E-risinājumi un mākslīgais intelekts. Kas mūs sagaida 2022. gadā?

E-risinājumi un mākslīgais intelekts. Kas mūs sagaida 2022. gadā?

Ikviens gads iesākas ar cerību, ka tas būs labāks par iepriekšējo un nesīs kādu jaunu iespēju. Ja pirmās vēlmes piepildīšanās ne vienmēr norit gludi, tad otrā gan tikpat kā nepieviļ. Vismaz kopš esam pazīstami ar sadzīves elektroniku un digitāliem risinājumiem. Arī 2022. gads solās atnest vairākus jaunumus un mainīt dažus mūsu ieradumus, un to lielā mērā veicinās kā nerimstošā pandēmija, tā aizvien uzstājīgāk dienaskārtībā ienākošais «zaļais kurss». Kā zināms, tā mērķis ir pārveidot Eiropas Savienību par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā līdz 2050. gadam tiks pielikts punkts siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Uz klimata izmaiņu mazināšanu vērstās prasības pamudinās uz digitalizāciju arī tos, kuriem līdz šim izdevies organizēt darbu bez radikālām izmaiņām.

E-risinājumi katram un ikvienam

Varam droši prognozēt, ka 2022. gadā spēkā pieņemsies dažādu e-risinājumu izmantošana, ko veicinās tik triviāla lieta kā papīra trūkums pasaulē. Pieplusojot virzību uz videi draudzīgu saimniekošanu, kas ietver atteikšanos no koku ciršanas īslaicīga labuma gūšanai, pie kādiem pilnīgi noteikti pieskaitāma papīra ražošana, e-risinājumus ieviesīs aizvien jauni uzņēmumi. Sākot ar digitālas dokumentu aprites izveidošanu un digitālu čeku izsniegšanu mobilajā lietotnē un beidzot ar elektroniskiem rēķiniem un parakstiem. Papīru kaudzes uz biroju galdiem pamazām paliks tikai atmiņās un aizvien biežāk darbībā vērosim «Millennial trend» izpausmi – visa darbinieka profesionālā iedzīve vienā kastē. Nekādu apkrautu galdu, nekādu plauktu ar mapēm. Vēsturiskie dokumenti tiks digitalizēti un jauni vairs netiks radīti. «Zaļā kursa» mērķu sasniegšanai arī valsts iestādes būs spiestas kļūs pielaidīgākas pret uzņēmumiem, kuri negatavo papīra iesniegumus, pilnvaras un citas pagājušā gadsimta uzņēmējdarbības «atskaņas».

«Aptaujājot gandrīz 400 Latvijas uzņēmumus noskaidrojām, ka 42,9% no tiem šogad plāno ieviest elektroniskos rēķinus. 28,8% turpmāk līgumus slēgs un uzglabās digitālā formā, 26,5% sāks lietot elektronisko parakstu un piektdaļa arī rīkojumus un iesniegumus pārnesīs no papīra uz datora ekrānu. Nevienu digitālo risinājumu šogad neplāno ieviest vien ceturtā daļa respondentu,» saka Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Mākoņus lieto visi

Mākoņrisinājumi jau tagad ir neatņemama lielas daļas uzņēmumu ikdienas sastāvdaļa, tomēr arī šajā jomā vēl ir kur augt. 2022. gadā pieredzēsim, ka lielie uzņēmumi sāks atteikties no savām serveru telpām un migrēs uz drošām mākoņkrātuvēm, lai atvieglotu darbiniekiem piekļuvi datiem un optimizētu izmaksas. Iespēja elastīgi samazināt izmantoto «mākoņa» apjomu un attiecīgi apcirpt izmaksas, ir ārkārtīgi svarīga nestabilos uzņēmējdarbības apstākļos. Un pēdējie pāris gadi ir iemācījuši, ka negaidīti notikumi var apturēt biznesu jebkurā brīdī.

