Likumdošanas izmaiņas Latvijā 2026.gadā

gads Latvijas likumdošanā nenāk ar lielām un revolucionārām izmaiņām. Tas ir turpinājums iepriekšējos gados iesāktajam. Mainīsies vairākas nodokļu likmes - minimālā alga, neapliekamais minimums, PVN utt., kas skars gan plašāku sabiedrības daļu, gan arī pavisam specifiskus gadījumus un nozares. Lai gan nodokļi ir tie, kas visvairāk ietekmē uzņēmumus un grāmatvežu darbu, tomēr Jumis Pro veiktajā aptaujā atklājās, ka tieši saistīti ar digitalizāciju jautājumi satrauc lielāko daļu kompāniju. Tā dalībniekiem - grāmatvežiem - bija iespēja atbildēt uz jautājumu par to, kuras izmaiņas uzņēmumu ietekmēs visvairāk, atzīmējot vairākus variantus. Piemēram, 60% aptaujāto grāmatvežu atzīmēja, ka nepieciešamība izmantot e-rēķinus ar valsts iestādēm skars visvairāk. Tāpat arī tuvu 50% atzīmēja, ka izmaiņas EDS autentifikācijas kārtībā (nevar izmantot lietotāja vārdu un paroli) arī ietekmēs uzņēmuma ikdienu. Un tikai pēc tam sekoja minimālā alga un alternatīvais nodokļu režīms saistībā ar UIN. Tomēr aplūkosim galvenās izmaiņas likumdošanā 2026. gadā, kas ietekmēs lielu daļu sabiedrības. Pieaug minimālā alga Ikvienam darba ņēmējam ir svarīgi, cik daudz tiek saņemts, kad darbs ir padarīts. Lai celtu iedzīvotāju labklājību un ienākumu līmeni, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, mainās minimālās algas apmērs: minimālā mēneša darba alga (bruto) tiek paaugstināta no 740 € līdz 780 € mēnesī. Uz ko tas attiecas? Minimālā alga attiecas uz visiem darbiniekiem, kuri strādā pilnu darba laiku un kuru līgumā noteikta minimālās algas likme. Tas ir obligāti jāpiemēro visiem darba devējiem neatkarīgi no nozares vai uzņēmuma lieluma. Fiksēts un lielāks neapliekamais minimums Minimālās algas celšana nebūt nav vienīgais instruments, ko valsts var izmantot, lai celtu iedzīvotāju dzīves līmeni. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri, mainās arī neapliekamamais minimums: tas pacelts līdz 550 € mēnesī līdzšinējo 510 € vietā. Šīs izmaiņas ietekmē ikvienu darba ņēmēju un grāmatvežiem ir svarīgi pārliecināties, ka tiek izmantots jaunais aprēķins. Ja uzņēmums izmanto grāmatvedības programmu, tad svarīgi noskaidrot, vai tās uzturētājs ir atjaunojis to atbilstoši jaunākajai likumdošanai. Jumis piedāvā aplūkot iespējamo algas apmēru jebkurā laikā -> darba algas kalkulators. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis(IIN) par dividendēm Izmaiņas likumdošanā skar arī uzņēmumus, it īpaši tos, kas saviem īpašniekiem izmaksā dividendes. No 2026. gada Latvijā būs iespēja izvēlēties alternatīvo uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) režīmu. Ko tas nozīmē? Ierastais režīms ir, kad uzņēmums valstij samaksā uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), kas ir fiksēts - 20% no peļņas. Ja uzņēmums izmaksā dividendes, tad to saņēmējiem nekādi nodokļi par tām nav jāmaksā. Alternatīvais uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) režīms paredz, ka uzņēmums maksā mazāku UIN - 15% no peļņas. Bet īpašniekiem, kas saņem dividendes, no to summas ir jānomaksā iedzīvotājumu ienākumu nodoklis (IIN) 6% apmērā. Kāpēc tas var būt izdevīgi? Alternatīvais režīms ļauj samazināt UIN no 20% uz 15%, kas nozīmē, ka uzņēmums sākumā saglabā vairāk naudas uzņēmējdarbībai un tas var ieguldīt līdzekļus biznesa attīstībā vai investīcijās, nevis tūlīt nodokļos. Kas drīkst izmantot šo režīmu? Tikai mazie un vidējie uzņēmumi, kuru kapitālsabiedrības dalībnieki ir fiziskas personas; tie nedrīkst būt īpaši regulētās nozarēs (piem., finanšu sektors vai enerģētika). Svarīgi: izvēle ir brīvprātīga, jānēm vērā daudzi faktori, lai pārliecinātos, ka alternatīvais režīms nesīs ieguvumu. Lai tiktu piemērots šis režīms, uzņēmumam jāinformē VID par tā piemērošanu. Mainās pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Ir tādi nodokļi, kas ietekmē ja ne visu sabiedrību, tad lielu daļu no tās. Tie tiek piemēroti lietām, ko ikdienā regulāri iegādājamies, tāpēc arī visvairāk sajūtam to izmaiņas. Viens no tādiem ir pievienotās vērtības nodokli (PVN). 2026. gadā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) mainās divos veidos. Sākot ar 1. janvāri, tiek atcelts īpašai režīms grāmatām - 5% PVN paliek tikai grāmatām, kas ir izdotas latviešu valodā vai noteiktās ES/OECD valstu valodās. Tas nozīmē, ka grāmatām krievu valodā PVN būs 21%. Sākot ar 1.jūliju, dažām pārtikas grupām tiks piemērots samazināts PVN - 12%. Tas attieksies uz maizi, pienu, svaigu mājputnu gaļu un olām. Uzņēmumiem, kas darbojas izdevniecības, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā, ir jāpievērš pastiprināta uzmanību tam, lai noteiktās izmaiņas atspoguļotos cenās. Pieaug akcīzes nodoklis Arī 2026. gadā turpinās akcīzes nodokļu kāpums gan alkoholam, tabakai un e-cigaretēm, gan arī degvielai. Alkohola akcīzes likme Latvijā 2026. gadā tiek palielināta sākot ar 1.martu - tā atšķirās, balstoties uz spirta koncentrāciju. Piemēram, vīnam par 100 L akcīzes nodoklis pieaug no 134 € uz 148 €. Tabakas produktiem akcīzes likmes tiek palielinātas, arī balstoties uz to veidu. Piemēram, cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis par 1000 gab. pieaugs no 171,9 € uz 197,7 €. E‑cigarešu nikotīna šķidrumam likme būs 0,35 € par mililitru. Degvielas akcīze palielinās cenu par dažiem centiem uz litru degvielas (aptuveni 2,7–3,2 centi/l - balstoties uz degvielas veidu). Dabas resursu nodoklis (DRN) Dabas resursu nodoklis (DRN) ir nodoklis, ko maksā par dažādu dabas resursu ieguvi vai izmantošanu. No 2026. gada 1. janvāra Latvijā tiek paaugstinātas vairākas DRN likmes: augsnei, smiltij, smilts‑grantij, smilšmālam, krāsu zemei; saldūdens kaļķiezim, šūnakmenim, ģipšakmenim, laukakmenim; sadzīves atkritumu apglabāšanai. Precīzas summas atšķiras atkarībā no resursa veida, jo nodoklis tiek noteikts euro par vienību (piem., par kubikmetru vai tonnu), nevis procentos. Piemēram, smiltij un smilts‑grantij nodokļa likme pieaug aptuveni par 25 %, kas ir aptuveni par 0,10 € vairāk par kubikmetru nekā līdz šim. Sadzīves atkritumu apglabāšana - DRN likme palielināta no 110 € par tonnu uz 130 € par tonnu, kas nozīmē 10–20 € pieaugumu par tonnu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Kam tas ir aktuāli? būvniecības uzņēmumiem, kas izmanto smiltis, grantis u. c. materiālus; resursu ieguves uzņēmumiem (zemes un izejvielu ieguve); atkritumu apsaimniekotājiem (jo poligonu pakalpojumu izmaksas palielinās DRN daļas dēļ); vietējās pašvaldībām un iedzīvotājiem - netieši, jo izmaiņas var ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas maksas. Nodokļu administrēšana un normatīvo prasību ievērošana Turpinot uzlabot VID darbību un uzņēmējdarbības uzraudzību, 2026. gadā ir veiktas vairākas izmaiņas: Nokavējuma nauda un parādi Augstāks nokavējuma slieksnis: no 15 € uz summu, kas pārsniedz parāda atgūšanas izmaksas. Šobrīd tas ir ap 40€, bet tas var mainīties. Taču VID joprojām var piemērot procentus par nokavējumu. VID tiesības Ja uzņēmums piedāvā pakalpojumus ar nodokļu nomaksas apiešanu → VID var bloķēt mājaslapu. Ziņošanas pienākumi Palielināta kontrole pār celtniecības un pakalpojumu sektoru, īpaši PVN jomā - tagad nepieciešams precīzi ziņot par katru darījumu PVN deklarācijā. Uz ko tas attiecas? Visi nodokļu maksātāji: SIA, IK, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti. Īpaši svarīgi uzņēmumiem ar augstiem PVN apgrozījumiem vai uzņēmumiem celtniecības, vairumtirdzniecības un pārtikas sektorā. Citas svarīgas likumdošanas izmaiņas E - rēķini ar valsts iestādēm gadā noslēdzās pārejas periods uz e-rēķiniem darījumiem ar valsti un starp tās iestādēm. Līdz ar to ar 2026. gada 1. janvāri šī prasība kļuva obligāta. Jumis Pro aptauja uzrāda, ka grāmatvežiem joprojām ir lielas neskaidrības par to, kādas ir prasības attiecībā uz e-rēķiniem, kā tos nosūtīt un saņemt - par to nav skaidrības gandrīz 70% no aptaujas dalībniekiem. Ņemot vērā, ka sākot ar 2028. gadu, e-rēķini kļūs obligāti arī starp uzņēmumiem, priekšā ir garš ceļš, lai procesu padarītu saprotamu. Izmaiņas EDS autentifikācijā No 2026. gada 1. janvāra VID EDS vairs nevarēs pieslēgties ar lietotājvārdu un paroli. Mērķis ir uzlabot drošību un aizsargāt datus, jo paroles ir daudz mazāk drošas nekā sertificēti elektroniskās identifikācijas līdzekļi. Lai pieslēgtos EDS, turpmāk būs jāizmanto viens no šiem drošiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID (kvalificētā versija); Elektroniskā identifikācijas karte (eID); Drošs elektroniskais paraksts (piem., eParaksts vai eParaksts mobile); Dažu internetbanku autentifikācija (pagaidu risinājums līdz 31.12.2026). gads Latvijā atnes vairākas izmaiņas, kas ietekmē gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus - no minimālās algas un neapliekamā minimuma pieauguma līdz PVN, akcīzes un e-rēķinu prasībām. Lai sagatavotos jaunajai likumdošanai, svarīgi pārskatīt savas finanšu un grāmatvedības procedūras, sekot VID norādījumiem un laikus pielāgoties digitalizācijas prasībām. Vairāk un plašāk par izmaiņam likumos lasi oficiālajā ministru kabineta mājaslapā. Biežāk uzdotie jautājumi(FAQ) Kāda ir minimālā alga Latvijā 2026. gadā? No 2026. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga (bruto) tiek paaugstināta no 740 € līdz 780 €. Kas mainās neapliekamajā minimumā 2026. gadā? Neapliekamais minimums tiek paaugstināts no 510 € līdz 550 € mēnesī, kas nozīmē, ka lielākai daļai darbinieku mazāka algas daļa tiks aplikta ar IIN. Kam obligāti jāizmanto e-rēķini Latvijā? No 2026. gada 1. janvāra e-rēķini kļūst obligāti visiem uzņēmumiem, kas veic darījumus ar valsts iestādēm. Pilnīga obligāta B2B prasība stāsies spēkā 2028. gadā. Kā pieslēgties VID EDS 2026. gada? Vairs nevar izmantot lietotājvārdu un paroli. Pieejamie drošie autentifikācijas veidi: Smart-ID (kvalificētā versija); eID karte; eParaksts vai eParaksts mobile; Dažu internetbanku autentifikācija (pagaidu risinājums līdz 31.12.2026).