5 ieteikumi attālināti strādājoša kolektīva produktīvai vadīšanai

5 ieteikumi attālināti strādājoša kolektīva produktīvai vadīšanai

Pandēmijas ieviestās izmaiņas uzņēmumu darbībā uzbūrušas jaunu realitāti kā strādājošajiem, tā vadītājiem. Otrajiem pat lielākā mērā, jo, paralēli tiešo pienākumu veikšanai, vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem jāgādā arī par izkaisītās komandas «savākšanu», uzmundrināšanu un dažkārt arī psiholoģisko problēmu risināšanu. Papildu pienākumi neizbēgami palielina mentālo slodzi un pietuvina izdegšanu. Kā sabalansēt komandas rezultātu sasniegšanu ar darbinieku labsajūtu un paša «bateriju uzpildīšanu»? Savu skatījumu uz šo jautājumu piedāvā SIA Visma Enterprise personāla direktore Ineta Juškēviča.

Neformālas satikšanās

Kad visa darbdiena pavadīta pie ekrāna, šķiet, kurš gan vēl vēlēsies tērēt laiku neformāliem darba pasākumiem. Taču šāds pieņēmums var izrādīties pārsteidzīgs. Liela daļa strādājošo ir pieraduši pie kolektīva, socializācijas ar kolēģiem un atrašanās cilvēkos. Attālinātais darbs šo iespēju ir atņēmis, un daudzi alkst pēc tikšanās ar labi pazīstamiem cilvēkiem. Arī kolēģiem.

Lai neļautu kolektīva draudzīgajām saitēm atslābt, vadītajam vajadzētu iniciēt neformālus pasākumus. Tās var būt gan izklaidējošu galda spēļu spēlēšana tiešsaistē, gan dažādi orientēšanās pasākumi brīvā dabā, ievērojot drošu distanci, taču esot pietiekami tuvu, lai sarunātos un izbaudītu viens otra klātbūtni. Viens vai divi pasākumi mēnesī ir pietiekami daudz, lai sajustu pagaistošo komandas garu, un pietiekami maz, lai nelaupītu ģimenes laiku.

Dažos kolektīvos tiek veidoti digitāli darbinieku vārda un dzimšanas dienas kalendāri, lai kolēģi neaizmirstu apsveikt viens otru. Ja darbā vēl redzam atnesto torti, tad attālinātā režīmā par svētkiem mēdz piemirsties. 

Parūpēties par sevi

Rūpējoties par mentālo un fizisko labsajūtu, vadītajam jāsāk ar sevi. Gluži tāpat kā lidmašīnā avārijas situācijā vispirms jāuzliek skābekļa maska sev un tikai pēc tam jāpalīdz citiem. Noguris vadītājs ir slikts vadītājs – īgns, pieļauj kļūdas, var ātri «aizdegties». Tieši tādēļ viņam rūpīgāk jādozē savs darba laiks un jāmeklē veidi, kā «uzlādēt baterijas». Tās var būt sporta nodarbības, meditācijas, atpūta pie dabas pilnīgā klusumā, garīgā līdzsvara atgūšanas kursi un tamlīdzīgi risinājumi. Tie vadītājiem bija aktuāli jau «miera laikos», taču tagad kļuvuši vienkārši nepieciešami. 

Deleģēt pienākumus

Attālinātā darba mēneši parādījuši, ka visgrūtāk klājas tiem vadītājiem, kuri nodarbojas ar mikromenedžēšanu. Ja birojā vēl var ātri apstaigāt visus galdus un ievākt informāciju par darbu statusu, tad attālināti tas prasa vairāk laika un piepūles. Cieši sekojot līdzi visas komandas darbam, kvalitatīvi var vadīt 8-10 cilvēku kolektīvu, ne vairāk. 

Tieši tādēļ šis ir pateicīgs laiks mācīties uzticēties darbiniekiem. Labs sākums ir atrast katra darbinieka spēcīgākās puses un deleģēt katram uzdevumus, ko viņš pārņems un paveiks vislabāk. Uzticēšanās samazinās slodzi pašam vadītājam un vairos darbinieku motivāciju.

Iedvesmoties un iedvesmot

Iedvesmai ir nenovērtējama loma, kad apkārt valda neziņa un nomāktība. Bet kā to atrast? Palīdzēt var mentors, garīgais skolotājs no malas, kurš spēj dot vērtīgus padomus, rast risinājumu nestandarta apstākļos vai vienkārši prot noņemt stresa sajūtu. Protams, tādi «apkārt nemētājas» un reti viss nepieciešamais ir apvienots vienā cilvēkā. Tādēļ iedvesmu var likt kopā kā puzles gabaliņus, iesaistoties dažādās domubiedru grupās vai vebināros par aktuāliem jautājumiem. Bieži vien var palīdzēt darba gaitās iepazīti viedi kolēģi no iepriekšējām darba vietām, kādreizējie darbaudzinātāji un autoritātes. 

Iedvesma ne vienmēr jāmeklē profesionālajā jomā. Nevajag novērtēt par zemu labas filmas un literatūru, kā arī podkāstus. Mūsdienās caur tiem var piekļūt pasaules gaišāko prātu domām un ieteikumiem. Tie pilnīgi noteikti palīdzēs uz dažādām dzīves un darba situācijām paraudzītos no pavisam negaidīta skatupunkta. 

Savukārt darbinieku iedvesmošanā varētu izmēģināt pastaigas brīvā dabā ar katru padoto atsevišķi. Parunāšanās mazāk par darba lietām un vairāk par patīkamām tēmām – vaļaspriekiem, nākotnes plāniem, vēlmēm un sapņiem.

Darba un brīvā laika līdzsvars

Attālinātā darba iesācējiem lielākais izaicinājums ir iekļauties darbam atvēlētajās stundās. Tā kā dienas gaitā sanāk piepalīdzēt bērniem, pagatavot pusdienas un izdarīt vēl šādus tādus sadzīves sīkumus, mēdz rasties sajūta, ka darbam nav veltītas 8 stundas. Lai to kompensētu, darba diena ievelkas un nereti beidzas vien vēlā vakarā. Līdz ar to atpūtai laika paliek mazāk un uzkrājas nogurums. 

Lai to nepieļautu, ieteicams brīvajā laikā ieplānot aktivitātes, kas neļaus aizstrādāties. Piemēram, pulksten 18 vakarā ar bērniem doties uz spēļu vai rotaļu laukumu. Mazie nekautrēsies atgādināt, ka pienācis laiks izslēgt datoru un pievērsties viņiem. Arī vakara skrējiens ar partneri vai kāda cita ieplānota kopīga aktivitāte mājsaimniecībā palīdzēs ierobežot darbam atvēlētās stundas. 



Dalies: