Kāpēc Latvijas uzņēmumi atpaliek mākoņpakalpojumu ieviešanā?

Īsumā:

• Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumus izmanto arvien biežāk, tomēr joprojām atpaliek no Lietuvas, Igaunijas un Eiropas Savienības vidējā līmeņa.
• Atšķirības mākoņpakalpojumu ieviešanā nav tikai tehnoloģiju jautājums — tās ietekmē uzņēmumu efektivitāti, lēmumu pieņemšanas ātrumu un ilgtermiņa konkurētspēju.
• Veiksmīga pāreja uz mākoņpakalpojumiem parasti notiek pakāpeniski, sākot ar procesiem, kuros ir visvairāk manuāla darba un lielākais automatizācijas potenciāls.

Latvijas uzņēmumi pēdējos gados ir spēruši būtisku soli digitālajā transformācijā. Mākoņpakalpojumu izmantošana pieaug, un arvien vairāk uzņēmumu ikdienas darbā izmanto attālināti pieejamus biznesa rīkus - no e-pasta un dokumentu glabāšanas līdz grāmatvedības un biznesa vadības sistēmām.

Tomēr, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm un Baltijas kaimiņiem, Latvija joprojām atpaliek mākoņrisinājumu ieviešanā. Tas rada svarīgu jautājumu - ja tehnoloģijas kļūst pieejamākas un ieguvumi ir skaidri, kas joprojām kavē uzņēmumus spert nākamo soli?

Atbilde bieži nav saistīta ar pašām tehnoloģijām. To ietekmē ieradumi, esošo procesu sarežģītība, priekšstati par izmaksām un bažas par pārmaiņu ieviešanu. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kas digitālos risinājumus ievieš mērķtiecīgi, bieži iegūst ne tikai efektīvākus procesus, bet arī lielāku elastību un konkurētspēju.

Kas ir mākoņpakalpojumi?

Mākoņpakalpojumi ir veids, kā uzņēmumi izmanto programmatūru un digitālos rīkus bez nepieciešamības tos uzturēt savā infrastruktūrā. Tā vietā uzņēmums piekļūst sistēmai kā pakalpojumam un izmanto to ikdienas darbā - birojā, attālināti vai dažādās uzņēmuma lokācijās. Daudzos gadījumos lietotāji pat neaizdomājas, ka konkrētais risinājums darbojas mākoņvidē: tas vienkārši ir pieejams un lietojams.

Svarīgi saprast, ka mākonis nav vienkārši datu glabāšana internetā. Tas ir darba modelis, kurā daļu no sistēmu uzturēšanas, atjaunināšanas un tehniskās pieejamības nodrošina pakalpojuma sniedzējs. Rezultātā uzņēmumi var vairāk koncentrēties uz biznesa procesiem, nevis infrastruktūras pārvaldību.

Pēc Eurostat datiem, 2025. gadā jau 52,7% Eiropas Savienības uzņēmumu izmantoja maksas mākoņskaitļošanas pakalpojumus. Salīdzinājumam, 2014. gadā tādu bija tikai 17,8%. Citiem vārdiem, nepilnas desmitgades laikā mākoņpakalpojumu izmantošana uzņēmumos Eiropā ir gandrīz trīskāršojusies.

Interesanti, ka uzņēmumi mākoņpakalpojumus visbiežāk izmanto ikdienas procesu nodrošināšanai. Populārākie lietošanas scenāriji, pēc Eurostat datiem, joprojām ir ļoti praktiski: e-pasta sistēmas (85,2% no mākoņpakalpojumu lietotājiem), biroja programmatūra (71,7%) un failu glabāšana (71,5%). Tajā pašā laikā arvien biežāk mākonī tiek izmantotas arī finanšu, grāmatvedības un biznesa vadības sistēmas, kas parāda pāreju no atsevišķiem digitāliem rīkiem uz uzņēmuma pamatprocesu digitalizāciju.

Mākoņpakalpojumu izmantošanas dinamika Baltijā un Eiropā

Eiropas Savienībā mākoņpakalpojumu izmantošana uzņēmumos pēdējo desmit gadu laikā ir vairāk nekā trīskāršojusies. Tas iezīmē skaidru pāreju no nišas IT risinājuma uz uzņēmumu standarta infrastruktūru. Baltijas valstīs šī pati tendence notiek ar vienu būtisku atšķirību - ieviešanas laiku un ātrumu.

Trīs attīstības trajektorijas Baltijā

Ja skatās uz Baltiju kopumā, var redzēt trīs atšķirīgus digitalizācijas ceļus: agrīnu ieviešanu, strauju izaugsmi un lēnāku, bet stabilu attīstību.

Igaunija - agrīna ieviešana un stabila izaugsme

Igaunijā mākoņpakalpojumi jau 2016. gadā bija salīdzinoši plaši izplatīti - ap 35–38% uzņēmumu. 2020. gadā šis rādītājs sasniedza aptuveni 50%, bet 2025. gadā - 60–61%. Tas nozīmē, ka Igaunija digitalizāciju sāka agrāk un attīstīja to pakāpeniski, bez straujiem lēcieniem vēlākos gados.

Lietuva - vēlāka, bet strauja izaugsme

Lietuvā 2016. gadā mākoņpakalpojumu izmantošana bija ap 18–20%, 2020. gadā - ap 31%, bet 2025. gadā tā pieauga līdz 58%. Šeit redzams pretējs modelis - zemāks sākuma punkts, kam seko straujš pieaugums pēdējo gadu laikā, kas būtiski samazinājis atstarpi pret reģiona līderiem.

Latvija - vienmērīga, bet lēnāka attīstība

Latvijā 2016. gadā mākoņpakalpojumus izmantoja ap 15% uzņēmumu, 2020. gadā - ap 29%, bet 2025. gadā - 44,1% (balstoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem). Izaugsme ir konsekventa, taču tā notikusi no zemāka sākuma punkta un ar lēnāku tempu, kas nozīmē, ka atšķirība pret kaimiņvalstīm joprojām saglabājas.

Tieši šī kombinācija - agrīna ieviešana, vēlāka strauja izaugsme un vienmērīga, bet lēnāka attīstība - veido esošo digitālo plaisu reģionā. Papildus tam redzams arī strukturāls faktors uzņēmumu līmenī Latvijā: lielie uzņēmumi (83,4%) mākoņpakalpojumus izmanto būtiski biežāk nekā vidējie (59,2%) un mazie (40,1%), kas nozīmē, ka digitalizācijas atšķirības pastāv gan starp valstīm, gan uzņēmumu mērogā. (Latvijas Centrālās statistikas pārvalde, 2025)

Kāpēc pāreja uz mākoņpakalpojumiem Latvijā notiek lēnāk?

Lēnāka mākoņpakalpojumu ieviešana Latvijā nav saistīta ar vienu konkrētu iemeslu. Drīzāk tā veidojas no vairāku faktoru kombinācijas - uzņēmumu struktūras, vēsturiskas pieejas IT risinājumiem un digitalizācijas prioritātēm.

Viens no būtiskākajiem faktoriem ir uzņēmumu lielums. Latvijā dominē mazie un mikrouzņēmumi, kuriem bieži nav atsevišķu IT komandu vai resursu ilgtermiņa digitalizācijas projektiem. Šādos uzņēmumos tehnoloģiju ieviešana parasti notiek pakāpeniski un tikai tad, kad rodas konkrēta nepieciešamība.

Papildus tam daudzi uzņēmumi ilgstoši strādājuši ar lokāliem risinājumiem, kas joprojām “funkcionē pietiekami labi”. Rezultātā pāreja uz mākoņpakalpojumiem bieži netiek uztverta kā steidzama prioritāte, īpaši, ja esošie procesi ikdienā vēl nerada kritiskas problēmas.

Būtiska loma ir arī pieejai digitalizācijai kopumā. Daļā uzņēmumu tehnoloģijas joprojām tiek uztvertas kā atsevišķs IT jautājums, nevis uzņēmuma efektivitātes vai konkurētspējas instruments. Tas nozīmē, ka investīcijas biežāk tiek atliktas līdz brīdim, kad pārmaiņas jau kļūst nepieciešamas.

Vienlaikus mākoņpakalpojumu ieviešanu kavē arī praktiski apsvērumi - bažas par datu drošību, migrācijas sarežģītību, izmaksām un darbinieku pielāgošanos jaunām sistēmām. Lai gan daļa šo bažu balstās novecojušos priekšstatos, tās joprojām ietekmē lēmumu pieņemšanu. Un tas nav tikai klienta pusē, arī daudzi programmu izstrādātāji - piemēram, grāmatvedības programma Zalktis, neizmanto mākoni.

Kāpēc atšķirības mākoņpakalpojumu ieviešanā veido konkurētspējas plaisu?

Atšķirība starp uzņēmumiem, kas izmanto mākoņpakalpojumus, un tiem, kas joprojām paļaujas uz lokālām vai fragmentētām sistēmām, praksē nozīmē atšķirīgu darba ātrumu, informācijas pieejamību un spēju pielāgoties izmaiņām.

