Mākslīgais intelekts grāmatvedībā: iespējas, riski, nākotnes virziens

Mākslīgais intelekts(MI) ir viena no aktuālākajām un karstākajām tēmām sabiedrībā. Tas arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā - gan darbā, gan mājās. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka arī 2026. gadā tā būs viena no galvenajām tendencēm grāmatvedībā. Procesu automatizācija, datu anomāliju izķeršana, kā arī prognozēšana un analītika - tā ir tikai daļa no tā, ko piedāvā MI. Taču cilvēka dabā ir būt piesardzīgam pret lietām, kas nav pazīstamas, un bieži vien nogaidīt, kad būs gana daudz praktisku piemēru, un tad lemt par to vai vēlas to ieviest arī savā ikdienā. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka Norstat veiktajā pētījumā atklājās, ka 2024. gadā tikai 8% Latvijas uzņēmumu grāmatvedībā izmanto MI. Bet uz šo statistiku nevar skatīties atrauti no kopējās situācijas uzņēmējdarbībā un kā tā adaptējas jaunajā laikmetā. Mākslīgais intelekts Latvijā: pašreizējā situācija un attīstības virziens Lai gan var šķist, ka mākslīgais intelekts mūsu dzīvē jau ir gadiem un savā ziņā tā patiesi ir, tomēr īsta revolūcija šajā jomā notika tikai 2022. gadā, kad publiski kļuva pieejama Open AI versija tik labi zināmajam ChatGPT. Līdz ar to izmaiņas mūsu dzīvē ir bijušas ļoti straujas un nav pārsteidzoši, ka tās pieņemam pamazām. Tomēr mēs ejam virzienā, kur MI dara arvien vairāk mūsu vietā. To pierāda arī Eurostat dati gadā Eiropas Savienībā mākslīgo intelektu savā darbībā izmantoja 13,5% uzņēmumu, kas ir liels progress salīdzinot ar 2023. gada datiem, kad MI izmantoja tikai 8% uzņēmumu. Un Latvija īpaši neatpaliek no vidējā rādītāja - 2023. gadā tas tika izmantots 4.53% uzņēmumos, bet 2024. gadā jau 8.83%. Tā ir viena no straujākajām izaugsmēm ES. Šeit ir svarīgi ņemt vērā, ka dati tiek veidoti uz to cik plaši un padziļināti tiek izmantots mākslīgais intelekts dažādās sistēmās, ar ChatGPT izmantošanu vien nepietiek. Tomēr process ir iekustināts un to apstiprina arī pētījuma - “Vadītāja digitālais portrets 2025” dati. Uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem tika uzdots jautājums, par to kādus pienākumus viņi vēlētos uzticēt MI. Izteikti dominēja tieši administratīvie pienākumi - personālvadība (19,76%); lietvedība (18,29%) un grāmatvedība (13,57%). Interesanti, bet vadītāji ir ieinteresētāki izmantot MI grāmatvedībā (15,47%) nekā darbinieki (11,39%). Lai mēģinātu saprast kāpēc, aplūkosim ieguvumus un potenciālos riskus mākslīgā intelekta izmantošanai grāmatvedības procesos. MI priekšrocības grāmatvedībā Mūsdienu grāmatvedība bez tehnoloģijām vairs nav iedomājama. Sākot ar Excel līdz speciālizētām grāmatvedības programmām. MI šeit kļūst par uzticamu palīgu, atvieglojot rutīnas darbu un sniedzot vērtīgu atbalstu lēmumu pieņemšanā. Automatizācija un rutīnas uzdevumu atvieglošana MI spēj pārņemt laikietilpīgus, atkārtotus uzdevumus - piemēram, datu ievadi, rēķinu saskaņošanu, kontu pārbaudi. Tas ļauj ietaupīt laiku un samazina kļūdu iespējamību. Zenceipt pētījumā MI samazināja dokumentu ievades laiku no 15 minūtēm uz mazāk nekā 30 sekundēm, atbrīvojot darbinieku laiku citiem pienākumiem. Datu analīze un prognozes Pateicoties MI spējai apstrādāt milzīgus datu apjomus, kļūs arvien vieglāk atklāt tendences tajos un modelēt iespējamos nākotnes scenārijus. Tas ļaus grāmatvežiem veidot precīzākas finanšu prognozes un uzņēmuma vadītājiem pieņemt uz datiem balstītus lēmumus. Risku pārvaldība un regulējumu ievērošana MI uzrauga darījumus reāllaikā, kas ļauj daudz ātrāk atklāt aizdomīgus situācijas vai neatbilstību rēķinos, kā arī kļūdas. Tāpat tas arī spēj sagatavot automātiski atskaites, kas atvieglo nodokļu deklarāciju iesniegšanu. Īpaši noderīga ir iespēja iestatīt, lai tas atgādinātu par termiņiem, kas ir svarīgi grāmatvedībā. Stratēģisks atbalsts un kompetenču transformācija Pateicoties tam, ka MI spēj apstrādāt lielu apjomu datu, sagatavot atskaites, dokumentus un palīdzēt saskatīt tendences, tas grāmatvežiem piešķirs stratēģiskā atbalsta lomu. 57% vadītāju , kas ieviesuši MI finansēs, ziņo par uzlabotu darbinieku produktivitāti un pozitīvu ROI. MI riski grāmatvedībā Mākslīgais intelekts grāmatvedībā ienes efektivitāti, papildus precizitāti, bet līdz ar to nāk arī jautājumi par datu drošību, kā tie tiek pārvaldīti un vai patiesi varam uzticēties sniegtajai informācijai Datu kvalitāte un pieejamība Mākslīgais intelekts darbojas uz datiem, kas tam tiek iedoti. Ja tie nav kvalitatīvi, strukturēti un konsekventi, tad rezultātā var rasties kļūdainas prognozes vai nepareiza datu analīze. Tāpat arī MI var neņemt vērā, ka trūkst kādu svarīgu datu, kas mainītu pilnībā visu, kas atkal var novest pie nepareiziem lēmumiem.( MDPI, 2024 ) Privātums un drošība Visbiežāk minētais risks saistībā ar MI kopumā - cilvēki arvien biežāk tajā ievieto sensitīvus datus, kam nebūtu jābūt pieejai visiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi ieviešot mākslīgo intelektu uzņēmumā, uzstādīt datu drošības mehānismus, kas neļauj informācijai noplūst. Ikvienam uzticamam MI rīkam ir uzstādījumi, kas liedz tam informāciju izmantot tālāk, tikai tie ir jāieslēdz. Ja uzņēmums nepārliecinās, ka tā dati ir drošībā, tas var novest pie lieliem pārkāpumiem un pat tiesvedībām. Nepietiekama cilvēka pārraudzība Lai gan sākotnēji bija daudz skaļu apgalvojumu par to, ka MI aizstās cilvēkus daudzās jomās, tas nemaz nav iespējams - vismaz ne šobrīd. Tāpat kā cilvēks, tas mēdz kļūdīties un sekas var būt smagas. Tieši tāpēc arī grāmatvedībā MI nekad neaizstās speciālistu - ir nepieciešamas regulāras manuālas pārbaudes, lai novērstu situācijas, kad ir izmantoti neesoši dati vai nepareizas interpretācijas. ( Indonesia Auditing Research Journal, 2024 ) Bieži vien ir situācijas, kur MI nespēj ņemt vērā visus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt rezultātu - gala vārdam vienmēr ir jābūt cilvēkam. Darbinieku kompetenču un pieredzes maiņa Tāpat kā ar jebkuru jaunu tehnoloģiju, arī lai panāktu vislabāko efektu no MI, tas ir jāprot lietot. Tāpēc grāmatvežiem ir jāapgūst jaunas prasmes, lai spētu piedāvātās iespējas izmantot pilnvērtīgi. Tas var raisīt pretestību, it īpaši, ja līdz šim darbinieks ir bijis apmierināts ar to kā veic darbu. Ja grāmatvedis nav atvērts idejai, ka viņa darbā ienāk MI, tad no tā nebūs lielas jēgas. Grāmatvedības nākotne MI ietekmē Ir skaidrs, ka piesardzība pret MI ir gan darbinieku, gan vadītāju pusē, tikai tas ir divu dažādu iemeslu dēļ. Kamēr grāmatvežiem tas ir satraukums par potenciālu darba zaudēšanu, nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, tikmēr vadītājiem svarīgi faktori ir datu drošība un kvalitāte, lai pieņemtu pārdomātus lēmumus. Bet stāvot uz vietas, attīstība nenotiek, un lai gan lēni, bet tomēr attieksme pret MI mainās un arvien vairāk cilvēku ir gatavi apgūt efektīvu tā izmantošanu. Uz to norāda arī “Vadītāja digitālais portrets 2025” pētījuma dati - MI izmantošana kļuvusi par pieprasītāko prasmi darbavietās, un to jau apguvuši 24,8% no visiem respondentiem. Kā arī 33,9% respondentu izteica vēlmi apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes tuvākajos gados. Īpaši svarīgi tas ir tieši vadītājiem - šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Neskaitāmas grāmatvedības programmatūras jau šobrīd piedāvā veidus kā automatizēt rutīnas uzdevumus - datu ievadi, rēķinu pārbaudi, izdevumu apstrādi, utt. Tas nenozīmē, ka MI spēs aizstāt grāmatvedi. Tas ir šeit, lai palīdzētu samazināt administratīvo slogu, izķert kļūdas vai nesakritības, lai cilvēks varētu vairāk veltīt laika augstākas pievienotās vērtības uzdevumiem. Spēja iet līdzi laikam vienmēr tiek novērtēta un nākamajos gados tā kļūs vēl nozīmīgāka. Biežāk uzdotie jautājumi Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt grāmatvedības procesos un ikdienas uzdevumos? MI var automatizēt rutīnas uzdevumus, piemēram, datu ievadi, rēķinu pārbaudi, kontu salīdzināšanu un dokumentu apstrādi, kas ievērojami ietaupa laiku. Vai mākslīgais intelekts var aizstāt grāmatvedi? Nē, MI galvenokārt automatizē rutīnas uzdevumus, piemēram, datu ievadi un dokumentu apstrādi, bet stratēģiskie lēmumi, interpretācija un atbildība joprojām paliek cilvēka - grāmatveža - ziņā. Kādi ir galvenie riski un izaicinājumi, ieviešot MI grāmatvedībā, un kā tos pārvaldīt? Galvenie riski ietver datu kvalitātes problēmas, privātuma un drošības jautājumus, algoritmu aizspriedumus un darbinieku nepietiekamās prasmes. Tos var pārvaldīt, nodrošinot kvalitatīvus un strukturētus datus, regulāru cilvēka pārraudzību, skaidrus drošības protokolus un darbinieku apmācības MI rīku lietošanā.