Darbinieku noskaņojums jāmēra un jārīkojas

Darbinieku noskaņojums jāmēra un jārīkojas

Autors: Jumis

Attālinātais darbs mums atnesis iespēju rītos ilgāk pagulēt un lietderīgāk izmantot laiku, ko iepriekš izniekojām pucējoties un ceļā uz biroju, taču atņēmis neformālu satikšanos ar kolēģiem, nepiespiestu domu apmaiņu un arī novērtējumu. Jā, tās sīkās, ikdienišķās uzslavas par lielisku ideju, labi paveiktu darbu vai iniciatīvu, kas palīdzējusi uzņēmumam kļūt labākam. Birojā motivējoši vārdi bieži vien tiek izteikti īsās sarunās ar kolēģiem par kādu konkrētu projektu vai priekšniekam ejot garām jūsu darba vietai. Oficiālajās video sapulcēs šādām uzslavām bieži vien nepietiek laika, tādēļ darbiniekiem var rasties sajūta, ka viņu darbs netiek pamanīts un novērtēts. Nemaz nerunājot par apjautāšanos, kā kuram klājas.

Ja īstermiņa šādas problēmas šķiet nenozīmīgas, tad mēnešiem ilga strādāšana ar retu fizisku satikšanos vai pat pilnībā bez tās nepaliek bez sekām. Tomēr arī šādos neparastos apstākļos iespējams parūpēties par darbinieku labsajūtu, uzskata SIA Visma Enterprise personāla direktore Ineta Juškēviča. Viņa iesaka koncentrēties uz diviem būtiskiem elementiem – darbinieka noskaņojuma izzināšanu un reālu palīdzību.

Kā Tev klājas?

Pirmais patiesībā lielas pūles neprasa. Gana daudz uzņēmumu ir izdomājuši vienkāršu veidu, kā sekot līdzi pat lielu kolektīvu labsajūtai, pat nesatiekot viņus klātienē. Šim nolūkam noder pašnovērtējuma anketas, kuras darbinieki ik pa laikam aizpilda un nosūta personāla daļai. Tajās tiek jautāts gan par darbavietas iekārtojumu mājās un tās atbilstību vēlmēm, gan par fiziskās un emocionālas veselības stāvokli, gan par sadarbību ar kolēģiem un vadību. 

Darbiniekiem emocionāli daudz nozīmē pati intereses izrādīšana, ja vien anketēšana netiek veikta drakoniskā formā, piemēram, pieprasot īsā laikā sagatavot garus un detalizētus ziņojumus. Draudzīga apjautāšanās par noskaņojumu raisa pozitīvāku skatu uz dzīvi. Personāla daļai ir svarīgi anketas ne vien sagatavot un izsūtīt, bet arī apkopot datus un ņemt vērā tajā esošo informāciju. Darbiniekiem jājūt, ka viņi ir sadzirdēti, ka var uzticēties vadībai. Ja kāds sūdzas, ka darba vieta mājās nav piemērota produktīvam darbam, vadībai vērts meklēt iespēju uzlabot darba apstākļus. Ja kādam internets ir par lēnu, varbūt uzņēmums var rast tehnoloģisku risinājumu problēmai. Mūsu veiktajā uzņēmumu aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmumu jau palīdzējuši darbiniekiem ar darba vietas iekārtošanu.

Saklausīt un rīkoties

Par ļaunu nenāks arī regulāri apkopot un darīt kolektīvam zināmas svarīgākās anketēšanā iegūtās atziņas. Piemēram, par to kā darbinieki tiek galā ar ilgstošas profesionālās izolācijas izaicinājumiem, kā viņi normē darba laiku un kā tiek galā ar pienākumiem. Šajās atbildēs kolēģi var smelties padomus un iedvesmu savu problēmu risināšanai, un tas ir viens no šā brīža nozīmīgākajiem personāla daļas pienesumiem – būt par starpnieku pieredzes apmaiņā starp darbiniekiem un pārlieku emociju atsijāšanas filtru.

No anketēšanas vai citas formas darbinieku aptaujas rezultātiem lielā mērā izriet nākamais solis – rūpes par darbiniekiem. Cilvēki ir ļoti dažādi un atšķirīga ir viņu psiholoģiskā noturība. Viens var ierakties dzīvoklī kā alā un gūt prieku no tā, ka beidzot vairs nav jāiet uz darbu, bet cits jau pēc nedēļas izjūt pastiprinātu trauksmi un vientulībā strauji tuvojas emocionālam sabrukumam. Līdz ar to uzņēmuma vadībai nemitīgi jātur roka uz darbinieku pulsa, lai nepiedzīvotu brīdi, kad kāds strādājošais vienkārši vairs nav spējīgs pildīt savus pienākumus. 

Attālinātas vizītes un nodarbības

Daļa uzņēmumu jau preventīvi noorganizēja darbiniekiem tiešsaistes seminārus ar speciālistiem, kuri palīdz labāk sagatavoties jaunajai realitātei. Citi apmaksājuši darbiniekiem attālinātas psihologa konsultācijas vai vienkārši piešķīruši līdzekļus emocionālās labsajūtas uzlabošanas nodarbībām pēc paša izvēles. Attālināta vingrošana, joga vai meditācija šodien vairs nav nekas neparasts. Tieši tāpat kā «izlādēšanās» tematiskos diskusiju klubiņos vai intelektuālās spēlēs. Aktīviem cilvēkiem pieejamai neskaitāmi sportiski izaicinājumi, neklātienē sacenšoties nostaigāto soļu, ar velosipēdu nobraukto kilometru un pacelto smaguma kilogramu daudzumā. 

Jumis Pro kolektīvā katra mēneša pēdējā piektdienā videokonferencē tiek spēlētas galda spēles, - stāsta uzņēmuma vadītājs Viesturs Slaidiņš. Tā ir iespēja neformālā gaisotnē pārrunāt ar darbu tieši nesaistītus jautājumus un sajust, kāds ir katra kolēģa emocionālais stāvoklis. Vai viņš jūtas pārguris, nenovērtēts, nesadzirdēts, satraukts vai varbūt ir ar visu apmierināts un laimīgs. 

Gada laikā attālinātās izglītošanās, izklaidēšanās un izkustēšanās piedāvājums ir dramatiski pieaudzis un uzņēmumiem nevajadzētu ignorēt šīs iespējas. Arī tiem, kuru stratēģija ir pārciest šos juku laikus. Tādēļ, ka pēc pandēmijas visi strādājošie birojos vairs neatgriezīsies. Mūsu veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka gandrīz desmitā daļa uzņēmumu pēc pandēmijas turpinās strādāt attālināti, savukārt 45,6% pāries uz kombinētu režīmu, ierodoties birojā vien dažas dienas nedēļā. Vērtīga viela pārdomām par darba organizāciju un darbinieku labsajūtas uzturēšanu nākotnē, vai ne?



Dalies: