5 grāmatvedības tendences 2026. gadā

Mākslīgais intelekts, e-rēķini, ESG ziņošana, mākoņrisinājumi un kiberdrošība ir 5 aktuālākās tendences grāmatvedībā 2026. gadā. Tie nav jauni svešvārdi, tomēr tieši šogad esam punktā, kur ir apņēmīgi jāizlemj, vai iet līdzi laikam, vai darīt to tad, kad tas sāks ietekmēt biznesu. Katru gadu ir trendi, kas ir aktuāli vien īsu brīdi, bet tendences ir spēks, kas virza visu jomu uz priekšu. Grāmatvedībā bieži vien pārmaiņas sākas ar izmaiņām likumdošanā vai Eiropas Savienības direktīvām, kas ietekmē uzņēmējdarbību. Bet šobrīd arī tehnoloģijas sāk ieviest jūtamas pārmaiņu vēsmas, kuras maina veidu, kā strādājam. Ielūkosimies tendencēs, kas šogad virzīs grāmatvedības jomu un ietekmēs vēl nākamos gadus. Mākslīgā intelekta (AI) integrācija Mākslīgais intelekts ienāk grāmatvedībā un spēj izdarīt arvien vairāk - ne tikai nolasīt datus un tos automātiski ielikt nepieciešamajos lauciņos. Tā algoritmi spēj analizēt, pieņemt datos balstītus lēmumus un veikt veselu virkni darbību. “Vadītāja digitālais portrets 2025” pētījuma dati uzrādīja - MI izmantošana kļuvusi par pieprasītāko prasmi darbavietās Latvijā, un to jau apguvuši 24,8% no visiem respondentiem. Kā arī 33,9% respondentu izteica vēlmi apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes tuvākajos gados. Kā tas mainīs grāmatvedības ikdienu? Anomāliju noteikšana: MI reālajā laikā skenē tūkstošiem darījumu, acumirklī identificējot dubultus maksājumus vai aizdomīgus darījumus, kas neatbilst. Viedā prognozēšana: balstoties uz uzņēmuma vēsturiskajiem datiem un tirgus tendencēm, MI spēj prognozēt naudas plūsmu (cash flow) ar 95% precizitāti. Mazāk kļūdu: saskaņā ar Gartner pētījumu, MI integrācija finanšu nodaļās samazina operatīvās kļūdas par vidēji 30%. Mākslīgais intelekts grāmatvedībā ļaus grāmatvežiem vairāk laika veltīt stratēģiskiem uzdevumiem un ieņemt svarīgāku lomu uzņēmumos kā finanšu vadītājiem, utml. Padoms: Uzņēmumiem un to grāmatvežiem ir jāsāk izvērtēt savas esošās programmatūras MI kapacitāte. Ja sistēma joprojām prasa manuālu datu ievadi un neatbalsta procesu automatizāciju, tas ilgtermiņā var ietekmēt konkurētspēju - īpaši grāmatvedības birojiem, kur klientiem ir augstas ekspektācijas pret pakalpojumu. E-rēķini Grāmatvedības digitalizācija un automatizācija turpinās arī valsts un Eiropas līmenī. Vislielākais uzsvars ir uz caurspīdīguma un nodokļa nomaksas veicināšanu. Tieši tāpēc tika izstrādāta Eiropas Komisijas ViDA iniciatīva, kas līdz 2030. gadam paredz, ka visa Eiropas Savienība pāries uz vienotu digitālo nodokļu ziņošanas sistēmu. Viens no veidiem kā to panākt ir e-rēķinu ieviešana. Latvijā jau no 2025. gada 1. janvāra e-rēķini ir obligāti starp uzņēmumiem un valsts pārvaldi. Savukārt, no 2028. gada 1. janvāra tie būs obligāti arī starp uzņēmumiem. Pētījumā “Vadītāja digitālais portrets 2025” atklājās, ka 18,4% no aptaujātajiem e-rēķinus jau ir ieviesuši savā uzņēmumā. Kāpēc par to sākt domāt jau tagad? E-rēķins ir rēķins strukturētā datu formātā, kas nosūtīts un apstrādāts elektroniski, samazinot kļūdas - tas ļaus automatizēt procesus, ietaupīt papīru, ātrāk atrast nepieciešamos dokumentus, utt. Līdz 2028. gada 1. janvārim katram uzņēmumam savā grāmatvedības vai ERP programmā ir jāintegrē e-rēķinu operators - tas ir process, kas jāsāk laicīgi, lai izvēlētos sev piemērotāko risinājumu un pierastu pie jaunās sistēmas. Padoms: Uzņēmumiem laicīgi jāapzina programmatūras iespējas un vai tās piedāvā integrāciju ar e-rēķinu operatoriem. Tas ļaus izvairīties no situācijas, kad pēdējā brīdī ir jāmaina arī grāmatvedības vai ERP programma, lai spētu izpildīt likumā noteikto. ESG ziņošana: grāmatveža jaunā loma Ilgtspēja ienāk arī biznesā, it īpaši lielajiem uzņēmumiem, kam dažādi likumi un direktīvas uzliek par pienākumu par to īpaši piedomāt. Tieši tāpēc pamazām ESG (Vides, sociālā un pārvaldības atbildība) kļūs par daļu no finanšu pārskatiem. Kā tas ietekmēs grāmatvedību? Piegādes ķēžu ietekme:Pat maziem uzņēmumiem tā lielie klienti (piemēram, Rimi, IKEA vai Latvenergo) prasīs datus par uzņēmuma CO2 pēdu, lai tie varētu sagatavot savus ilgtspējas ziņojumus. Banku finansējums: PwC dati liecina, ka uzņēmumi ar caurspīdīgiem ESG datiem saņem kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm - svarīgs faktors vadītājiem. Grāmatvedis kļūst par "ilgtspējas kontrolieri", kurš uzskaita ne tikai eiro, bet arī kilovatstundas un izmešu tonnas. Padoms: Ilgtspēja ir process, kas nenotiek vienā dienā. Uzņēmumam apzināti ir jāieviešs dažādas pārmaiņas katrā nodaļā un darbības solī. Tas nozīmē arī darbinieku izglītošanu. Lai grāmatvedis spētu pareizi atainot visus nepieciešamos datus, ir jānodrošina, ka viņam ir pieejamas apmācības. Tas ļaus uzņēmumam daudz vieglāk pielāgoties jaunajām ilgtspējas prasībām. Mākoņtehnoloģijas un SaaS ekosistēmas Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi daudzām profesijām pāriet uz daļēju vai pilnībā attālinātu darbu. Arvien vairāk datu tiek glabāti tiešsaistē - mākoņos, arī programmas. Grāmatvedības sistēmas nav izņēmums: klienti pamazām maina lokālās versijas uz mākoņrisinājumu. Kāpēc pāriet uz mākoņrisinājumu? Reālā laika piekļuve: iespēja redzēt uzņēmuma finanšu stāvokli savā viedtālrunī, sēžot kafejnīcā vai no jebkuras vietas pasaulē un jebkurā laikā. Drošība un atjauninājumi: likumdošanas izmaiņas (piemēram, jaunas PVN likmes) mākoņprogrammās tiek ieviestas automātiski, bez maksas par versiju atjaunināšanu. Integrācija (API): iespēja savienot grāmatvedību ar noliktavu, e-komercijas platformām (Shopify, WooCommerce) un bankas kontiem, nodrošinot automatizētu datu plūsmu. Padoms: Pāreja no lokālās ekosistēmas uz mākoņrisinājumu nav ātra - tas prasa laiku un darbinieku izglītošanu. Tāpēc rūpīgi izvēlies risinājumu, kas atbilst tieši tavam uzņēmumam un ieplāno vismaz 1 gadu, lai uz to pamazām pārietu. Kiberdrošība - finanšu datu aizsardzība kā prioritāte Lai gan pārejai