datoros tiks instalēts aizvien mazāk programmu un netālā nākotnē šī prakse tiks izbeigta pavisam. Prognozes rāda, ka jau ap 2025. gadu visi Latvijas uzņēmumi izmantos grāmatvedības programmas kā mākoņpakalpojumu. Tātad arī cita veida programmu pilnīga pārcelšanās uz mākoni varētu notikt tuvāko 3-5 gadu laikā.

jekaterina Wed, 06/08/2022 - 12:14

Mākoņpakalpojumi — uzņēmumu glābiņš attālajā darbā

jekaterina — Fri, 21 Aug 2020 09:02:43 +0000

Mākoņpakalpojumi — uzņēmumu glābiņš attālajā darbā

Desmit gadu laikā palēnām, bet neatlaidīgi termins «mākoņpakalpojumi» ir iedzīvojies biznesa vidē. Nu jau teju vai ikviens biroja darbinieks, izdzirdot šo vārdu, saprot, ka runa ir par informācijas tehnoloģiju terminu, nevis meteoroloģiju. Tomēr nemitīgi augošais mākoņskaitļošanas pakalpojumu veidu skaits turpina mulsināt cilvēkus, un tas bija labi redzams marta vidū, kad uzņēmumi steidza meklēt vispiemērotākos attālā darba risinājumus.

No «mākoņa» izvēles lielā mērā ir atkarīgs, cik raiti ritēs darbs uzņēmumā, tādēļ jāizvēlas rūpīgi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka risinājuma ieviešanai — kā datu pārnešanai, tā darbinieku apmācīšanai — ir nepieciešams laiks. Neviens uzņēmējs nevēlēsies eksperimentēt uz visa kolektīva rēķina, «lēkājot» no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita. Tātad — ar ko sākt?

Darbiniekam sasniedzamas krātuves

Vairākumu uzņēmumiem paredzēto mākoņpakalpojumu var iedalīt trīs kategorijās. Pirmās ir datu krātuves. Uzņēmumam neapšaubāmi nepieciešamas, taču funkcionalitātes ziņā diezgan ierobežotas. Gan jau katrs datoru un viedierīču lietotājs ir pamanījis Google Drive, Dropbox, OneDrive un līdzīgus risinājumus, kas glābj situācijā, kad ierīces iebūvētā atmiņa ir piepildīta. Visi minēto pakalpojumu sniedzēji piedāvā arī biznesa versijas, kurās par dažiem desmitiem vai simtiem eiro gadā var droši noglabāt uzņēmumam svarīgus dokumentus un piekļūt tiem, kad vien nepieciešams, un no ierīces, kas tobrīd ir pa rokai. Lai tikai ir interneta pieslēgums un nav aizmirsusies parole. Citas vērā ņemamas alternatīvas ir Egnyte Business, Zoolz BigMind for Business, Box, Jungle Disk un Wasabi.

Lai arī oficiāli šīs vietnes tiek dēvētas par mākoņkrātuvēm, tās nav gluži tikai datu glabātavas. Integrācija ar dažādām programmām padarījusi tās par gana ērtiem dokumentu apmaiņas risinājumiem, kuros darbinieki koplietošanas mapēs var ievietot līgumus, atskaites, prezentācijas, fotoattēlus un visu citu darbam nepieciešamo. Dokumentus var arī rediģēt un saglabāt, sistēmai piereģistrējot, kurš un kad veicis izmaiņas. Tomēr kopumā šie risinājumi drīzāk pilda arhīva funkcijas, jo izmaiņas pamatā tiek veiktas savā datorā un mapēs tiek ievietoti jau gatavi, noglabāti dokumenti.

Strādājam kopā. Katrs savās mājās

Nākamais solis evolūcijā ir tā dēvētās koprades platformas, kur kolēģu sadarbošanās ir vairāk pietuvināta ikdienas biroja darbam. Tajās radīta iespēja tiešsaistē papildināt dokumentus, citiem iesaistītajiem uzreiz ieraugot izmaiņas, kā arī sarakstīties kopējā tērzēšanā un individuāli. Šo risinājumu vidū visplašāk zināmi ir Google Docs un Microsoft Office Online, tomēr netrūkst arī dažādu alternatīvu. To vidū ir pat bezmaksas risinājumi.

Google produktam funkcionalitātes ziņā ļoti līdzīgi ir ONLYOFFICE, Paper by Dropbox, Zoho Docs un CryptPad. Ievērības cienīgs ir arī uz LibraOfiice platformas veidotais Collabora, kas vizuāli atgādina MS Office biroja programmas un piedāvā visaptverošas sadarbošanās iespējas dokumentu kopīgā izstrādē.

Šaurākas specialitātes rīku vidū vērts izcelt Coda, bet lietošanai visu veidu ierīcēs — kā datoros, tā viedtālruņos — īpaši pielāgoto Quip.

Trešajā grupā ir dažādas sistēmas, kas paredzētas darba organizācijai, projektu vadībai vai citiem līdzīgiem mērķiem. Visa darbība tajās notiek mākoņpakalpojuma sniedzēja nodrošinātajā vidē, un turpat arī tiek glabāta visa informācija. Šo vidi varētu salīdzināt ar ķīmijas vai bioloģijas kabinetiem skolā, kur skolēni veic konkrētus uzdevumus. Šajās platformās lietotājs iekļūst, atverot interneta pārlūku vai mobilo lietotni un piesakoties ar lietotājvārdu un paroli. Šajā grupā populāri risinājumi ir projektu vadības sistēma Asana, Zoho Projects, Teamwork Projects, Wrike un citi. Klientu vadības sistēmu meklētājiem iesaku papētīt Salesforce, HubSpot un Sales Creatio. Maziem uzņēmumiem piemērots būs Apptivo vai Freshsales, savukārt uzņēmuma grāmatvedības uzskaitei un finanšu atskaišu iegūšanai — mūsu pašu Tildes Jumis Pro.

Kā redzams, izvēle ir ļoti plaša, tādēļ ir svarīgi lēmumu nesasteigt. Parunājiet ar kolēģiem, saprotiet, kas jums visvairāk nepieciešams, cik lielā mērā esat gatavi iekļaut ikdienas darbā mākoņrisinājumus, un atlasiet savām prasībām visatbilstošākās platformas. Pēc tam kritiski izvērtējiet izveidoto sarakstu un sašauriniet to līdz 2 vai 3 programmām, kas apmierina gan pēc funkcijām, gan cenas, un padarbojieties ar tām bezmaksas izmēģinājuma periodā. Pāris nedēļu laikā vajadzētu kļūt skaidram, kura sistēma derēs vislabāk.

Raksts pirmo reizi bija publicēts iBirojs portālā, 10.08.2020

jekaterina Fri, 08/21/2020 - 12:02