grāmatvedis

Datorprogrammas jāuztur, kamēr vien tās kāds lieto

jekaterina — Wed, 20 Dec 2023 14:38:33 +0000

Datorprogrammas jāuztur, kamēr vien tās kāds lieto

Pēc mēnešiem ilgas pētīšanas, plānošanas, izstrādāšanas un pieslīpēšanas produkts ir gatavs. Darbs galā, vai ne? Atliek gaidīt darba augļus naudas formā. Ne gluži. Vismaz ne datorprogrammu tirgū.

Ja kādā nozarē izgatavoto produktu patiešām var vienkārši nodot tirdzniecības vietai un gaidīt, kad tas tiks pārdots, tad datorprogrammu jomā notiek aktīvs ieviešanas process, kas sastāv no diviem fundamentāliem posmiem - risinājuma pārdošanas un nodošanas gala patērētājiem. Citiem vārdiem sakot, nepietiks paņemt naudu un apmaiņā nosūtīt digitālo preci. Vēl būs jāparūpējas, lai tā iedzīvotos pircēja datorā vai arī būtu pieejama kā mākoņpakalpojums.

Ceļš līdz pircējam

Pārdošanas process tehniski īpaši neatšķiras no citu preču tirgošanas digitālajā vidē. Izmaiņas ir vien specifiskās niansēs. Pats pārdošanas process var tikt organizēts gan kā tiešā pārdošana paša izstrādātāja tīmekļa vietnē vai interneta veikalā, gan arī iesaistot partnerus. Tas nozīmē, ka attiecīgo produktu var piedāvāt citi internetveikali, starpnieki vai IT uzņēmumi, kuri uztur un apkalpo klientu datorsistēmas.

Katrai pieejai ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, izplatot programmu savā tīmekļa vietnē, potenciālais pircējs uzreiz neredzēs tiešos konkurentus. Ja viņš būs nonācis līdz šai lapai, ir augsta iespējamība, ka produkts tiks iegādāts un lejupielādēts. Taču jāapzinās, ka specializētām uzņēmumu mājas lapām ir salīdzinoši neliels apmeklējums.

Turpretī lielajās interneta tirdzniecības platformās kā Sellfy, Shopify, Podia un vairākās citās par pircēju plūsmu galva nav jālauza. Tur ik dienu apgrozās tūkstošiem cilvēku, vienīgi arī tirgotāju konkurence ir pamatīga un mazāk zināma zīmola piedāvājums var «nogrimt» lielāku un turīgāku sāncenšu mārketinga aktivitātēs. No tā izriet, ka abos gadījumos nāksies krietni piestrādāt pie publicitātes, lai potenciālos pircējus «atvestu» pie sava produkta. Tādēļ daudzi izstrādātāji savu produkciju piedāvā pēc iespējas vairāk kanālos, un iespēju robežās rūpējas par tā atpazīstamību. To var darīt daudz un dažādos veidos.

Produkts jāpadara «redzams»

Datorprogrammu jomā ļoti noderīgs ir satura mārketings. Proti, jāveido interesants un potenciālajiem lietotājiem noderīgs saturs par datorprogrammas iespējām, jāsadarbojas ar lietotņu apskatniekiem un jāaicina viņus izmēģināt produktu, lai tas tikt iekļauts prestižos apskatos un tops, kā arī jāvāc atsauksmes no apmierinātajiem klientiem un jāiekļauj tās podkāstos, video materiālos vai mediju publikācijās.

Bez šaubām aktīvi jārosās sociālajos tīklos, uzrunājot mērķauditoriju. Pasaulē ir simtiem pozitīvu piemēru, kā pat sīki nišas produkti ar interesantu saturu savākuši lielu un kvalitatīvu sekotāju bāzi, kas ne tikai paši patērē saturu, bet arī palīdz to izplatīt tālāk.