Praktisks mākslīgais intelekts

Daudz apspriestais mākslīgais intelekts 2022. gadā iegūs praktiskas aprises. Jau šobrīd parādās platformas, kurās iespējams izmantot mākslīgā intelekta risinājumus konkrētu uzdevumu veikšanai. Piemēram, var ievadīt uzņēmuma datus un likt platformai izskaitļot labākos rīcības modeļus. Šīs platformas kļūst vieglāk lietojamas, saprotamākas, tādēļ sagaidāms, ka tās izmantos vairāk interesentu nekā līdz šim, kas savukārt veicinās jaunu platformu un risinājumu izstrādāšanu. Nav tālu līdz brīdim, kad popularitāti sāks iekarot mākslīgā intelekta algoritmus izmantojošas mobilās lietotnes, kas palīdzēs lēmumu pieņemšanā ne vien uzņēmumiem, bet arī privātpersonām.

Jāmobilizē izklīdušie kolektīvi

Ja pērn uzņēmumi vairāk domāja par biznesa noturēšanu pie dzīvības, tad 2022. gadā fokusā nonāks darbinieki. Vairums kompāniju ir sapratušas, kā veiksmīgi strādāt jaunajos apstākļos, taču mācīšanās procesā kolektīvs bieži vien palika novārtā. Dažādi pētījumi rāda, ka komandas gars ir atslābis, korporatīvā identitāte visai neskaidra un darbinieki apjukuši. Kāds grib atgriezties birojā, citam pārlieku iepatikusies strādāšana no mājām un vairs negribas pat iet uz biroju. Tādēļ darbiniekiem nāksies pamatīgi piestrādāt pie komandas veidošanas procesa un efektīva strādāšanas hibrīda modeļa izveidošanas. Lai izdabātu kā vienai strādājošo grupai, tā otrai, nāksies balansēt starp klātienes un attālināto darbu. Darba līgumos varētu pat parādīties punkts, kas ļauj darbiniekiem vairākus mēnešus gadā dzīvot un strādāt no ārzemēm, kā daudzi šobrīd ieraduši. 

Lai arī vadība centīsies ik pa laikam savest kolektīvu kopā un stiprināt komandas garu klātienes pasākumos, tiešsaistes koncerti, apmācības un apspriedes no dienaskārtības nepazudīs. 

Arī konferences un semināri vēl kādu laiku norisināsies attālināti gan drošības, gan zemāku izmaksu dēļ. Turklāt braukāšana komandējumos nesakrīt ar «zaļā kursa» mērķiem, tādēļ šajā jomā tiešsaistes risinājumi varētu būt uz palikšanu. Tiesa, rīkotājiem nāksies meklēt interesantākus formātus, lai iesaistītu cilvēkus un paplašinātu neformālās komunikācijas iespējas. Visa diena vienatnē pie datora ekrāna cilvēkiem ir tik ļoti apnikusi, ka piesaistīt dalībniekus klasiskiem tiešsaistes semināriem kļūs grūtāk. 

IT nozare meklēs produktu menedžerus

Daudzus gadus informācijas tehnoloģiju uzņēmumi cīnījušies par programmētājiem un programmu izstrādātājiem, pārsolot viens otru nežēlīgā konkurences cīņā. 2022. gads iezīmēs pavērsienu uz jaunu meklētāko profesiju. Ļoti pieprasīti kļūs tā dēvētie produktu vadības cilvēki jeb produktu menedžeri, kuri identificē klientu vajadzības, analizē tās un meklē risinājumus. Viņi veido prototipus un sarunās ar klientu nonāk pie risinājuma, kāds jārada izstrādātājiem. 

Šādi produktu cilvēki pasaulē nav sagatavoti pienācīgā daudzumā, taču klienti pastiprināti vēlas individuālu pieeju, nevis sērijveida produkciju. Lai arī izstrādātāju joprojām trūkst, tie šobrīd tiek apmācīti daudzās mācību iestādēs, savukārt produktu cilvēkus gatavo paši uzņēmumi un viņi mācās darba gaitā.

 


Dalies: