Kad aiz loga saule karsē tik vilinoši kā šajā vasarā, domāt par darbu ir ārkārtīgi grūti. Taču biznesā ir savi mērķi, kurus nespēj atcelt pat lieliski laika apstākļi. Tādēļ uzņēmumu vadītājiem jārīkojas vēl gudrāk, lai motivētu darbiniekus ne vien turpināt veikt darba pienākumus, bet arī strādāt patiesi produktīvi.
Kā to panākt pašreizējos apstākļos, kad daļa darbinieku joprojām strādā attālināti un pat nav fiziski sastopami? Personāla speciālistiem ir daži ieteikumi.
Elastīgāks režīms
Attālinātais darbs jau ir iemācījis vadītājiem saprotoši attiekties pret darbinieku atšķirīgo dienas režīmu. Vasarā nenāktu par ļaunu kļūt vēl elastīgākiem. Kādēļ gan nevienoties par atpūtai draudzīgāku režīmu? Piemēram, sākt darbu agri no rīta, kaut drīz pēc saullēkta, dienas vidū izsludināt dienvideiropiešiem raksturīgo «siestu», jeb vairākas stundas ilgu pusdienas pārtraukumu, lai siltākajā laikā varētu paplunčāties ūdens tilpnēs vai vienkārši pagulēt diendusu ārā šūpuļtīklā, un pievakarē atgriezties pie darba. Šāds sadalījums rada īsa darba cēliena ilūziju. Pie tam strādāšana agrā rītā tradicionāli ir ļoti produktīva – smadzenes ir atpūtušās un spēj kvalitatīvi pieņemt svarīgus lēmumus, un apkārt ir maz traucēkļu. Citi mājinieki vēl guļ, aiz loga ir salīdzinoši neliela kustība un arī gaisa temperatūra telpā vēl ir zemāka.
Var arī sākt darbu agri no rīta, strādāt 6-7 stundas un jau agrā pēcpusdienā beigt darbu. Šāds uz atpūtu orientēts grafiks pamudinās darbiniekus mobilizēties un pēc iespējas ātrāk paveikt uzdevumus. Arī zinātniski pētījumi apstiprina, ka īsāka darbadiena spēj paaugstināt produktivitāti pat par 50%, pie nosacījuma, ka šāda atkāpe tiek piekopta salīdzinoši neilgu periodu. Piemēram, divus vasaras mēnešus.
Mērķis, atalgojums, jauns mērķis
Izskatīšanas vērti ir arī citi varianti. Piemēram, pāriet uz četru dienu darba nedēļu, strādājot pa 10 stundām dienā, lai trīs dienas būtu pilnībā brīvas. Vai arī dot strādājošajiem pilnīgu brīvību režīma plānošanā, vien nospraužot iknedēļas sasniedzamos mērķus, pie kuriem stingri jāpieturas. Tas rada neierobežotas brīvības sajūtu, taču vienlaikus palīdz neaizrauties ar brīvības pārspīlētu baudīšanu.
Svarīgi vien laikus vienoties par sapulču laikiem, lai visi tos var ieplānot un attiecīgi pielāgot personīgo grafiku. Ņemot vērā, ka darba nedēļas nogalē prāts vairāk nesas uz atpūtu, labākais apspriežu laiks vasaras apstākļos varētu būt, piemēram, otrdienas vai trešdienas priekšpusdiena.
Personāla speciālisti arī iesaka katram darbiniekam izveidot personīgo apbalvošanas sistēmu. Proti, sadalīt dienas darbus vairākos posmos un pēc katra minimērķa sasniegšanas apbalvot sevi ar īsu atpūtu vai izklaidi. Tas mazinās nepārtrauktas strādāšanas sajūtu. Saņemties palīdz arī kāds lielāks mērķis. Piemēram, ieplānotais atvaļinājums pēc divām nedēļām. Apzinot visus līdz brīvlaikam paveicamos darbus un saplānojot tos pa dienām, ir vieglāk sevi motivēt saņemties. Galu galā priekšā taču gaida iespēja atpūsties.
Vairāk laika ārā
Birojā strādājošo noskaņojuma uzlabošanai vasarās var radīt iespēju strādāt uz terases vai pagalmā, aprīkojot šīs vietas ar saulessargiem, elektrības un interneta pieslēgumu. Saprotams, ka jāparūpējas par visām darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām datorprogrammām. Līdz ar to attālinātā darba veicēju vidū būtiski pieaug mākoņpakalpojumu loma. To varēja uzskatāmi redzēt pandēmijas sākumposmā, kad pieprasījums pēc iespējas vadīt uzņēmuma dokumentu apriti auga ārkārtīgi ātri. Arī pēc universālās uzņēmuma vadības sistēmas Jumis Pro.
Vides maiņa spēj radīt īstus brīnumus darbinieku motivācijā. Protams, ja vien laika apstākļi ir patīkami. Tveice, spēcīgs vējš vai lietus drīzāk traucēs nevis palīdzēs strādāt ar prieku.
Ne mazāk svarīgi ir padomāt par izklaides iespējām darba laikā. Nospēlējot dažas novusa partijas ar kolēģiem un apēdot saldējumu no uzņēmuma telpās uzstādītā našķa pagatavošanas automāta, viņi ar skubu metīsies darbos, jo prātu vairs nenomāks domas par to, ka vasara tiek izniekota birojā.
Arī attālināti strādājošajiem jācenšas pēc iespējas biežāk pavadīt laiku ārā, jo emocionāli tieši tā notiek vasaras baudīšana. Atrodoties ārā. Pajautājiet sev – kad jums ir radies iespaids, ka vasaras nemaz nav bijis? Atmiņā nāks tie gadi, kad vasara bija izteikti auksta un lietaina, un arī tie, kad tā aizritējusi logam otrā pusē. Tādēļ pat pilna darba diena ar klēpjdatoru dārzā liks justies, ka jūs dzīvojat vasarā, nevis gaidāt iespēju tikt pie tās. Un, kā pierādīts daudzos zinātniskos pētījumos, atrašanās dabā palīdz samazināt stresa līmeni.