Nevajadzētu noniecināt arī klasisko e-pastu mārketingu, informējot esošos klientus par programmas papildu iespējām, atjauninājumiem, uzlabojumiem, jaunas versijas izlaišanu vai akcijas piedāvājumiem.

Liela loma atbalsta dienestiem

Kad klients datorprogrammu iegādājies, tai sekmīgi jānonāk viņa datorā vai viedierīcē. Vai arī jāiegūst iespēja piekļūt mākoņpakalpojumam no lietotāja izvēlētajām iekārtām. Šim nolūkam produkta ieviešanas un uzturēšanas posmos vitāli svarīgs ir tehniskais un klientu atbalsts. Parasti abi tiek nodalīti. Klientu atbalsta dienests sniedz palīdzību produkta un licenču iegādes brīžos vai abonēšanas neskaidrību gadījumos. Savukārt tehniskā atbalsta pienākums ir sniegt palīdzību darbā ar produktu, novērst tehniskas problēmas un gādāt, lai klients varētu izmantot visas pieejamās funkcijas.

Pie tam jāpatur prātā, ka faktiski katrs produkts pēc izstrādes ir jāuztur – vai nu atbilstoši garantijas laikā paredzētajām prasībām, ja produkts ir ražots pēc pasūtījuma, vai klientu apmierinātībai. Lai mērītu klientu apmierinātību, produktos mēdz iestrādāt dažādus atsauču rīkus. Pieredzes testēšana ir nepieciešama, lai uzturēšanas periodā varētu veikt uzlabojumus produkta darbībā. Pie uzturēšanas ir pieskaitāmas visas turpmākās produkta izstrādes funkcionalitātes uzlabošanai. Uzturēšanas laikā notiek tieši tāds pats ražošanas process ar specifikāciju izstrādi, plānošanu, izstrādi, testēšanu un mārketinga aktivitātēm, jo produkta jauna versija faktiski ir jauns produkts. Līdz ar to izstrādātājiem jāpārliecinās, ka tas darbojas nevainojami.

Citiem vārdiem sakot, labas datorprogrammas attīstīšana un uzlabošana nebeidzas, kamēr vien tai ir rentablu darbību nodrošinošs lietotāju loks. Šis faktors lielā mērā ilustrē programmas cenas veidošanos. Gan vienreizēja pirkuma, gan mākoņpakalpojuma abonēšanas gadījumā izstrādātājs cenā ierēķina programmas uzlabošanas izmaksas ilgā laika periodā. Ja programma maksā aizdomīgi lēti, ir ļoti augsts risks, izstrādātāja plānos nav to uzturēt gadiem ilgi.

Runājot par grāmatvedības programmu, tad jāņem vērā arī tas, ka šis ir specifisks produkts, kas ir radīts konkrētas valsts uzņēmumiem, jo nodokļu specifiskās prasības dažādās valstīs atšķiras. Protams, var iegādāties citās valstīs ražotu grāmatvedības programmu, bet tad ir jābūt gataviem, ka noteiktu nodokļu aprēķini nebūs piemēroti Latvijas likumdošanai, piemēram, algas nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un ka nāksies pašiem ieviest izmaiņas vai iegādāties vietejā tirgū un vietējam tirgum ražoto programmu.

jekaterina Wed, 12/20/2023 - 16:38

Digitalizēta grāmatvedība taupa darbinieku laiku

jekaterina — Tue, 04 Apr 2023 09:12:44 +0000

Digitalizēta grāmatvedība taupa darbinieku laiku

Tehnoloģiju attīstība un paradumus mainošu notikumu virtene nenovēršami tuvina pavērsiena punktu, pēc kura uzņēmuma sekmīga darbošanās bez digitālajiem risinājumiem būs vienkārši neiedomājama. Visas pazīmes rāda, ka robežlīnija tiks sasniegta jau šajā desmitgadē. Apzinīgākie uzņēmumu vadītāji jau to ir sapratuši un veikuši vai īsteno digitalizācijas procesu, pārējie tiem agrāk vai vēlāk pievienosies.

Ar modernajām tehnoloģijām mazāk saistītus uzņēmējus visaptverošā digitalizācijas termina skandināšana drīzāk mulsina. Ko gan tas īsti ietver? Vai digitalizācija jāveic vienā piegājienā visā uzņēmumā, vai jādala pa soļiem? Un ar ko īsti sākt?

Pārmaiņas soli pa solim

Labās ziņas ir tādas, ka visaptverošo procesu var saskaldīt daudzos mazos un sākt ar vienkāršāko vai nepieciešamāko. Atkarībā no darbības specifikas, katram tas var būt kaut kas cits. Svarīgākais ir sākt ar rutīnas darbiem, kuru automatizēšana vai digitalizēšana atvieglos darbiniekiem dzīvi un padarīs uzņēmuma darbu efektīvāku. Kādam tā var būt pasūtījumu uzskaites sistēma, citam atteikšanās no simtiem lapu biezu līgumu un citu dokumentu ķīpu drukāšanas.

Pārbaudīts un drošs pakāpiens ceļā uz aptverošu digitalizāciju ir grāmatvedības pārcelšana no papīra loksnēm uz datoru. Daudzos uzņēmumos jau sen tiek izmantotas grāmatvedības programmas, taču pieraduma vai līdz galam neizprastu likuma prasību dēļ lielā daļā no tiem katrs dokuments tiek dublēts uz papīra lapas. Ja no tā atteiktos, varētu grāmatvedim ik mēnesi ietaupīt desmitiem darba stundu.

Likums nosaka: uzņēmumam ir tiesības papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē. Un šī norma ir apsveicama, jo palīdz samazināt papīra daudzumu uzņēmumā, ietaupa resursus papīra, printera tintes iegādei, izslēdz pasta izdevumus un tamlīdzīgi. Nemaz nerunājot par zaļāku dzīvi un dabas resursu taupīšanu.

Sākt ar vienkāršāko

Vieglais ceļš uz digitalizāciju paredz sākt procesu ar vienkāršākajām un vienlaikus nepieciešamākajām lietām. Piemēram, ar biznesa klientiem strādājošie var ieviest elektroniski sagatavojamu un mašīnlasāmu rēķinu apriti. To saturs automātiski tiek «ievilkts» grāmatvedības programmā, atbrīvojot darbinieku no datu ievadīšanas un novēršot iespējamās pārrakstīšanās kļūdas. Pie tam dati automātiski tiek apstrādāti un ir izmantojami visa veida atskaišu sagatavošanā.

Savukārt mazumtirgotājiem jau vairākus gadus ir pieejami digitālie čeki, kas agrāk vai vēlāk pilnībā izskaudīs no tirgus ierastās papīra strēmeles. Tas ir neizbēgami gan zaļā kursa ietekmē, gan arī tādēļ, ka digitālajiem čekiem piemīt vairāk priekšrocību nekā drukātajiem – tie nepazūd, nesaburzās, neizbalē, kas klientiem palīdz gadījumos, ja jāvēršas pie ražotāja vai tirgotāja ar pretenzijām ar preces kvalitāti. Šos čekus ir viegli sameklēt kā pircējam, tā pārdevējam, kas paātrina domstarpību risināšanu. Otrkārt, digitālie čeki ir viegli atrodami un pieejami – atliek vien ievadīt meklētājā tirgotāja nosaukumu, un sistēma automātiski parāda vajadzīgos. No grāmatveža skatupunkta, protams, ārkārtīgi svarīgi, ka dati bez palīdzības no malas nonāk grāmatvedības sistēmā un nav jāievada manuāli.

