Lai cik paradoksāli tas šķistu, 65% no šodienas bērniem pēc pāris desmitgadēm strādās profesijās, kuras patlaban vēl nepastāv. Ir ļoti ticams, ka ap 2030. gadu dzimušie bērni nekad dzīvē nepasveicinās veikalu pārdevēju un skolas autobusa šoferi, bez kuriem mūsu bērnība šķita neiedomājama. Šīs prognozes vēlreiz atgādina, cik dinamiskā pasaulē mēs dzīvojam. Un pie viena liek aizdomāties – kādas gan iemaņas jāapgūst, lai mēs būtu pieprasīti un labi apmaksāti speciālisti darba tirgū?
Ja patlaban darbā galvenokārt tiek vērtētas profesionālās prasmes, tad nākotnē pieaugs personības iemaņu loma. Vadītājam vairs nebūs tik ļoti svarīgi, vai darbinieks augstākajā līmenī pārvalda PowerPoint vai Excel datorprogrammas, bet gan tas, vai viņš spēj ātri «uzsūkt» jaunu informāciju. Proti, par lielāko kapitālu kļūs prasme mācīties. Dinamiskā vidē tas ir ļoti svarīgi, jo sen iegūtas zināšanas īsā laikā var kļūt nevērtīgas, un tad mācīties negribošs cilvēks uzņēmumam nespēs dot nekādu labumu.
Jāizglītojas pašam
Darbaspēkam draudzīgās kompānijās strādājošie ir pieraduši, ka uzņēmums strādājošo izglītošanu «ņem uz sevi» un tiešais priekšnieks rūpējas, lai viņi varētu strādāt komfortablos apstākļos. Nākotnē tas mainīsies. Cilvēkiem pašiem būs jāattīsta personīgās un profesionālās prasmes, turklāt ārpus darba laika. Darba devējs sagaidīs, lai strādājošais uzņemas iniciatīvu un stāsta, kas viņam nepieciešams efektīvam darbam, jo darbaspēks kļūst tik raibs un no atšķirīgām personībām sastāvošs, ka visiem derīgus darba vides uzlabošanas pasākumus vairs faktiski nebūs iespējams uzturēt. Darba devējs sagaidīs, ka pieaudzis cilvēks pats pratīs tikt galā ar stresa situācijām un plānot savu darbu.
Sagaidāms, ka darba organizācijā nozīmīgāku lomu ieņems tā dēvētās self managed teams jeb konkrēta uzdevuma veikšanai veidotas darba grupas, kurās nebūs formāla vadītāja. Darbinieki paši sadalīs pienākumus un sekos līdzi, lai visi iesaistītie paveic savu darba daļu un tādējādi pašu noteiktajā termiņā pabeidz projektu. Tas nozīmē, ka ikvienam darbiniekam prasmju arsenāls būs jāpapildina ar vadītājam nepieciešamām zināšanām un iemaņām, kā mērķu izvirzīšana, darba plānošana, pienākumu deleģēšana, motivēšana.
Ņemot vērā biznesa pasaules virzību uz attālināto darbu, pieaugs pašdisciplīnas prasmju nozīme. Darba tirgū ienākošie jaunākās paaudzes darbinieki kā vienu no prasībām darba devējam uzstāda iespēju vismaz vienu dienu nedēļā strādāt attālināti, un daudzās profesijās attālināts darbs ir pat efektīvāka strādāšanas forma, ja vien darbinieks pats spēj organizēt savu darbu. Taču savā nodabā un paša izvēlētā vidē darba dēvēji ļaus strādāt vien tiem, kuri spēj organizēt savu darbu un «nestiepj gumiju», kad viņam aiz muguras nestāv priekšnieks. Skaidrs, ka šādi darbinieki baudīs lielāku vadības uzticību, kas atspoguļosies karjeras izaugsmē un atalgojuma apmērā.
Sadarboties, ne konkurēt ar robotiem
Tā kā roboti pārņems aizvien vairāk rutīnas darbu izpildi, cilvēka spēcīgākais instruments paliks smadzenes. Proti, radošums. Uzņēmumu vadītāji meklēs cilvēkus, kuri spēj nākt klajā ar inovatīvām idejām, optimizēt dažādus procesus, lai efektīvāk strādātu kā cilvēki, tā mašīnas, un domāt ārpus rāmjiem. Robotu un mākslīgā intelekta darba organizēšanai augstu tiks vērtēta analītiska un kritiska domāšana. Jo, lai arī mašīnas spēj paveikt daudz, ne vienmēr to resursi jāiztērē niekos.
Ļoti svarīgs kritērijs būs interese par jaunajām tehnoloģijām. Zināšanas par nebijušām iespējām, prasme apieties ar inovatīviem rīkiem dos darbiniekam iespēju labāk «sadraudzēties» ar tehnoloģijām un mākslīgo intelektu, un attiecīgi paaugstinās statusu uzņēmumā. Lieki piebilst, ka tas arī paātrinās karjeras izaugsmi.
Pat ja šobrīd nākotne izskatās neskaidra un pat biedējoša, bailēm īsti nav pamata. Cilvēce ir pratusi pielāgoties visdažādākajām izmaiņām – sākot no mednieku-vācēju kopienas pāraugšanu zemkopjos un industriālās ražošanas stāšanos naturālās saimniecības vietā. Svarīgākais ir laikus sagatavoties izmaiņām un izmantot jaunās iespējas, nevis pretoties tām.