Piekļūstamākas preces un pakalpojumi - kā to panākt?

Jūnija beigās Latvijā stājas spēkā jaunā Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīva (European Accessibility Act), kas prasīs ražošanas, tirdzniecības un dažādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem ienest būtiskas korekcijas saziņā ar patērētājiem izmantotos kanālos. Direktīvas galvenais mērķis ir padarīt preces un pakalpojumus pieejamākus visiem potenciālajiem klientiem, arī cilvēkiem ar fiziskiem, garīgiem vai intelektuāliem traucējumiem. Visiem pieejama informācija Direktīvas prasību ieviešanas nolūkos pirms gada pieņemtais Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums stāsies spēkā 28. jūnijā, un tas paredz, ka noteiktās jomās varēs izplatīt un sniegt tikai piekļūstamas preces un pakalpojumus. Proti, tādas, kas uztveramas ar vairāk nekā vienu sensoro kanālu. Prasības attieksies uz pašapkalpošanās temināļiem, finanšu pakalpojumiem, lieliem internetveikaliem, pasažieru pārvadājumiem, elektronisko sakaru pakalpojumiem un citām sfērām[1]. Piekļūstamības prasības paredz, ka e-komercijas vietnēm un lietotnēm ir jābūt pieejamām visiem lietotājiem. Arī tiem, kuri izmanto palīgtehnoloģijas. Informācijai jābūt skaidrai, viegli uztveramai un pieejamai dažādos formātos. Tekstiem jābūt ar piemērota lieluma un pietiekama kontrasta burtiem, lai tas varēt salasīt cilvēki ar vāju redzi. Būtiski, ka prasības attiecas arī uz informāciju, kas sniegta uz paša produkta, instrukcijās, kā arī ar preci vai pakalpojumu saistītās tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs. Pārbaudīt un laikus sagatavoties Likumā uzskaitītās prasības nepārprotami parāda, ka komersantiem nāksies būtiski piestrādāt pie satura piekļūstamības uzlabošanas, un tas prasīs papildu izdevumus. Lai gūtu nojausmu par nepieciešamajiem uzlabojumiem un samazinātu tēriņus, var izmantot dažādus digitālos rīkus, kas palīdzēs pielāgoties jaunajām prasībām. Kā vienu no pirmajiem situācijas sākotnējai izvērtēšanai var izmantot WAVE Web Accessibility Evaluation Tool jeb tīmekļa piekļūstamības izvērtēšanas rīku. Šajā vietnē ievadot jebkādas mājas lapas adresi, tiek sagatavots vispārīgs pārskats par to no piekļūstamības viedokļa. Rīks uzrāda gan kļūdas mājaslapas struktūrā, tostarp tukšus šķirkļus un saites, kas neaizved nekur, gan brīdina par grūti salasāmu tekstu un nepietiekamu kontrastu lapā. WAVE var izmantot arī kā tīmekļa pārlūkprogrammas paplašinājumu, kas izvērtēs vietni tieši no attiecīgās pārlūkprogrammas skatupunkta. Līdzīgu novērtējumu piedāvā Google Chrome un Mozilla Firefox pārlūkprogrammām izveidotais paplašinājums axe DevTools. Šis bezmaksas paplašinājums īpaši noderēs, veidojot jaunas tīmekļa vietnes vai to šķirkļus. Noklikšķinot uz pārbaudes veikšanas ikonas, axeDevTools veic rūpīgu piekļūstamības analīzi un uzrāda potenciālās problēmas. Tas ir skarbs, bet taisnīgs, uzreiz identificējot visas neatbilstības un neatstājot vietu šaubām. Paklausot rīka ieteikumiem, iespējams izvairīties no nepieciešamības veikt labojumus vēlāk. Kad problēmas noskaidrotas, nepieciešams risinājums. Vismaz daļēji to piedāvā NVDA ekrāna lasītājs, kas ļauj pārbaudīt, kā interneta vietni uztver lietotāji ar redzes traucējumiem, un veikt uzlabojumus. Šo lejupielādējamo bezmaksas programmu izstrādājuši cilvēki ar redzes traucējumiem, tādēļ tā patiešām spēj veikt savu funkciju. Tā ir saderīga ar populārākajām pārlūkprogrammām, e-pastu platformām, biroja programmām un pat mūzikas atskaņotājiem. NVDA iesaka, kā mainīt burtu fontus un izmēru, lai tie būtu vieglāk saskatāmi cilvēkiem ar vāju redzi. Rīks arī spēj pārvērst tekstu runā vismaz 55 valodās, kā arī balsī lasa tekstu, virs kura tiek uzvirzīts kursors vai pirksts, ja tiek izmantots skārienekrāns. Tas arī nolasa tekstu no PDF dokumentiem un infografikām. Jāpielāgo arī paši produkti Jāņem vērā, ka jaunās piekļūstamības prasības sniedzas tālu aiz tīmekļa vietnēm, aptverot plašu produktu, pakalpojumu un saziņas kanālu klāstu. Preces jāprojektē un jāražo tā, lai tās varētu lietot pēc iespējas vairāk personu ar invaliditāti[2]. Tas nozīmē ka lietotāja saskarnēm jānodrošina tādu funkcionalitāti un iespējas, kas ļauj piekļūt, uztvert, lietot, saprast un vadīt preci. Turklāt precei jānovērš; arī gaismjutīguma lēkmes, jāaizsargā lietotāja privātums, jāpiedāvā alternatīvas biometriskai identifikācijai, un jānodrošina funkciju saskaņotība un elastīgs mijiedarbības laiks. Pašapkalpošanās termināļiem jānodrošina teksta-runas tehnoloģija, jāļauj lietot personiskās austiņas, jābrīdina lietotājs, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu, ja atbilde jāsniedz noteiktā laikā, jādod iespēja pagarināt pieejamo laiku, jānodrošina pienācīgs kontrasts un ar tausti izšķirami taustiņi un vadīšanas ierīces, kā arī jābūt saderīgiem ar dzirdes tehnoloģijām. Iepakojumam un informācijai uz iepakojuma jābūt piekļūstamai, tostarp informācijai par atvēršanu, aizvēršanu, lietošanu un likvidēšanu, kā arī informācijai par produkta piekļūstamības īpašībām. Ja uzņēmums neizpilda prasības, uzraudzības iestādes vispirms rosinās noteiktā termiņā labprātīgi novērst neatbilstību. Ja tas netiek izdarīts, iespējama soda naudas piemērošana līdz pat 10 000 eiro apjomā[3]. [1] Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. 3. pants. Likuma darbības joma. [2] Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. 6. pants. Ražotāja pienākumi. [3] Administratīvā procesa likums. 370.pants. Adresātam uzliktā piespiedu nauda