Jaunākie raksti

Kas ir ESG ziņošana un kāpēc tā kļūst svarīga grāmatvedībā?

Īsumā: ESG ziņošana kļūst par obligātu uzņēmumu pārvaldības sastāvdaļu - jaunais regulējums paredz ilgtspējas informāciju iekļaut līdzās finanšu pārskatiem. Grāmatvedībai ESG nav atsevišķa tēma, bet daļa no ikdienas datiem un procesiem - enerģijas patēriņš, darbinieku dati, investīcijas un riski jau lielā mērā ir grāmatvedības rīcībā. Pat ja prasības šobrīd neattiecas uz visiem, sagatavoties ir vērts jau tagad - īpaši uzņēmumiem, kas sadarbojas ar lielajiem tirgus dalībniekiem vai plāno izaugsmi. ESG ir saīsinājums, ko arvien biežāk dzirdam ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī publiskajā vidē. Tā tiek izcelta arī kā viena no galvenajām tendencēm grāmatvedībā, kam ir jāsāk pievērst uzmanība. Iemesls tam ir tas, ka tas sāk skart arvien plašāku sabiedrības daļu un tā noteiktie ieviešanas termiņi pamazām tuvojas. Bet kas īsti slēpjas zem šī saīsinājuma? E (Environmental) – kā uzņēmums ietekmē vidi (CO₂, enerģija, atkritumi u.c.); S (Social) – darbinieki, darba apstākļi, dažādība, drošība; G (Governance) – uzņēmuma vadības caurspīdīgums, ētika, riski. Savukārt, ESG ziņošana ir uzņēmuma pienākums atklāt informāciju par savu ietekmi uz vidi (Environmental), sabiedrību (Social) un pārvaldību (Governance). Tā ietver datus par emisijām, enerģijas patēriņu, darbinieku struktūru, iekšējām politikām un risku pārvaldību. Pirmajā brīdī var likties, ka tam nav nekāda sakara ar grāmatvedību, tomēr tā īsti nav. Ielūkosimies dziļāk, kas slēpjas zem ESG ziņošanas un kāda loma tajā ir grāmatvedim. ESG regulējums Viena no pirmajām Eiropas Savienības direktīvām, kas noteica, ka uzņēmumiem ir jāziņo par ilgtspēju ir NFRD (Non-Financial Reporting Directive). Tomēr tās prasības tika paplašinātas ar vēl vienu direktīvu - CSRD (Corporate Sustainability Reporting Directive). Tās galvenais papildinājums - plašāks uzņēmumu klāsts, kam ir jāziņo par ilgtspēju un ļoti konkrēti standarti ziņojuma saturam (to nosaka papildinājums - ESRS direktīva). Tāpat arī uzņēmumiem ne tikai jāuzrāda ietekme uz vidi/sabiedrību, bet arī tas kā ESG riski ietekmē pašu biznesu. Un tas vēl nav viss. EU taksonomijas regula nosaka, kuras biznesa aktivitātes skaitās “videi ilgtspējīgas” - uzņēmums pats nevar izdomāt, ka kāds no procesiem ir zaļš. Bet ES direktīvas un regulas nav likums - katrai dalībvalstij ir iespēja tās pieņemt, pielāgot konkrēti savai likumu sistēmai. Līdz ar to Latvijā prasību par ESG ziņošanu nosaka Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, kas pamatā balstās uz visām iepriekšminētajām ES direktīvām. Lai gan var rasties iespaids, ka likumdevējiem pilnībā viss ir skaidrs, stingri noteikts, tomēr pagaidām šīs prasības ir tikai ieviešanas posmā un attiecas uz nelielu daļu uzņēmumu. Uz ko šobrīd attiecas ESG ziņošana? Šobrīd tas attiecas uz diva veida uzņēmumiem: Lielie uzņēmumi, kam ir vairāk nekā 250 darbinieku vai arī apgrozījums ir vairāk kā 50M €, vai bilances kopsumma pārsniedz 25M €. Biržā kotētie MVU - kotēti biržā, bet nepārsniedz lielā uzņēmuma kritērijus. Mazajiem uzņēmumiem šobrīd šīs prasības nav obligātas - bet ja ir sadarbība ar lieliem uzņēmumiem, var nākties tos sagatavot. Ja esi secinājis, ka ietilpsti kādā no šīm kategorijām, kam ir obligāti jāiesniedz ESG ziņojums, tad ir svarīgi arī zināt, kad tas ir jāizdara. Lieliem uzņēmumiem pārskats ir jāsagatavo par 2026. gadu, bet jāpublicē 2027. gadā. Biržā kotētiem MVU - pārskats jāsagatavo par 2027. gadu, bet jāpublicē 2028.gadā. Kas ir ESG ziņošana grāmatvedībā? Daudz direktīvu, likumu un termiņu, bet kāds visam sakars ar grāmatvedību? Patiesībā, ļoti tiešs, jo balstoties uz CSRD direktīvu, ESG ziņojums kļūst par oficiālu gada pārskata daļu. Ilgtspējas informācija jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā un tā tiks pārbaudīta no oficiālo iestāžu puses - auditēta. Un tieši grāmatvedis ir tas, kas uzņēmumā gatavo gada pārskatu, tāpēc ir nepieciešams zināt, kādi dati ir nepieciešami un kā tie ir jāprezentē ziņojumā. Ja agrāk ilgtspējas dati bieži vien bija tikai mārketinga saukļi, PR vai ļoti brīvi interpretējami, tad balstoties uz jauno likumdošanu tā vairs nevarēs darīt. ESG informācijai jābūt tādā pašā kvalitātē kā finanšu datiem. Aplūkosim dažas pozīcijas, kuras ir jāiekļauj ziņojumā un to datu avotus: Enerģijas patēriņš - rēķinu, izmaksu uzskaites; Degvielas patēriņš - transporta izmaksu uzskaites; Darbinieku skaits - personāla un algu uzskaite; Investīcijas ilgtspējā - pamatlīdzekļu uzskaite; Piegādātāju struktūra - debitoru/kreditoru dati. Var rasties iespaids, ka šis izklausās pēc tradicionālā finanšu pārskata. Tomēr finanšu ziņošana rāda, kā uzņēmumam veicies pagātnē naudas izteiksmē. ESG ziņošana rāda, kā uzņēmums ietekmē vidi un sabiedrību, un kā šie faktori ietekmēs tā nākotni. Tāpat arī šis ziņojums iekļauj tādus datus kā atalgojuma atšķirības, korupcijas riskus un pārvaldības politiku, kas tikai daļēji ir izsakāmi kvantitatīvi. ESG ziņošana nav tikai jauna regulatīva prasība, bet būtiska pārmaiņa uzņēmumu domāšanā un pārvaldībā. Tā pakāpeniski kļūst par neatņemamu finanšu un vadības procesu sastāvdaļu, kur grāmatveža loma vairs neaprobežojas tikai ar tradicionālu datu uzskaiti, bet ietver arī ieguldījumu ilgtspējas datu kvalitātē, caurspīdīgumā un atbilstībā. Tāpēc izpratne par ESG jau šodien nav priekšrocība - tā kļūst par nepieciešamību ikvienam uzņēmumam, kas vēlas būt gatavs nākotnes prasībām. Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ) Kas ir ESG ziņošana? ESG ziņošana ir uzņēmuma pienākums atklāt informāciju par savu ietekmi uz vidi (Environmental), sabiedrību (Social) un pārvaldību (Governance). Tā ietver datus par emisijām, enerģijas patēriņu, darbinieku struktūru, iekšējām politikām un risku pārvaldību. Atbilstoši Corporate Sustainability Reporting Directive prasībām ESG informācija tiek iekļauta uzņēmuma vadības ziņojumā un kļūst par oficiālu gada pārskata daļu. Kādi uzņēmumi Latvijā ir pakļauti ESG ziņošanai? Latvijā ESG ziņošana pakāpeniski kļūst obligāta lielajiem uzņēmumiem un biržā kotētajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām tā attiecas uz uzņēmumiem, kas atbilst vismaz diviem no šiem kritērijiem: vairāk nekā 250 darbinieki; apgrozījums virs 50 miljoniem eiro; bilances kopsumma virs 25 miljoniem eiro. Lielajiem uzņēmumiem pirmie obligātie ilgtspējas ziņojumi būs jāpublicē par 2026. pārskata gadu (2027. gadā). Kā ESG dati tiek iekļauti grāmatvedībā? ESG dati tiek vākti un strukturēti līdzīgi kā finanšu dati. Daļa informācijas jau atrodas grāmatvedības sistēmās - piemēram, enerģijas izmaksas, degvielas patēriņš, darbinieku skaits un investīcijas. Grāmatvedība palīdz: nodrošināt datu precizitāti; dokumentēt aprēķinu metodoloģiju; sagatavot pārbaudāmu pārskatu. ESG ziņojums tiek iekļauts vadības ziņojumā un pakāpeniski kļūst auditējams, līdz ar to finanšu funkcijas loma šajā procesā būtiski pieaug.