uz datu glabāšanu mākonī ir ļoti daudz ieguvumu, tomēr svarīgi ir to darīt pareizi un droši. Tieši tāpēc kibedrošība kļūst arvien aktuālāks temats visās jomās - īpaši grāmatvedība, kur tiek strādāts ar sensitīviem datiem. Kam pievērst uzmanību kiberdrošībā? Deepfake krāpniecība: Attīstoties MI, kibernoziedzniekiem ir arvien plašākas iespējas atrast veidus kā izkrāpt līdzekļus. Piemēram, izmanto MI, lai atdarinātu vadītāja balsi vai video, lūdzot grāmatvedim veikt steidzamu maksājumu. Tieši tāpēc 2026. gadā būs nepieciešami vēl stingrāki iekšējie protokoli. Datu šifrēšana: IBM ziņojums atklāja, ka finansiālie zaudējumi no datu noplūdēm turpina pieaugt, sasniedzot rekordaugstus līmeņus. Tieši tāpēc ir jāpievēršs īpaša uzmanība tam, kā grāmatvedības programmās dati tiek glabāti un kam tiem ir piekļuve. Padoms: Lai maksimāli samazinātu iespējamību, ka dati tiks nopludināti vai kibernoziedzniekiem izdosies iegūt uzņēmuma līdzekļus, veic regulāras darbinieku apmācības kiberhigiēnā. Uzņēmumam var būt uzstādīti vismodernākie aizsardzības mehānismi, bet ja darbinieki nav izglītoti, risks joprojām ir augsts. Ko darīt uzņēmumiem grāmatvedībā 2026.gadā? gads grāmatvedībā neienesīs jaunas tendences, bet vairāk to turpinājumu. Ja vēl pirms pāris gadiem digitalizācija, mākoņrisinājumi un MI bija pašos pirmsākumos, tad šobrīd tie ir strauji attīstījušies. Lai saglabātu konkurētspēju un strādātu efektīvāk, uzņēmumiem ir jāiet līdzi laikam arī grāmatvedībā. Tas nozīmē: Pārskatīt esošās grāmatvedības sistēmas funkcionalitāti un integrācijas. Sagatavoties e-rēķinu ieviešanai un strukturētu datu plūsmai. Izvērtēt MI iespējas un automatizācijas potenciālu. Stiprināt datu drošību un piekļuves kontroles. Plānot ESG datu vākšanu un atskaišu integrāciju. Biežāk uzdotie jautājumi Kad e-rēķinu lietošana Latvijā kļūs obligāta? Latvijā e-rēķinu ieviešana notiek divos posmos: no 2025. gada 1. janvāra tie ir obligāti darījumos starp uzņēmumiem un valsts pārvaldi (B2G), savukārt no 2028. gada 1. janvāra e-rēķini kļūs obligāti visos darījumos starp uzņēmumiem (B2B). Uzņēmumiem ir ieteicams sākt integrāciju jau laikus, lai pielāgotu savas ERP vai grāmatvedības sistēmas. Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt samazināt kļūdas grāmatvedībā? Saskaņā ar pētījumiem MI integrācija finanšu procesos samazina operatīvās kļūdas par vidēji 30%. MI algoritmi spēj reālajā laikā skenēt tūkstošiem darījumu, identificēt dubultus rēķinus un anomālijas, kā arī prognozēt naudas plūsmu ar līdz pat 95% precizitāti, tādējādi novēršot cilvēcisko faktoru kļūdas. Kāpēc maziem uzņēmumiem ir svarīgi sākt ESG (ilgtspējas) datu uzskaiti? Pat ja likums tieši nepieprasa mazajiem uzņēmumiem gatavot ESG ziņojumus, tie kļūs nepieciešami divu iemeslu dēļ: pirmkārt, lielie klienti (piegādes ķēžu partneri) pieprasīs datus par CO2 pēdu saviem ziņojumiem; otrkārt, uzņēmumi ar caurspīdīgiem ESG datiem var saņemt banku finansējumu ar izdevīgākām procentu likmēm.