Glabāšanu uzticēt speciālistiem

Digitalizācija risina arī arhīva jautājumu. Vairs nav nepieciešama vesela telpa vai vairāki plaukti gada pārskatiem un citiem finanšu dokumentiem, jo tos var digitālā formātā noglabāt mākoņkrātuvē. Par tās priekšrocībām jau stāstīts simtiem reižu. Grāmatvedības datu izvietošana «mākonī» dod iespēju datiem piekļūt no jebkuras vietas pasaulē ar interneta pieslēgumu, ir iespējams veidot risinājumus, kas datus atspoguļo tīmekļa pārlūkā vai viedtālrunī. Pie tam «mākonī» dati nevar pazust, jo tiem pakalpojuma sniedzējs veido rezerves kopijas, ko glabā dažādos serveros. Pareizi izvēlēts pakalpojuma sniedzējs izmanto sertificētus datu centrus, kuros ir augsts drošības līmenis, dati tiek šifrēti un nepiederošajiem nemaz nav tik viegli tiem piekļūt.

Lai arī uzskaitītie risinājumi iesākumā var šķist mulsinoši, realitātē viss ir daudz vienkāršāk. Pakalpojumu sniedzēji šobrīd jau ir izveidojuši kompleksus risinājumus, kuros par visu ir padomāts. Piemēram, mākoņrisinājums Jumis būtībā sniedz visu, kas uzņēmumam grāmatvedībā nepieciešams: sākot ar attālinātas piekļuves iespēju un automātiskiem atjauninājumiem un beidzot ar visas informācijas noglabāšanu drošos, apsargātos datu centros. Vienā līgumā iekļauti visi nepieciešamie pakalpojumi, un par tiem vairs nav jālauza galva.

jekaterina Tue, 04/04/2023 - 12:12

Kas jāiekļauj līgumā ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju?

jekaterina — Tue, 14 Feb 2023 07:47:11 +0000

Kas jāiekļauj līgumā ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju?

Naudas jautājumos jābūt kārtībai. Šo seno patiesību uzņēmēji ātri ielāgo. Pretējā gadījumā kontrole pār biznesu ātri vien var izslīdēt no rokām un uzburtās sapņu pilis pārvērsties maksātnespējā. Tieši tādēļ uzticama grāmatveža vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja izvēle ir nepārvērtējami svarīga.

Ja izvēle kritusi par labu ārpakalpojuma sniedzējam, tad ne mazāk svarīga kļūst sadarbības nosacījumu nodefinēšana. Galu galā pie šī partnera būs visa svarīgā informācija par uzņēmuma naudas lietām, un no tā prasmēm būs atkarīgs, cik gludi veidosies attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu un citām uzraugošajām valsts iestādēm.

Līgumā – visi sīkumi

Sākot sadarbību ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju, ir divas lietas, bez kurām neiztikt – savstarpēja uzticība un izsmeļošs, precīzi uzrakstīts un nepārprotams līgums. Ja uzticība parasti veidojas un nostiprinās sadarbības gaitā, tad nevainojamam līgumam jābūt spēkā jau kopš pirmās kopīgā darba dienas.

Kam tad būtu jābūt šajā līgumā? Īsā atbilde – pilnīgi visiem klientam svarīgajiem sīkumiem. Pat tādiem, kas jums šķiet pašsaprotami. Jo pakalpojuma sniedzējs var pat nenojaust, ka jūs sagaidāt viena vai otra specifiska darba paveikšanu.

Šī iemesla dēļ visprātīgāk būtu līgumā detalizēti aprakstīt visus veicamos darbus. Vienu pēc otra. Kādā formā un kādā termiņā klients iesniedz dokumentus grāmatvedības uzņēmumam? Cik ilgā laikā tie tiek apstrādāti un sagatavotas nepieciešamās atskaites? Kādā formā tās nonāk pie klienta, un kurš tās iesniedz EDS un citu valsts institūciju sistēmās?

Jānodefinē pat komunikācija

Precīzi jāatrunā komunikācijas veids. Līgumā jānorāda kontaktpersonas un to aizvietotāji, jāparedz saziņas kanāli. Tas var būt gan e-pasts, gan dažādas projektu vai vadības vai kopdarba platformas. Jānodefinē, cik ilgā laikā jāatbild uz jautājumiem un kā notiks datu nodošanas un pieņemšanas apstiprināšana. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka viena puse neizpilda savus pienākumus, bet vaino otru, ka tā nav laikus iesniegusi nepieciešamo informāciju vai arī tā bijusi nepilnīga.

Ne mazāk svarīgi pašā sākumā vienoties par to, kāda grāmatvedības programma tiks izmantota un kur tiks glabāta informācija – lokālā krātuvē vai mākoņservisā? Grāmatvedības programmas izvēle ir svarīgāka, nekā varētu sākumā šķist, jo katram jau eksistējošam uzņēmumam ir finanšu datu bagāža no iepriekšējiem gadiem, un tā būs vēl lielāka nākotnē, kad, iespējams, atkal tiks pieņemts lēmums mainīt grāmatvedības pakalpojuma sniedzēju. Tādēļ svarīgi izvēlēties kādu no plaši lietotām programmām, lai datu migrācija nesagādātu grūtības.

Atsevišķos gadījumos klientam var būt nepieciešama piekļuve grāmatvedības sistēmai, ar ko strādā grāmatvedis. Klientam izrakstot rēķinus no šīs programmas, tiek atvieglota informācijas aprite uzņēmumā, jo dokumenti uzkrājas vienuviet un vairs nav atsevišķi jānosūta pakalpojumu sniedzējam. Dažkārt klients vēlas sekot līdzi ieņēmumiem un izmaksām reāllaikā. Arī tāda vēlme jāparedz līgumā.

Būtiski sadalīt atbildību

Ļoti svarīgs jautājums ir par atbildību. Kurš atbild par datu drošību, un kas notiek to noplūdes gadījumā? Kā tiek kontrolēts, vai tiek ievēroti visi drošības protokoli? Kā tiks nodrošināta Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību ievērošana un kurš būs atbildīgs par pārkāpumiem? Visbeidzot jāparedz arī pakalpojuma sniedzēja atbildība par atskaitēs un aprēķinos pieļautajām kļūdām. Ja tādas radušās un uzņēmumam uzrēķināts sods, līgumā jāparedz, kam tas jāapmaksā. Kam jāveic labojumi atskaitē un vai par to atsevišķi jāmaksā? Tas aiztaupīs savstarpējus pārmetumus un tiesāšanos, jo rīcības shēma būs gana skaidra.

Līgumā būtībā jāizseko visam grāmatvedības ciklam. Proti, kas ko darīs, kāda būs katra pakalpojuma cena un kā tā mainīsies atkarībā no dokumentu vai grāmatojumu skaita? Tā kā pakalpojumu sniedzēji piedāvā atšķirīgu pakalpojumu klāstu, laikus jānoskaidro, kas no tā klientam ir pieejams un nepieciešams. Kāds var veikt pavadzīmju, čeku, rēķinu un citu dokumentu digitalizāciju, tādējādi samazinot datu ievadīšanas apjomu un līdz ar to arī izmaksas.

Jāņem vērā, ka darba apjoms visu sadarbības laiku nebūs konstants. Uzņēmums var augt un darba apjoms palielināties, tādēļ jau laikus jāparedz, kā tas atsauksies uz izmaksām. Tikpat labi var iestāties ekonomiska krīze un sarukt uzņēmējdarbības apjoms. Svarīgi līgumā paredzēt, lai šādos apstākļos nebūtu jāturpina maksāt tikpat augsta cena kā «treknākos» gados.

Jāatrunā arī dažādas svarīgas nianses. Piemēram, vai pakalpojuma sniedzējs arī strādās ar personāla jautājumiem, sagatavos līgumus jaunajiem darbiniekiem un aprēķinās darba algu? Kurš gatavos maksājumu uzdevumus bankā un kurš kontrolēs naudas plūsmu? Kurš uzskaitīs pamatlīdzekļus un rakstīs aktus? Kurš izstrādā kontu plānu un metodiku, un vai tas tiks pārveidots, ja klientam jau šāds plāns ir? Ja jā, vai klientam par to būs jāmaksā?

Satiekoties jārunā par šķiršanos

Jāpatur prātā, ka grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs ir pakļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likumam (NILLTFNL), tādēļ līgumā jābūt punktam arī par tā ievērošanu. Proti, klients nedrīkst atteikties sniegt informāciju. Ne mazāk svarīgi iekļaut punktu par datu neizpaušanu trešajām pusēm.

Lai arī jaunas sadarbības sākumā negribas domāt par nākotnē gaidāmo šķiršanos, tā tomēr līgumā ir jāparedz. Nepietiek ar līguma darbības termiņa noteikšanu. Jānodefinē arī process, kā notiks datu nodošana nākamajam pakalpojumu sniedzējam vai klienta grāmatvedim. Kādā formātā tiks saņemti grāmatvedības pirmdokumenti, reģistri, atskaites un līgumi, ja tie glabāsies pie ārpakalpojumu grāmatveža. Vai ārpakalpojumu sniedzējs grāmatvedības reģistrus izsniegs papīra vai elektroniskā formātā, vai iedos datu bāzes kopiju, ja to iespējams izgūt no grāmatvedības programmas? Noteikti jānoskaidro, vai tas būs par atsevišķu samaksu un cik ilgā laikā uzņēmumam piederošie dokumenti, reģistri un atskaites tiks nodotas. Un, protams, līgumā jābūt iestrādātam scenārijam līguma laušanas gadījumā – kādās situācijās tā ir pieļaujama un kāda procedūra jāveic.

Kad visi šie un vēl citi svarīgie jautājumi ir aprakstīti, dokumenti parakstīti un stājušies spēkā, mierīgu sirdi varat sākt saistību izpildi.

jekaterina Tue, 02/14/2023 - 09:47

Kā izvēlēties grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju?

jekaterina — Mon, 30 Jan 2023 07:09:28 +0000

Kā izvēlēties grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju?

Uzņēmums bez grāmatvedības mūsdienās nevar pastāvēt. Tas ir pašsaprotami un vairs nav jāpierāda. Taču finanšu uzskaiti var kārtot dažādi. Šo pienākumu var uzticēt algotam grāmatvedim – uzņēmuma darbiniekam, kurš pastāvīgi ir lietas kursā par uzņēmumā notiekošo. Vai arī to var deleģēt grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam – uzņēmumam, kas apkalpo vairākus komersantu vienlaikus.

Darbaspēka augstās izmaksas mazos un vidējos uzņēmumus mudina raudzīties grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja virzienā. Bet kā gan izvēlēties piemērotāko?

Jāizvērtē vajadzības

Pirms lēmuma pieņemšanas ir svarīgi izanalizēt esošo situāciju. Jaunam uzņēmumam būs mazāk vielas pārdomām, jo vēl nav iestrāžu un pienākumu sadalījuma. Ilgāk strādājošajiem jāsāk ar situācijas novērtējumu. Būtiski saprast, ko līdz šim darījis uzņēmuma algots grāmatvedis vai šo pakalpojumu sniedzējs? Mazajos uzņēmumosgrāmatvedis pilda arī lietveža, personālvadītāja, sekretāra un jurista darbu, bieži uzņemas atbildību arī par darba drošību. Algots grāmatvedis mazos uzņēmumos veic ne tikai finanšu uzskaiti, bet arī nodarbojas ar vadības grāmatvedību, kas nozīmē, ka veic noliktavas uzskaiti, aprēķina ražošanas pašizmaksu. Šādu darbinieku aizstāt nebūs viegli, taču vismaz uzņēmuma vadītājam būs skaidrs, kādas funkcijas jāpārdala citiem darbiniekiem vai kādu ārpakalpojumu sniedzējus jāpiesaista.