Uzņēmumos, kur mākoņpakalpojumi ir integrēti ikdienas procesos, dati tiek uzturēti vienotā vidē un ir pieejami reāllaikā. Tas nozīmē, ka vadība un darbinieki strādā ar vienu un to pašu informāciju, bez nepieciešamības to manuāli apkopot vai sinhronizēt starp dažādām sistēmām. Rezultātā lēmumu pieņemšana ir ātrāka un balstīta uz aktuāliem datiem. Savukārt uzņēmumos ar lokālām vai fragmentētām sistēmām informācija bieži tiek glabāta vairākās vietās, un datu aprite ir lēnāka. Bet tas nozīmē, ka starp notikumu un reakciju rodas aizture - īpaši situācijās, kad nepieciešami ātri biznesa lēmumi.

Šī atšķirība tieši ietekmē trīs kritiskus uzņēmuma darbības aspektus: lēmumu pieņemšanas ātrumu, administratīvo resursu izmantošanu un kļūdu risku. Jo vairāk manuālu soļu un sistēmu, jo vairāk laika tiek novirzīts datu apstrādei, nevis biznesa attīstībai. Taču šī ietekme laika gaitā kļūst strukturāla. Mākoņpakalpojumu ieviešanas atšķirības starp uzņēmumiem ne tikai saglabājas, bet bieži arī pastiprinās.

Uzņēmumi, kas digitalizāciju uzsāk agrāk, ātrāk izveido vienotu sistēmu vidi. Tas nozīmē, ka turpmākie uzlabojumi - automatizācija, integrācijas un jauni rīki - tiek ieviesti ar zemāku sarežģītību un mazāku pretestību esošajām sistēmām. Savukārt uzņēmumiem, kas pāreju atliek, sistēmas pakāpeniski kļūst fragmentētākas. Katrs jauns risinājums tiek pievienots esošajai struktūrai, nevis to aizstāj, kas palielina gan uzturēšanas sarežģītību, gan atkarību no manuāliem procesiem.

Šo efektu var raksturot kā digitālo inerci - jo tālāk uzņēmums ir digitalizācijā, jo vieglāk tam ir turpināt attīstību un ieviest jaunus risinājumus. Jo ilgāk pāreja tiek atlikta, jo lielāks kļūst tehniskais un organizatoriskais slogs, kas to kavē. Vienlaikus tirgus arvien straujāk virzās uz vidi, kur klienti, partneri un sistēmas jau darbojas mākoņvidē.

Kā uzņēmumam pāriet uz mākoņpakalpojumiem?

Pāreja uz mākoņpakalpojumiem parasti nenotiek vienā dienā. Lielākajai daļai uzņēmumu tas ir pakāpenisks process, kurā soli pa solim tiek sakārtoti procesi, samazināts manuālais darbs un aizstātas sistēmas, kas vairs neatbilst uzņēmuma ikdienas vajadzībām.

Izvērtē, kur uzņēmums atrodas šobrīd

Pirmais solis ir saprast, kādas sistēmas uzņēmumā jau tiek izmantotas un kur rodas lielākā ikdienas slodze.

Visbiežāk tie ir:

• e-pasts un komunikācijas rīki;
• dokumentu glabāšana;
• grāmatvedības vai finanšu sistēmas;
• klientu vai pasūtījumu uzskaite.

Piemēram, risinājuma Jumis mākoņversiju izmanto jau 98% no visiem klientiem. Daļā uzņēmumu atsevišķi procesi jau darbojas mākoņvidē, pat ja tā netiek uztverta kā apzināta digitalizācijas stratēģija.

Nosaki procesus, kas patērē visvairāk laika

Pāreja uz mākoņpakalpojumiem vislielāko efektu dod tur, kur uzņēmumā joprojām ir daudz manuālu darbību.

Piemēram:

• viena un tā paša datu ievade vairākās sistēmās;
• failu sūtīšana e-pastā;
• manuāla atskaišu sagatavošana;
• informācijas apkopošana no dažādiem avotiem;
• dokumentu saskaņošana vairākos posmos.

Tieši šajās vietās parasti rodas lielākie laika zudumi un kļūdu risks.

Nesāc ar visu uzreiz

Viena no biežākajām kļūdām ir mēģinājums īsā laikā digitalizēt visus uzņēmuma procesus. Praksē daudz efektīvāk ir sākt ar vienu jomu, kur ieguvums būs redzams ātrāk - piemēram, dokumentu apriti, grāmatvedību vai failu glabāšanu. Tas ļauj komandai pakāpeniski pielāgoties jaunajam darba modelim un samazina pretestību pārmaiņām.

Pievērs uzmanību sistēmu savienojamībai

Mākoņpakalpojumu galvenais ieguvums nav tikai attālināta piekļuve. Lielākā vērtība parādās brīdī, kad sistēmas sāk savā starpā apmainīties ar datiem.

Jo mazāk informācija jāievada atkārtoti, jo mazāk laika uzņēmums tērē administratīviem procesiem. Tāpēc ilgtermiņā svarīgi domāt ne tikai par atsevišķiem rīkiem, bet par to, kā tie savā starpā sadarbojas.

Pārmaiņas nav tikai tehnoloģiju jautājums

Pārejot uz mākoņpakalpojumiem, bieži jāmaina arī ikdienas darba organizācija - kā tiek apstiprināti dokumenti, kā komandas dalās ar informāciju un kā tiek organizēts attālinātais darbs.

Digitalizācija ir nepārtraukts process

Mākoņpakalpojumu ieviešana nav projekts ar vienu finiša līniju. Uzņēmumiem attīstoties, mainās arī procesi, komandas un vajadzības. Tāpēc veiksmīgākie uzņēmumi digitalizāciju uztver nevis kā vienreizēju IT projektu, bet kā nepārtrauktu uzņēmuma attīstības procesu.

Mākoņpakalpojumi vairs nav nākotnes jautājums

Mākoņpakalpojumu ieviešana uzņēmumos vairs nav tikai tehnoloģiju tendence vai izvēles jautājums. Eiropas un Baltijas dati skaidri parāda, ka uzņēmumu ikdienas procesi arvien vairāk pāriet uz digitālu, savstarpēji savienotu vidi, kur ātra piekļuve datiem un sistēmu integrācija kļūst par standartu.

Latvijā šī pāreja notiek, taču lēnāk nekā kaimiņvalstīs. Tas nozīmē, ka jautājums vairs nav par to, vai uzņēmumi digitalizēsies, bet gan par to, cik ātri viņi spēs pielāgoties tirgus virzienam. Uzņēmumi, kas pakāpeniski ievieš mākoņpakalpojumus un sakārto savus procesus, ilgtermiņā iegūst lielāku elastību, ātrāku informācijas apriti un mazāku atkarību no manuāla darba. Savukārt, tiem, kas ilgāk atliek digitalizāciju, sarežģītāka kļūst pāreja nākotnē. Sistēmas kļūst fragmentētākas, pieaug manuālo procesu apjoms un arvien vairāk laika tiek tērēts datu uzturēšanai, nevis biznesa attīstībai.

Tieši tāpēc veiksmīgākā pieeja parasti nav strauja un haotiska “pilnīga digitalizācija”, bet mērķtiecīga, pakāpeniska procesu attīstīšana. Nevis mēģinājums ieviest visu uzreiz, bet konsekventa virzība uz efektīvāku, savienotāku un elastīgāku uzņēmuma vidi. Un, visticamāk, tieši uzņēmumu spēja savlaicīgi pielāgoties šīm pārmaiņām nākamajos gados arvien vairāk noteiks arī to konkurētspēju.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir mākoņpakalpojumi uzņēmumiem?

Mākoņpakalpojumi ļauj uzņēmumiem izmantot programmatūru, datu glabāšanu un citus digitālos risinājumus bez nepieciešamības uzturēt savu serveru infrastruktūru. Sistēmas ir pieejamas internetā kā pakalpojums, un uzņēmumi tās var izmantot no biroja, attālināti vai dažādās lokācijās.

Vai mākoņrisinājumi ir droši?

Drošība lielā mērā ir atkarīga no pakalpojuma sniedzēja un paša uzņēmuma pieejas datu pārvaldībai. Mūsdienu mākoņpakalpojumi parasti ietver regulārus drošības atjauninājumus, datu rezerves kopijas un piekļuves kontroles mehānismus. Daudzos gadījumos profesionāli mākoņrisinājumi ir drošāki nekā lokāli uzturētas sistēmas bez regulāras IT uzraudzības.

Cik ilgi notiek pāreja uz mākoņpakalpojumiem?

Tas ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma, esošajām sistēmām un izvēlētā risinājuma. Atsevišķu procesu pārcelšana, piemēram, failu glabāšana vai dokumentu aprite, var aizņemt dažas dienas vai nedēļas. Savukārt sarežģītāku sistēmu ieviešana bieži notiek pakāpeniski vairāku mēnešu laikā.

Vai mazam uzņēmumam mākoņpakalpojumi atmaksājas?

Jā, īpaši gadījumos, kad uzņēmums vēlas samazināt manuālu darbu un izvairīties no papildu infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. Daudzi mākoņrisinājumi ir pieejami ar elastīgu abonēšanas modeli, un daļai rīku pieejami arī bezmaksas vai pamata plāni nelielām komandām.

Ar ko sākt pāreju uz mākoņpakalpojumiem?

Vispraktiskāk ir sākt ar procesiem, kas ikdienā rada visvairāk manuāla darba vai datu aprites problēmu. Bieži uzņēmumi sāk ar dokumentu glabāšanu, grāmatvedības sistēmām vai komandas sadarbības rīkiem. Svarīgākais ir nevis ieviest visu uzreiz, bet pakāpeniski sakārtot procesus un nodrošināt, ka sistēmas savā starpā sadarbojas.