Digitālā pieejamība Latvijā: likums, prasības un praktiska ieviešana
Īsumā:
- Digitālā pieejamība Latvijā ir juridiski saistošu prasība, kas izriet no Eiropas Savienības European Accessibility Act un tika ieviesta Latvijas likumdošanā no 2025. gada 28. jūnija.
- Prasības galvenokārt attiecas uz e-komerciju, bankām, telekomunikāciju un citiem digitālajiem pakalpojumiem, un tās paredz nodrošināt pieejamu lietotāja pieredzi, saturu un tehnisko vidi visiem lietotājiem.
- Pieejamība nav tikai juridisks pienākums - tā tieši ietekmē biznesa rezultātus, tostarp lietotāju skaitu, konversijas, SEO veiktspēju un uzņēmuma reputāciju.
Digitālā pieejamība (dažkārt saukta arī par piekļūstamību) ir principu un prakses kopums, kas nodrošina, ka mājaslapas, lietotnes un digitālie pakalpojumi ir lietojami pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, tostarp cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību vai kognitīviem ierobežojumiem. Tā ir tēma, kas kļuvusi ļoti aktuāla pēdējā desmitgadē. Tehnoloģijas ir strauji attīstījušās un arvien vairāk ir pieejamas dažādas palīgtehnoloģijas, kas palīdz cilvēkiem ar ierobežojumiem iekļauties ikdienas dzīvē.
Ikdienā, iespējams, nerodas sajūta, ka šī auditorija ir liela. Bet patiesībā 15–20% dzīvo ar invaliditāti (World Health Organization), kas ir katrs piektais cilvēks. Tieši tāpēc digitālā pieejamība ir būtisks solis uz sabiedrību, kur ikvienam ir iespēja dzīvot kvalitatīvi - katrs ir pelnījis justies kā daļa no tās.
Digitālās pieejamības regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā
Digitālās pieejamības prasības Eiropas Savienībā nosaka direktīva European Accessibility Act. Tā virza uz to, ka digitālajiem produktiem un pakalpojumiem jābūt pieejamiem cilvēkiem ar invaliditāti. Pārsvarā tas skar e-komerciju, bankas, transportu, e-grāmatas un mobilās lietotnes. Tomēr nevienai direktīvai nav likumiska spēka katrā dalībvalstī.
Lai tās prasības būtu spēkā arī Latvijā, tās ir jānostiprina ar iekšējo likumdošanu. Digitālās piekļūstamības nosacījumi Latvijā ir atrodami “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā”, kas tika pieņemts 2023. gadā, bet stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā, ar pārejas periodu līdz 2030. gadam. Un tas tika nostiprināts ar detalizētām prasībām Ministru kabineta noteikumos Nr. 128, kas stājās spēkā tajā pašā datumā. Tāpat arī ir vērts izpētīt vispasaules labo praksi attiecībā uz digitālo pieejamību - WCAG (Web Content Accessibility Guidelines).
Uz ko attiecas digitālās pieejamības likums?
Prasības galvenokārt attiecas uz uzņēmumiem, kas nodrošina konkrētus digitālos pakalpojumus Eiropas Savienībā, īpaši:
- e-komercija;
- bankas;
- telekomunikācijas;
- transporta pakalpojumi.
Var tikt piemērots izņēmums mikrouzņēmumiem, bet tad uzņēmumam ir jāspēj pamatot, kāpēc nav iespējams ieviest prasības.
Digitālās pieejamības prasības uzņēmumiem Latvijā
Neiedziļinoties detaļās un mazajās tehniskajās prasībās, aplūkosim pašu pamatu, ko nosaka “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”.
Nodrošināt pieejamību digitālajiem pakalpojumiem
Šis nosacījums attiecas uz mājaslapām, e-komercijas platformām, mobilajām aplikācijām un klientu portāliem. Praktiski tas nozīmē, ka katram no šiem ir jābūt viegli pieejamiem cilvēkiem ar:
- redzes traucējumiem;
- dzirdes traucējumiem;
- kustību ierobežojumiem;
- kognitīvām grūtībām.
Pielāgot lietotāja pieredzi (ne tikai dizainu)
Ikvienam cilvēkam ir jābūt pieejai:
- navigācijas plūsmām;
- reģistrācijai un login procesiem;
- maksājumu soļiem;
- kļūdu ziņojumiem;
- klientu atbalsta kanāliem.
Svarīgi! Ja viens posms nav pieejams, viss process juridiski var tikt uzskatīts par neatbilstošu.
Nodrošināt pieejamu saturu
Taču viss neapstājas pie dizaina vai navigācijas, arī pašam saturam ir jābūt pielāgotam ikvienam lietotājam. Obligāti jānodrošina:
- attēlu alternatīvie teksti;
- subtitri video saturam;
- skaidri strukturēts teksts;
- saprotami un konsekventi apraksti.
Atbilstības pierādīšana
Kā jau ar visiem likumiem un prasībām, arī šajā gadījumā ir jāspēj pierādīt, ka uzņēmums ievieš digitālo pieejamību. Tas ietver:
- pieejamības novērtējumus (auditus);
- dokumentāciju;
- atbilstības deklarācijas.
Regulāra uzturēšana
Lielākā daļa produktu, mājaslapu vai digitālo pakalpojumu regulāri veic uzlabojumus gan funkcionalitātē, gan tehniskajā daļā, gan arī dizainā. Digitālā piekļūstamība ir projekts, kas visu laiku jāpatur prātā, veicot jebkuras izmaiņas. Tāpēc ir svarīgi pašiem:
- veikt regulārus auditus;
- testēt;
- noteikt iekšējos standartus.
Praktisks rīcības plāns uzņēmumiem
Saistībā ar digitālās pieejamības prasībām, ir svarīgi saprast, ka “velns slēpjas detaļās”. Šeit katrai krāsai, burtu izmēram un kontrastam attēlā ir nozīme. Tieši tāpēc tas nav vienā dienā vai nedēļā paveicams darbs - it īpaši, ja produktam vai digitālajai videi ir ļoti novecojis dizains. Tāpēc ir vērts šo projektu sadalīt posmos un gada laikā nonākt līdz gala rezultātam.
0 – 3 mēneši: audits
- pārbaudīt esošo mājaslapu / aplikāciju;
- identificēt WCAG neatbilstības;
- noteikt kritiskās problēmas (checkout, login, navigācija).
3 – 6 mēneši: labojumu ieviešana
- UI/UX uzlabojumi (kontrasts, struktūra);
- klaviatūras navigācijas nodrošināšana;
- alt tekstu un subtitru ieviešana;
- kļūdu ziņojumu uzlabošana.
6 – 12 mēneši: sistēmas nostiprināšana
- pieejamības integrēšana izstrādes procesā (nevis atsevišķs projekts);
- dizaina sistēmas pielāgošana;
- regulāri testi (piemēram, Lighthouse vai citi rīki).
Nepārtraukti:
- pieejamības audits katrai jaunai funkcijai;
- dokumentācijas uzturēšana;
- darbinieku apmācības.
Kāpēc digitālā pieejamība ir svarīga biznesam?
Zaudēti lietotāji
Tehnoloģijas ir strauji attīstījušās un šobrīd gandrīz ikviens cilvēks izmanto internetu vai kādu digitālu produktu. Ir liela kļūda veidot savu biznesu, ņemot vērā tikai to sabiedrības daļu, kas spēj uztvert informāciju pēc standartiem. Un pieejamība pat nav tikai par cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī:
- vecāka gadagājuma lietotājiem;
- cilvēkiem ar īslaicīgiem ierobežojumiem (piem., rokas trauma);
- mobilā telefona lietotājiem (mazs ekrāns, slikts apgaismojums);
- lietotājiem ar lēnu internetu vai ierobežotu ierīču jaudu.
Rezultātā uzņēmums zaudē daļu potenciālo klientu, jo mājaslapa vai produkts/pakalpojums nav ērti vai viegli lietojams.
Konversijas kritums
Viens ir izveidot mājaslapu vai digitālu produktu, bet pavisam cits ir to izdarīt lietotājam draudzīgu. Pētījumi, tostarp Google un Akamai/SOASTA dati, rāda, ka pat 1–3 sekunžu ielādes kavējums var būtiski palielināt atteikšanās varbūtību (līdz pat +32% bounce rate), kas tieši ietekmē konversiju. Bieži vien uzņēmumi izveido:
- sarežģītu navigāciju;
- nesaprotamas formas;
- kļūdu ziņojumus bez paskaidrojuma;
- checkout, kas nav loģiski lietojams.
Tas bieži noved pie:
- vairāk pamestu grozu;
- mazāk pabeigtu pirkumu;
- zemāku uzticību procesam.
SEO potenciāla zudums
Var likties, ka ietekme nav liela, ja lapa ir smaga un grūti lietojama - gan jau tie, kas vēlēsies, tiks galā. Bet pieejamības trūkums ietekmē arī lapas SEO un tas jau sāk ietekmēt to, vai tavu uzņēmuma lapu vispār atrod. Citiem vārdiem: nepieejama mājaslapa bieži ir arī sliktāk atrodama mājaslapa.
Reputācijas risks
Taču tie visi ir salīdzinoši tehniski un praktiski iemesli, kas liek aizdomāties par digitālās piekļūstamības jautājumu. Bet paliek vēl viens, pats svarīgākais - tas, kā sabiedrība uztver tavu zīmolu. Pieejamība nav jaunums un par iekļaujošu sabiedrību cīnās jau gadu desmitiem. Pēdējā desmitgadē tas ir kļuvis par ļoti aktuālu jautājumu un arī pārmaiņas notiek strauji.
Tāpēc pieejamības ignorēšana biznesā var smagi iedragāt tā reputāciju. Arvien plašāka sabiedrības daļa to uzskata par pašsaprotamu un, ja novēro tās trūkumu, nebaidās skaļi paust viedokli. Un tas savukārt var radīt daudz negatīvas publicitātes, uzticības zaudēšanu un klientu aiziešanu.
Digitālā pieejamība kā izšķirošais faktors
Digitālā pieejamība mūsdienās vairs nav tikai tehnisks uzlabojums vai atsevišķs dizaina standarts - tā ir daļa no tā, kā uzņēmums vispār spēj darboties digitālajā vidē. No 2025. gada tā kļuva par juridiski saistošu prasību Eiropas Savienībā un Latvijā, bet pat bez jebkādiem sodiem vai regulējuma tā tieši ietekmē to, cik daudz cilvēku var izmantot produktu, cik ērta ir lietotāja pieredze un cik efektīvi strādā uzņēmuma digitālais bizness.
Uzņēmumi, kas pieejamību ievieš savlaicīgi, iegūst dubultu priekšrocību - tie samazina nākotnes riskus un vienlaikus uzlabo produktu kvalitāti, klientu skaitu un lietotāju apmierinātību. Citiem vārdiem sakot, pieejamība nav jautājums par atbilstību likumam, bet par to, cik labs un konkurētspējīgs ir uzņēmuma digitālais produkts tirgū, kur lietotāja pieredze kļūst par vienu no galvenajiem izšķirošajiem faktoriem.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir digitālā pieejamība?
Digitālā pieejamība nozīmē, ka mājaslapas, mobilās lietotnes un digitālie pakalpojumi ir lietojami arī cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp izmantojot palīgtehnoloģijas. Praktiski tas ietver gan saprotamu saturu un pārskatāmu navigāciju, gan tehniski korektu izstrādi, kas ļauj digitālo vidi izmantot pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.
Kad digitālā pieejamība kļūst obligāta Latvijā?
Digitālās pieejamības prasības Latvijā stājas spēkā jau 2025. gada 28. jūnijā, ieviešot Eiropas Savienības “European Accessibility Act” prasības Latvijas likumdošanā. Tās nosaka “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums” un saistītie Ministru kabineta noteikumi.
Vai digitālā pieejamība ietekmē arī SEO un biznesa rezultātus?
Jā. Pieejama mājaslapa parasti ir arī tehniski sakārtotāka, ātrāka un vieglāk saprotama meklētājprogrammām. Tas var pozitīvi ietekmēt SEO, lietotāju pieredzi, konversiju rādītājus un kopējo klientu apmierinātību, vienlaikus samazinot risku zaudēt daļu auditorijas sliktas lietojamības dēļ.