Tabula salīdzināšanai

Kad izdevies tikt skaidrībā ar šo daļu, jāķeras pie grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju atlasīšanas un salīdzināšanas. Te būtu svarīgi izveidot tabulu katram pretendentam un aizpildīt to ar salīdzināmiem vērtējumiem – cik gadus darbojas nozarē, cik darbinieku ir uzņēmumā, vai tam ir VID izsniegta licence grāmatvedības pakalpojumu sniegšanai un tamlīdzīgi? Vai ir arī obligātā civiltiesiskā apdrošināšana un kāds ir apdrošināšanas summas apjoms. Šīs pamatlietas palīdzēs apjaust pretendenta pieredzi, kompetenci un ambīcijas. Protams, lielāks un vecāks uzņēmums vēl nenozīmē labāks, taču vismaz skaidrs, ka nebūs darīšana ar nenopietnu viendienīti.

Padziļināta izpēte

Nākamajā solī jāveic padziļināta izpēte. Labs sākums ir atsauksmju palasīšana internetā vai apjautāšanās par sadarbību kādam no grāmatvedības uzņēmuma esošajiem klientiem.

Ne mazāk svarīgi iepazīties ar pakalpojumu sniedzēja pēdējiem gada pārskatiem. Grāmatvedības uzņēmumam jāprot strādāt ar peļņu un sakārtot naudas plūsmu. Ja uzņēmumam ir lieli kredīti vai ķīlas, tas ir trauksmes signāls turēties pa gabalu.

Noderīgu informāciju par kompānijas «nopietnumu» sniegs arī mājas lapa un profils sociālajos tīklos. Vērts uzmest skatienu arī darbinieku profiliem Facebook un citos socializācijas portālos. Arī tie parādīs, ar kādiem cilvēkiem nāksies strādāt. Un to nedrīkst novērtēt par zemu. Galu galā uz spēles ir likti jūsu uzņēmuma finanšu dati.

Pārrunāt gaidāmo sadarbību

Kad potenciālo kandidātu loks ir sašaurinājies līdz minimumam un jāizvēlas uzvarētājs, ir būtiski detalizēti noskaidrot gaidāmos sadarbības nosacījumus. Piemēram, cik un kādi grāmatveži strādās ar jūsu uzņēmumu? Kāda ir viņu izglītība un darba pieredze? Vai viņi ir strādājuši ar līdzīgas specializācijas uzņēmumu un saprot tā darba specifiku? Vēlams noskaidrot, vai ir izveidota iekšējās kontroles sistēma jeb tā dēvētais četru acu princips?

Jāpaprasa informācija arī par pašu grāmatvedības uzņēmumu. Vai tā darbiniekiem ir kompetences sertifikāti, piemēram, Grāmatvežu sertifikācijas centra vai LRGA, vai uzņēmums norīko darbiniekus uz kvalifikācijas celšanas kursiem un apmācībām? Vai tiek sekots līdzi nodokļu likumu izmaiņām un kā tas notiek?

Pārliecināties par atbildību

Noteikti jāpalūdz uzrādīt civiltiesiskās apdrošināšanas polisi, lai problēmu gadījumā nenāktos grāmatvežu kļūdas kompensēt no sava budžeta.

Paprasiet uzrādīt metodikas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai un personu datu aizsardzībai, kā arī jāvienojas par konfidencialitātes līguma noslēgšanu. Tas ir svarīgāk nekā varētu šķist, jo jūs taču nevēlēsieties, lai informācija par jūsu uzņēmuma klientiem, darbinieku algām un citi finanšu dati bez jūsu ziņas nonāk publiskajā telpā.

Tikai tad, ja pretendents atbilst galvenajām prasībām un apmierina visās pārējās, ir vērts pievērsties sadarbības līguma nosacījumiem.

Un pats pēdējais: uzprasiet pakalpojumu sniedzējam, vai viņš ir gatavs darīt visus tos darbus, ko šobrīd dara algotais grāmatvedis. Un ja darīs, cik tas izmaksās. Iespējams, visi papildu darbi ir par papildu maksu un beigās cena sanāk lielāka, nekā algot grāmatvedi, vai arī būs jāalgo darbinieks, kas veiks visus pārējos darbus.

Mīliet savu grāmatvedi, algoto vai ārpakalpojumu!

jekaterina Mon, 01/30/2023 - 09:09

Trešdaļa ārpakalpojumu grāmatvežu nezina, kā tikt pie licences

jekaterina — Thu, 17 Jun 2021 07:33:24 +0000

Trešdaļa ārpakalpojumu grāmatvežu nezina, kā tikt pie licences

Lai arī jau šā gada 1. jūlijā spēkā stājas ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas sistēma, aptuveni trešā daļa grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju nezina, kādi dokumenti būs nepieciešami licences saņemšanai. Savukārt ceturtā daļa nav informēta par licences maksu.

Aptaujājot 279 ārpakalpojumu grāmatvežus, grāmatvedības un biznesa vadības sistēmas Jumis veidotāji, uzņēmums Jumis Pro noskaidroja, ka 32,5% respondentu pusmēnesi pirms jaunas kārtības stāšanās spēkā pat nezina, kādi dokumenti jāsagatavo. 23,2% nezina, kāda ir licences maksa.

Likums nosaka, ka, lai licence būtu spēkā, ārpakalpojumu grāmatvežiem būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atjaunota civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Licenci izsniegs piecu gadu periodam, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Gandrīz puse aptaujāto jeb 48,3% sliecas domāt, ka licencēšanas maksa novedīs pie pakalpojuma cenu pieauguma.

Savukārt tikai 16,2% lēš, ka jaunā kārtība palīdzēs sakārtot tirgu, samazinot pakalpojuma sniedzēju skaitu.

«Par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu tiek runāts jau vairākus gadus, taču izskatās, ka jaunās kārtības stāšanās spēkā daudzus tirgus dalībniekus ir pārsteigusi nesagatavotus. Mūsu veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka daļa tirgus dalībnieku ne vien nezina, kā tikt pie licences, bet arī to, ka to varēs pazaudēt. 45,1% ārpakalpojuma grāmatvežu nav dzirdējuši, kādos gadījumos VID drīkstēs apturēt licences darbību, un 48,3% nezina, kādas darbības var novest pie tās anulēšanas,» konstatē Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, VID izsniegs licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiks izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. Iecerēts, ka šāda kārtība palīdzēs pakalpojuma ņēmējiem identificēt kvalificētus pakalpojuma sniedzējus. Līdz šim, izvēloties ārpakalpojumu grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams.

Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā ir noteikts pārejas periods – līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šajā laikā ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumus varēs sniegt bez licences.

Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā atbilstu likumā noteiktajām licencēšanas prasībām. Personas, kurām ir grāmatveža pieredze, bet nav atbilstošas izglītības, varēs saņemt licenci, kas derīga līdz 2025. gada 1. jūlijam, iesniedzot VID dokumentu, ka viņš uzsācis vai turpina profesionālās kvalifikācijas prasībām atbilstošas studijas. Savukārt personas, kas saņem vecuma pensiju vai kurām līdz pensijai atlikuši seši gadi vai mazāk, bet ir uzkrāta atbilstoša grāmatveža pieredze, licenci varēs saņemt piecu gadu periodam, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam. Licenci varēs saņemt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kur no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama iesnieguma forma.

jekaterina Thu, 06/17/2021 - 10:33